Intervija ar Kristīni Jirgensoni

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0011

00:00:00-00:02:05
Kristīne Jirgensone ir jauniešu deju kolektīva “Latve” vadītāja. Kolektīvs darbojas Iļģuciema kultūras centrā. Rīgas pašvaldības kolektīvi ir saistīti ar kaut ko, pārsvarā kultūras namiem. “Latve” Iļģuciemā ir no 2007. gada. Kristīne vada kolektīvu septīto sezonu.
Kolektīvs bijis pie rūpnīcas “Sarkanais kvadrāts”, tad pie uzņēmuma “Auskelītis”, līdz nonāca pašvaldības pakļautībā.


00:02:06-00:07:50
Kristīne mācījusies JVLMA, dejojusi TDA “Liesma”, kur repetitore bija Olga Žitluhina. Pirms tam bijusi repetitore “Latvei”, pēc tam uzrunājusi Kristīni nākt viņas vietā uz “Latvi”.
Stāsta par pieredzi kā kolektīva vadītājai, repetitorei līdz tam, un par deju mēģinājumu organizēšanu, par aiziešanu no “Latves” un atnākšanu atpakaļ.
“Latvi” dibināja un vadīja Sarma Freiberga, kādu laiku vadīja arī Ilanta Jātniece.


00:07:51-00:15:49
Par “Latves” dejotāju paaudzēm un dejotāju skaitu šobrīd. Rīgā ir daudz deju kolektīvu, līdz ar to kolektīvi konkurē par dejotājiem.
Mikrorajonu deju kolektīvos ir maz dejotāju, kuri ir rīdzinieki un apkaimē dzīvo. Lielākā daļa ir no citurienes atbraukušie studenti, kuri dzīvo kopmītnēs netālu, tie, kuri meklē kolektīvu tuvākajā kultūras namā.
Stāsta par esošo situāciju kolektīvā un gaidāmo rudeni.


00:15:50-00:22:15
Par Iļģuciemu un dejotājiem. Iļģuciema kultūras nams ir ļoti vērtīgs apkaimei, jo vietējie nāk dejot, vecākā paaudze daudz nāk uz lietišķās mākslas studijām, vidējās paaudzes kolektīvā ir daudz apkārtnes iedzīvotāju. “Kultūras nams ir tāda kā pievilināšana.” Ja arī kaut kas dzīvē mainās, tāpat piesaiste ar vietu saglabājas. “Ja kolektīvs un vieta ir ievilinājusi, tad nemainīs kolektīvu.” Tā kā Rīga ir liela, un iebraucot no citurienes, sākumā ir grūti orientēties, tad izvēlas tuvāko vietu un pēc piemērotākā laika, jo grib dejot, bet kolektīvam nav lielas nozīmes.
Kultūras nams atrodas veikalu ielenkumā, kādu laiku likās, ka tas atrodas veikalā “Mego”.
Uz koncertiem nāk vietējie mikrorajona iedzīvotāji, arī tie, kuri ne visu saprot latviešu valodā, bet priecājas, ka ir bezmaksas pasākumi. Vietējiem kultūras nama dzīve ir svarīga – tuvu, lēti vai bez maksas, vai gājis tur jau no jaunības un turpina iet visu laiku. Arī uz āra koncertiem visvairāk nāk vecākā paaudze, jaunākā un vidējā vairāk nāk, ja uzstājas kāds pazīstamais.


00:22:16-00:24:04
Iļģuciema kultūras centrs būvēts pirms 40-50 gadiem un tajā laikā bijis diezgan nošķirti, ko dara latvieši un krievi, šobrīd ir latviskais virziens, lai arī derētu arī mazākumtautību kopas un ansambļi, kas kopīgos koncertos varētu veidot labu mijiedarbību. Uz deju kolektīviem, koriem un tautas mākslas studijām nāk arī nelatvieši.


