#LFK 29, 39, 145

143

Kā velns puisi mocījis.
Kāds puisis atradis tīrumā aŗot kadu kastiņu.
Kastiņā bijušas dažādas zelta lietas. Pārnesis mā-
jās, bet pa nakti nav dabūjis miera gulēt. Viņu
katru nakti melni kungi veduši uz kāršanu.
Pēdīgi viņš gājis gulēt uz kūtsaugšas. Arī tur
nav bijis miera. Tad viņš ņēmis līdz sauteni.
Bet arī tas nav līdzējis - šautene nav aizdegusies.
Beidzot puisis aiznesis mantas atpakaļ. Nu
bijis miers. Tās mantas esot bijušas kāda kunga, kuŗš
esot bijis burvis.

144

Teika par spīganu.
Kāds zvejnieks braucis pa Rūju. Bijusi nakts.
Viņš ieraudzījis, ka pa Rūju skrien kāds sarkans
atspoguļojums. Paskatījies gaisā un ieraudzījis
ugunsveidīgu bumbu ar gaŗu asti. Viņa pār-
laidusies pār upi un nozudusi.

145

Teika par Plepja ezeru Jērcēnu pagastā.
Plepja ezers atrodas pie Plepja mājām. Vins jau
pa pusei aizaudzis. Ļaudis runājuši, ka ezers
esot bez dibena. Saimnieks gribējis parlieci-

nāties un laidis dzijas kamolu ūdenī. No
ūdens saukusi dobja balss :"Ja tu gribi zināt,
cik ezers ir dziļš, tad lec iekšā!" Saimnieks
nobijies un gājis uz mājām. No tā laika visi
ticējuši, ka ezerā sākās elle.

Anna Gova, III.klases skolniece, ievāktā

146

Teika par Ineša un Alauksta ezeriem un viņu salām.
Notikums attiecas uz tiem laikiem, kad ezeri laidušies
pa gaisu. Kādu dienu divi ezeri laidušies pāri Vec-
Piebalgai un sākuši strīdēties. Izrādījies, ka abi
ezeri gribējuši nolaisties vienā vietā. Strīdoties
Inesis saskaities un iesitis Alaukstam vienu pliķi,
bet Alauksts iesitis Inesim septiņus pliķus. Strī-
dēdamies un plēsdamies abi ezeri bijuši noguru-
ši un nolaidušies zemē, netāļu viens no otra.
Pliķu vietā izcēlušās salas. Inesis dabujis
septiņās salas, bet Alauksts vienu pliķi un tā ari vi-
ņam ir tikai viena sala.