Bauņu muiža

Bauņu muiža dibināta Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā Bauņu muižu uzdāvināja Aleksandram Rumjancevam, kurš to 1747. gadā pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam. Viņa dēls Jakobs Johans fon Zīverss pēc atgriešanās no diplomātiskā dienesta Londonā un piedalīšanās Septiņgadu karā Bauņu muižā 1770.-1780. gados uzbūvēja vienu no skaistākajām tā laika Vidzemes pilīm angļu "lauku māju" stilā. Pēc nāves viņu apglabāja Bauņu muižas īpašnieku kapličā Jēkaba kalnā zem paša stādītām lapeglēm. Bauņus mantoja viņa meita Katrīna, kas bija precējusies ar ģenerālleitnantu Kārli fon Gincelu. 1844. gadā muižu pārņēma viņu dēls Kārlis fon Gincels, kurš savukārt to 1861. gadā nodeva dēlam Artūram fon Gincelam. Šajā laikā notika kungu mājas pārbūves un modernizēšanas darbi, tai skaitā ēdamzāles apšūšana ar neorenesanses sienu un griestu paneļiem, logu nomaiņa, parka puses balkona pārbūve. Pēdējais Bauņu muižas īpašnieks bija Arvēds fon Gincels, kurš muižu zaudēja 1920. gadā.

19. gadsimtā Bauņu muižas kompleksā ietilpa kungu “vasaras māja”, kalpotāju dzīvojamā ēka, staļļi, klētis, brūzis, dzirnavas, kalve, moderniecība, putnu māja, veļas mazgātava, rija, krogs, parka sarga namiņš ar salmu jumtu. 1865. gadā pie Bauņu muižas Jēkaba kalna notika Vidzemes otrā latviešu dziesmu diena (pirmā latviešu dziesmu diena notika Dikļos 1864. gadā). Pēc 1920. gada agrārās reformas Bauņu muižas centru iznomāja Matīšu lauksaimniecības biedrībai, kas ap 1930. gadu pils vidusdaļu nojauca. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā atradās kolhoza “Matīši” “Robežnieku” mājas. Pašreiz muižas kungu māja ir privatizēta, no pils daļēji saglabājušies tikai gala spārni, sākts izkopt parku. Vienā no gala korpusiem notiek remonts. Grāfa J. J. fon Zīversa kapa piemineklis Jēkaba kalniņā nav saglabājies.

Avots: https://lv.wikipedia.org (skatīts 20.05.2019.)