00:24:05-00:30:48
Āra koncerti notiek starp kultūras namu un amatu namu, kur blakus arī Iļģuciema maiznīca. To sauc arī par “caureju” un “Saules apli”.
Ir dejots arī Dzegužkalnā, kur ir forši, tā ir enerģētiski laba vieta. Kristīne stāsta par gadījumu, kad Dzegužkalna skatuvē bija milzīgi caurumi. Kultūras nams vienmēr dara visu, lai uzlabotu apstākļus dejotājiem, vienmēr atbalsta dažādos veidos.
Kādreiz skatuve bijusi 5x7 metri, tagad tā ir palielināta par 2 metriem uz priekšu, uzlikts labs grīdas klājums, lai dejotājiem neslīd.


00:30:49-00:42:30
Iļģuciemā ir arī “Dejotprieks”. Kolektīvu dejotāju starpā pastāv konkurence. Dejotāji pāriet arī no viena kolektīva uz otru.
B grupas kolektīvos dejotāji pārsvarā izvēlas to kolektīvu, kur ir labāka kompānija, draugi. Mēdz būt tā, ka dejotāji atnāk un atved līdz bariņu ar iepriekšējā kolektīva cilvēkiem. Nāk dejot uz kompāniju. Meitenes nāk dejot uz B grupas kolektīvu, jo grib dejot, nevis A grupas kolektīvā sēdēt malā vairākas sezonas.
Kad Kristīne dejoja, pāriešana no kolektīvu uz kolektīvu notika retos gadījumos, tagad tas notiek bieži. Dejotājs nav piesiets pie kolektīva. Vairākos kolektīvos vienlaicīgi nav labi dejot, jo var sakrist koncerti, tāpat arī Dziesmu un deju svētkos tas var traucēt.


00:42:31-00:47:05
Par Dziesmu un deju svētkiem. Pirms tiem nāk vairāk dejotāju. Tas svētku cikls nebeidzas. “Mēs esam Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki nemitīgi, arī tad, kad nav Dziesmu un deju svētku gads.” Svētkos notiek milzīga uzlāde, tāpēc vēl gadu pēc tam kolektīvs dzīvo tajās sajūtās. Pēc tam tad reizēm notiek atkritiens.
Dejotāji pakārto savu dzīvi svētkiem, arī bērnu radīšanu. Kolektīvā ir svarīgi rēķināties ar kopīgo mērķi.


00:47:06-00:53:23
Pirms Dziesmu un deju svētkiem visos koncertos tiek izmēģinātas skates dejas. Repertuārs ap svētkiem tiek pakārtots tiem. Koncertā pirmajiem jāpiesakās pie obligātā repertuāra dejas, lai varētu to izmēģināt, lai cits kolektīvs nepiesakās pirmais. Tomēr reizēm ir tā, ka vairāki kolektīvi koncertos dejo vienu un to pašu, jo jāizmanto iespēja uz skatuves izmēģināt dejas. Bet nevar balstīties tikai uz obligāto repertuāru, jāieplāno atšķirīgas dejas, lai neapnīk dejot līdzīgas dejas.
Reiz dejotāji tik ļoti gribēja dejot deju, kas līdz tam nebija kolektīva repertuārā un nebija obligātā skates deja, bet bija atšķirīga no ierastā, ka palika pēc mēģinājumiem, mācījās mājās, mācīja viens otram, lai paspētu līdz koncertam apgūt. Viss izdevās, jo dejotāji paši ļoti gribēja dejot tieši to deju, nevis kāds lika dejot.


00:53:24-00:54:54
Par “Latves” deju repertuāru. Ir pāris dejas, kuras dejotājiem ļoti patīk un viņi tās var dejot regulāri.


00:54:55-00:59:11
Par sadarbību ar citiem Iļģuciema kolektīviem. Mēdz būt koncerti kopā ar “Dejotprieku”, bet ar citiem kolektīviem gribētos vairāk sadarbību. Kā veidoja deju pie “Laiksnes”, kas arī ir pie Iļģuciema kultūras centra, mūzikas. Kristīnei gribētos vairāk dzīvos pasākumus kopā ar citiem kultūras centra kolektīviem.
Gadījums, kas “Latvei” bija koncerts kopā ar kori “Latve” LU Aulā, kur nebija mūzikas atskaņošanas aparatūras, tāpēc pavadījumu spēlēja “Latves” koncertmeistare Inese Lūsiņa.


Dig2-Pardaugavas-stasti-a0012

00:00:00-00:03:00
Ir daļa kolēģu no kultūras nama, kurus Kristīne nepazīst, jo tik bieži nesanāk redzēties ar citiem. Tāpēc Ziemassvētku pasākums ir labs, lai iepazītu citus kolektīvus.
Kristīnes mammas strādāja Poligrāfiķu kultūras namā, līdz ar to viņai sanācis daudz laika bērnībā pavadīt tur. Tur arī dejoja “Dzirkstelītē” pie Imanta Magones. Toreiz visi visus zinājuši un daudzus pazinuši. Tas ir tas, kas pietrūkst šobrīd. Kultūras nams ir socializēšanās vieta, tāpēc būtu labi, ja tas būtu plašāk, ne tikai divi vakari nedēļā.


00:03:01-00:08:18
Ar Imantas kultūras centru “Latvei” neveidojas īsti nekāda sadarbība. Maijā ir Pārdaugavas svētki, tajos var piedalīties jebkurš Pārdaugavas kolektīvs.
“Latve” piedalās kultūras nama Miķeļdienā, Ziemassvētku pasākumā, Lieldienās un ielīgošanā, bet ne katru gadu, viss atkarīgs no programmas. Ir piedalījušies pilsētas rīkotajos pasākumos, piemēram, Krastmalā ielīgošanā.
Par dejošanu Jāņos.


00:08:19-00:12:27
“Latves sadancis” ir ikgadējs pasākums decembra pirmajā sestdienā. Aicina draugu kolektīvus. Pēc tā noteikti ir balle. Kristīne raksta scenāriju, vada šos koncertus.
Ne visi kolektīvi mēģina tajā pašā vietā, kur ir “pierakstīti”. “Latvei” paveicies, jo turpat mēģina, uzstājas, glabā kostīmus. “Iļģuciema kultūras nams – tās ir mājas. Lai nu kāda, bet tur ir skatuve, var saaicināt cilvēkus, ir normāli apstākļi publikai, varam uzņemt dažus kolektīvus.”


00:12:28-00:13:47
Ir draugu kolektīvi, kas var mainīties laika gaitā. Brauc viens pie otra uz koncertiem.


00:13:48-00:16:44
Sevi vairāk identificē kā Rīgas vai Pārdaugavas kolektīvu nevis Iļģuciema kolektīvu.
Par identificēšanos ar mikrorajonu.
Mikrorajonos ir zaļš, vecie rajoni ir kā botāniskais dārzs, tajos ir nemainīgas vērtības.


00:16:45-00:18:51
Piederība Āgenskalnam. Ir svarīga kāda izskatās Āgenskalna tirgus apkārtne, ko dara komūnas un biedrības. Svarīga vide, kurā dzīvo, infrastruktūra, sociālā vide, kultūras aktivitātes. Vieta, kur dzīvo, ir daudz svarīgāka par vietu, kur strādā, jo tā sanāktu tāda kā iejaukšanās vietā uz kuru aizbrauc dažas reizes nedēļā. “Ja Iļģuciema “iezemiešiem” gribas veidot kaut kā savu vidi, tad es tam varētu tikai piekrist un pakārtoties.”
“Man ir vajadzība vadīt deju kolektīvu, lai kur tas būtu “pierakstīts””.


