Vienības

2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas.

2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.

2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.

2.2.1.3.1. Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i

2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes.

2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas.

2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos.

2.5.2.13.4.9.2. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta.

3.3.1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem.

3.3.2.2. Dažādas pieguļnieku dziesmas.

1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.

1.3.3. Dziedāšana ganos.

1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.

2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads.

2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā.

2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.3.4. Augums, apģērbs un rota.

2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār.