#LFK 29, 39, 143

143

Kā velns puisi mocījis.
Kāds puisis atradis tīrumā aŗot kadu kastiņu.
Kastiņā bijušas dažādas zelta lietas. Pārnesis mā-
jās, bet pa nakti nav dabūjis miera gulēt. Viņu
katru nakti melni kungi veduši uz kāršanu.
Pēdīgi viņš gājis gulēt uz kūtsaugšas. Arī tur
nav bijis miera. Tad viņš ņēmis līdz sauteni.
Bet arī tas nav līdzējis - šautene nav aizdegusies.
Beidzot puisis aiznesis mantas atpakaļ. Nu
bijis miers. Tās mantas esot bijušas kāda kunga, kuŗš
esot bijis burvis.

144

Teika par spīganu.
Kāds zvejnieks braucis pa Rūju. Bijusi nakts.
Viņš ieraudzījis, ka pa Rūju skrien kāds sarkans
atspoguļojums. Paskatījies gaisā un ieraudzījis
ugunsveidīgu bumbu ar gaŗu asti. Viņa pār-
laidusies pār upi un nozudusi.

145

Teika par Plepja ezeru Jērcēnu pagastā.
Plepja ezers atrodas pie Plepja mājām. Vins jau
pa pusei aizaudzis. Ļaudis runājuši, ka ezers
esot bez dibena. Saimnieks gribējis parlieci-