PAR IMANTU ZIEDONI
"Ziedonim nav un nevar būt līdzinieku ne krievu, ne azerbaidžāņu, ne angļu, ne franču literatūrā. Viņš ir savpatis caurcaurēm. Imants Ziedonis – tā nav literāra ekskursija, kārtējais -isms vai konjunktūras anomālijas stūrēta izkalpošanās. Būdams aicināts un izredzēts, vērienīgs kacinātājs, urķētājs un otrādi runātājs, viņš ir un paliek sava talanta prizmā koncentrēts latviskā dzīves un uztveres fokuss. [..]
Imants sev atvēlēto laiku racis dziļi un neizvairīgi. Viņa princips: teātrī jāsēž tur, kur vislabāk var redzēt; dzīvē jābūt tur, kur kaut kas izšķiras. Viņš bijis gan kompartijas biedrs, gan augstos amatos (Rakstnieku savienības sekretārs, Kultūras fonda priekšnieks, deputāts). Izbaudījis šūpoļu skrējienu cauri visiem sabiedrības līmeņiem. Viņš neizliekas, spēlētā kautrībā pats noniecinot savu vērtību, neatsakās no pelnītām ērtībām. Ap viņu pārsvarā ir labvēlīga pasaule. [..]
Ziedonim patīk provocēt rīcībai, paskatīties, kā ideja pārkārtojas par kustību. Viņš ar cilvēkiem rotaļājas kā ar rūķīšiem. Un pats piedalās, iet līdzi, novēro un priecājas. [..]
Neesmu dzirdējis Ziedoni runājam ar patosu vai klaja naida iekrāsu balsī. No viņa var sagaidīt visu ko, tikai ne stereotipas domas un nodeldētus secinājumus."
Skujiņš, Zigmunds. Virsapziņas gravitācija. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 46., 49., 50. lpp.
"Kā augsta intelekta domātājs Imants bija caurcaurēm moderns, un blakus pasaules literatūrai viņam nebija sveši ne jaunākie zinātnes atklājumi, ne tehnoloģijas, ne māksla, ne filozofija. Viņš bija plašu apvāršņu cilvēks, kura draugu un paziņu loks sniedzās pāri tālām zemēm kā austrumu, tā rietumu pusē un kurš ar patiesu cieņu novērtēja visu to nozīmīgo, kas bija pieejams jebkuras citas tautas kultūras apcirkņos. [..]
Kā dzejnieks un literāts Imants Ziedonis ir atstājis mantojumu, kas paliks pie latviskās kultūras zelta inventāra paaudžu paaudzēs, kamēr vien būs vēl kāds, kas latviešu valodā runās. Latvijas kājām izstaigātāji, dižkoku un citas dabas bagātību saudzētāji, lauku sētu sakopēji un daiļdārzu skaistuma novērtētāji – visi varbūt pat neapzinās, cik daudz viņi ir Ziedonim parādā.
Vīķe-Freiberga, Vaira. Imantam Ziedonim Latvijas krustceļos. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 91. lpp.
"Divdabis? Tūkstošveidis? Mūsu dzejā ar savu mutuļojošo būtni un agresīvo temperamentu viņš parādījās kā zibens no skaidrām debesīm, un aumaļaini ielauzdamies avīžu un žurnālu lappusēs, saviļņoja sabiedrības prātus. Ziedoni lasīja arī tie, kuri dzeju nelasīja vispār. Vecās paaudzes rakstnieki viņu kritizēja, daži negribēja pieņemt."
Lisovska, Olga. Līdztekus. Tuvumā. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 173. lpp.
"Imants Ziedonis ir viena no būtiskākajām parādībām latviešu tautas 20. gadsimta otrajā pusē, paliekama latviešu vērtība uz trešā gadu tūkstoša sliekšņa, spilgts uzplaiksnījums mūsu kultūras vēsturē, pat Latvijas vēsturē vispār. Ne tikai Dzejnieks un publicists, ne tikai domātājs, bet arī darītājs, skubinātājs rosībām. "Daudzveidis", kuram iemirdzas drīz viena, drīz – gluži negaidīti – pavisam cita šķautne, un reizē viengabala latviska personība."
Stradiņš, Jānis. Katram savs Ziedonis. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 200. lpp.