00:18:52-00:23:20
Kad Kristīne mainīja dzīvesvietu, mērķtiecīgi nemeklēja dzīvesvietu Āgenskalnā, taču ļoti priecājas, ka te nokļuva. Kādreiz strādājusi bērnu un jauniešu centrā “Altona”, tāpēc ļoti iepatikās tā puse.
Māras dīķis ir vieta, kura katrā gadalaikā ir brīnišķīga. Patīk mazās ieliņas ar vistām, kartupeļu dobēm, sagāzušies šķūnīši, reiz redzēta arī cūka, un turpat blakus milzīgas savrupmājas. Rajons ir savdabīgs, tā ir “patiesā Rīgas seja”.
“Tirgus arī ir kultūras vieta, un parks ir kultūras vieta. Tas nenozīmē, ka tur obligāti jābūt koncertam.” Sadzīves un kafejnīcu kultūra ir ārkārtīgi svarīga.


00:23:21-00:30:40
Par pārmaiņām Āgenskalnā, “Rimi” celtniecību. “Koks ar diviem galiem – kaut ko jaunu iegūstot, kaut kādas ērtības un sakoptību, kaut kas arī tiek zaudēts.” Daļa ienācēju uzbūruši ainiņu, ka Āgenskalns ir tāds kā Kalnciema ielas kvartāls, bet tā ir tikai daļa, ir arī senie iedzīvotāji un viņu ikdiena.
Āgenskalnā uz Zeļļu ielas ir bodīte, kas kādreiz bija Āgenskalna tirgū, tur ir neiedomājamas lietas, kas sadzīvē vajadzīgas.
“Pārāk pārglancēt rajonu nevajag.”


00:30:41-00:32:02
Par Iļģuciema ikdienu.


00:32:03-00:36:25
“Latvei” pirms koncerta ir rituāls sanākt kopā, vadītāja vai kolektīva prezidents/-e pasaka kādus vārdus un tad visi saliek kopā rokas, paceļ uz augšu, laiž uz leju un sauc “rosols”. Ir arī iesvētības, bet tās vairs netaisa ik pēc gada, “piederība kolektīvam ir jāizpelna vairāku gadu garumā”. Pašiem savs Ziemassvētku pasākums. Ir sezonas noslēguma pasākums vai nu kultūras namā, vai kaut kur ārpusē.
Amatieru mākslā ļoti svarīga ir socializēšanās. Kolektīvā ir ļoti svarīgi saliedēties.


00:36:26-00:40:00
Par Zoom mēģinājumiem dejotājiem nav lielas intereses.
[Aprunājamies par projektu.]


00:40:01-00:45:31
Otrā Pārdaugavas pusē (no Botāniskā dārza uz otru pusi) nav pieaugušo kopā sanākšanas vietu.
Ir grūti dabūt jaunus dejotājus tālākos rajonos, piemēram, Iļģuciemā, Ziemeļblāzmā, kuri dzīvo centrā, jo liekas, ka tālu jābrauc, kā vispār aizkļūt, un pāri Daugavai vispār nebrauks.
Viena no kultūras nama darbiniecēm sakot: “Pie mums ciemā.”
“Daugava psiholoģiski nošķir.” Grūti dabūt dejotājus no Daugavas tās puses.
Pēc mēģinājumiem ir sarežģīti ar sabiedrisko transportu, jo tie brauc reti, ja vēl jātiek tālāk, braucot ar diviem transportiem, ļoti jāplāno braukšana. Sabiedriskais transports ir būtisks iemesls reizēm arī pārtraukt dejot.


00:45:32-00:49:35
Pārdaugavas deju kolektīvi – Iļģuciemā, Imantā, “Ačkups”, varbūt ir kāds, kurš mēģina kaut kur Pārdaugavā. Telpas, vai ir, kur dejot, daudz ietekmē deju kolektīvu ikdienā.
Reiz pirms skates skatuve mēģinājumiem bija vajadzīga gan dejotājiem, gan teātra studijai, tāpēc kultūras nama pārstāvji bija sarunājuši, ka “Latve” varēs mēģināt blakus esošajā skolā.


00:49:36-00:51:36
Kultūras nams kā starpnieks.


“Papīrs pacieš visu.”


Narrator : Kristīne Jirgensone
Intervija ar Kristīni Jirgensoni
Recording: 08.06.2021
Rīga
Rīga
Zoom

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.