Marija Bērziņa

Marija Bērziņa

Anna Dauge-Šķēris

Mare Bērziņa

Hanyzewska

Pēteris Šķēris - Relative

Marija Bērziņa (īstajā vārdā Anna Dauge-Šķēris, 1906–1986) – rakstniece. Pēc studijām LU Tiesību zinātņu fakultātē strādājusi par Rīgas kredītbankas pilnvaroto un par zvērinātu advokāti. Pēc 2. pasaules kara nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Ar pseidonīmu Māre Bērziņa publicējusi stāstus jaunatnei "Ģirts Tekumeklētājs" (1938) un "Ar burām uz ziemeļiem" (1940). Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss". Pastāstu krājuma "Mazā dzīvība" (1985), romāna ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987), grāmatu "Baltās mājas noveles" (1988) un "Mūslaiku leģendas" (1989) autore. Bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgs pētījums "Kristus māte" (1991).

Dzimusi saimnieka ģimenē.
1. pasaules kara laikā: devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
Pēc 2. pasaules kara: nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Lai izvairītos no izsūtīšanas, slēgusi fiktīvu laulību un pieņēmusi uzvārdu Hanyzewska.

"Pastāstu krājumā "Mazā dzīvība" (1985) uz cilvēku fona tēlota daba – svarīgākā un ievērības cienīgākā mūsu pasaules sastāvdaļa. Nozīmīgs romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987, sarakstīts 1947), kurā dzīvi atainota Skolotāju institūta vide."

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

1926: jau Skolotāju institūtā mācoties, tulkojusi R. Rolāna darbu "Mikelandželo", ko pieņēma izdošanai A. Gulbja apgāds, bet neizdeva.
Ar pseidonīmu Māre Bērziņa (par pseidonīmu izraudzīts tēvamātes vārds) publicēti stāsti jaunatnei.
Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss".

---

Stāsti jaunatnei

"Ģirts Tekumeklētājs" (1938)
"Ar burām uz ziemeļiem" (1940)

Proza

"Mazā dzīvība" (pastāstu krājums) (1985)
"Zelta caune" (romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem) (1987, sarakstīts 1947)
"Baltās mājas noveles" (1988, sarakstīts 1941–44)
"Mūslaiku leģendas" (1989).

Citi

"Kristus māte" (bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgais pētījums) (1991).
Manuskriptā palikusi dzimtas hronika "Mūsu dzīve" un dzejoļu krājums "Metafizika pantos".