IMANTA ZIEDOŅA DAIĻRADES RAKSTUROJUMS
"Ziedoņa dzejas pasaulei raksturīgā domas brīvība, neatkarība un atklāsmes oriģinalitāte ir akcentēta arī viņa daiļrades paškomentāros (esejās, intervijās, publicistikā). Tā ļauj ieraudzīt un runāt par savdabīgu Imanta Ziedoņa dzejas ekosistēmu, ekoloģisko apziņu (tīrskaņas, no tekstuālā piesārņojuma tīras, brīvas apziņas nozīmē) un izcelt tās īpašo lomu un nozīmi latviešu rakstu kultūrā."
Cimdiņa, Ausma. Imanta Ziedoņa mūžības temperaments un tagadnes poētiskās stratēģijas. Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Zinātne, 2014, 41. lpp.
"Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – "nedzejisks", respektīvi, sarunvalodas leksikas lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat uzbrūkoša intonācija. [..]
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam. [..]
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem. [..]
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma. [..]
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri. [..]
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."
Radzobe, Silvija. Imants Ziedonis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Pirmās publikācijas 1956. gadā, regulāri publicējas kopš 1957. gada. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
DZEJOĻU KRĀJUMI
1961: "Zemes un sapņu smilts".
1963: "Sirds dinamīts".
1965: "Motocikls".
1968: "Es ieeju sevī".
1971: "Kā svece deg".
1973: "Caurvējš".
1977: "Poēma par pienu".
1979: "Man labvēlīgā tumsā".
1981: "Re, kā".
1982: "Maize" (kopā ar Liviu Damianu; grāmatā izdota "Viddivvārpā: poēma par maizi").
1983: "Ceļmallapas".
1988: "Taureņu uzbrukums".
1993: "Mirkļi. Foreles".
1993: "Viegli".
1996: "Es skaitīju un nonācu pie Viena".
2000: "Ceļa sentiments".
2003: "Trioletas".
2010: "Vēl ko".
DZEJPROZAS KRĀJUMI
1971: "Epifānijas. 1. grāmata".
1974: "Epifānijas. 2. grāmata".
1985: "Pasāžas".
1994: "Epifānijas. 3. grāmata".
PROZA BĒRNIEM
1973: "Krāsainās pasakas".
1976: "Lāču pasaka".
1980: "Blēņas un pasakas".
1983: "Kas tas ir – kolhozs?".
1983: "Visādas pasakas".
1985: "Sakāmgrāmata".
1993: "Es, cilvēks, pasaulē."
1997: "Pasaka par bizi".
DOKUMENTĀLĀ PROZA
1965: "Dzejnieka dienasgrāmata" (par ceļojuma iespaidiem Altajā).
1969: "Pa putu ceļu" (par ceļojumu uz Karēliju).
1970: "Kurzemīte. 1. grāmata".
1972: "Perpendikulārā karote" (kopā ar Vitāliju Korotiču un Gunāru Janaiti; piezīmes par Tadžikiju).
1974: "Kurzemīte. 2. grāmata".
1985: "Tik un tā" (grāmata par Madlienu).
1992: "Tutepatās" (par dižkoku atbrīvotāju grupu 70.–80. gados).
2005: "Ne tas kādam jāzina: (ne)bijuši ceļojumi".
2006: "Mežu zemē Latvijā" (kopā ar Rimantu Ziedoni).
2006: "Nenoteiktā bija" (Imanta Ziedoņa bērnības atmiņas; kopā ar Noru Ikstenu).
2012: "Leišmalīte" (kopā ar Rimantu Ziedoni).
LIBRETA AUTORS
1976: libreta autors operai "Spēlēju, dancoju" (komponists Imants Kalniņš).
Libreta autors operai "Laimes vārdā" (komponists Nilss Grīnfelds).
SCENĀRIJA UN TEKSTA AUTORS
1964: scenārija autors pasūtījuma filmai "Uz intensifikācijas ceļa" (režisors Laimons Gaigals).ĀRZEMJU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI
1967: Aleksandrs Bloks "Divpadsmit".
1967: Dondoks Ulzitujevs "Cilvēki – gulbji..." (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz Tu" (kopā ar Māri Čaklo, Viktoru Līvzemnieku, Vizmu Belševicu).
1968: Paruirs Sevaks "Rokas" (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Grigore Vieru "Dziesma ogai vīnogu ķekarā" (kopā ar Māri Čaklo).
1969: Fikrets Hodža "Uguns līgava" (kopā ar Ojāru Vācieti, Laimu Līvenu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1976: Liviu Damians "Esmu darbības vārds" (kopā ar Leonu Briedi).
1978: Zdravko Kisjovs "Laiks mīlēt" (kopā ar Ojāru Vācieti).
1983: Anna Ahmatova "Baltie gājputni" (kopā ar Amandu Aizpurieti, Liju Brīdaku, Jāni Butūzovu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi).
1984: Grigore Vieru "Māte".
1988: Grigore Vieru "Piektdienas zvaigzne".
SASTĀDĪTĀJS
1969: "Dzejas diena" (kopā ar Vitautu Ļūdēnu, Vizmu Belševicu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1970: "Dzejas diena" (kopā ar Martu Bārbali).
1971: "Dzejas diena".
1973: "Baltais sols" (bulgāru dzejas izlase).
1974: "Поэты Латвии".
1981: "Kas jāzina meitiņām".
1984: "Puisīts augu: latviešu tautas dziesmas".
1985: "12 latvju dainas = 12 латышских дайн = 12 Latvian folk songs = 12 lettische Dainas" (arī priekšvārda autors).
1986: "Латышские дайны".
1994: Andris Slapiņš "Man kalna virsotnē ir tālas mājas" (arī redaktors un pēcvārda autors).
1994: Aleksandrs Tore "Maijas grāmata".
manuskripts: "Sējēja miera man nav: ārzemju latviešu dzejnieku dzeja" (kopā ar Ojāru Vācieti; glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā).
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Birth time/place | 03.05.1933 Birutas "Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 Dzimis Ragaciema "Birutās". |
---|---|
Residence | 1975 Dzirnakmeņi "Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142 Vasaras māja Murjāņos sākta celt 1969. gadā, pabeigta 1975. gadā. Šeit Imants Ziedonis pavadījis visas vasaras līdz 2000. gadu sākumam. |
Ausbildung | Unbekannt – 1944 (Datum ist ungenau) Lapmezciems elementary School Liepu iela 2A, Lapmežciems Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 Mācījies Lapmežciema pamatskolā līdz 1944. gadam. 1945 – 1948 Engures pagastskola Jūras iela 77, Engure Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113 1948 – 1952 Tukuma 1. vidusskola Lielā iela 9, Tukums Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 1959 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1964 The Maxim Gorky Literature Institute Povarskaya 25А, Maskava Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069 Augstākie literatūras kursi |
Working place | Gausā jūdze Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija Gausajā jūdzē Imants Ziedonis strādājis kā ceļu remontstrādnieks. Ķemeri Ķemeri, Jūrmala Bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā 1955 – 1957 Ķemeri Ķemeri, Jūrmala Skolotājs Ķemeru skolā 1955 – 1957 Olaine Olaine, Olaines novads Skolotājs Olainē 1959 – 1960 Jūrmalas 1. vidusskola Raiņa iela 55, Jūrmala Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011 Skolotājs 1964 – 1965 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 1966 – 1967 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes sekretārs 1989 – 1993 (Datum ist ungenau) Latvijas Kultūras fonds Rīga Rīga Priekšsēdētājs 1990 – 1991 Latvijas Republikas Augstākā padome Rīga Rīga Deputāts 1997 Latvijas Republikas Ministru kabinets Brīvības bulvāris 36, Rīga Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050 Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos. 1998 – 2000 The Latvian Institute Pils iela 21, Rīga Pils iela 21, Rīga, LV-1050 Vadītājs |
Participation in organisations | 1961 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 – 2013 Latvian Writers’ Union Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs 1998 Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība Rīga Rīga Uzticības padomes biedrs |
Travelled | Altaja Republika Altai Republic, Russia Druskininki Druskininkai, Alytus County, Lithuania Azovas jūra Sea of Azov Brauciens uz Azovas kuģniecības kuģiem ar iegriešanos ārzemju ostās. Moldova Moldova Oslo, Norvēģija Oslo, Norway Indija India Roma Rome, Lazio Sicīlija Sicily, Italy Batumi Batumi, Adjara, Georgia Burgasa Burgas Nesebara Nesebar, Burgas Province, Bulgaria Tadžmahāls "Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India Tadžikistāna Tajikistan Karēlija Karelia, Russia 1970 Bulgārija Bulgaria Ārstniecības brauciens. 1971 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1972 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1973 Bulgārija Bulgaria 1974 Rumānija Romania 00.10.1975 Dienvidslāvija Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1976 Dienvidslāvija 1977 Ungārija Hungary 1977 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 00.10.1977 Toronto Toronto, Ontario, Canada 00.10.1977 Ņujorka New York, USA 1978 Kobe Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan Brauciens kopā ar kori "Ave Sol" no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības. 00.01.1979 Filipīnas Philippines Tūrisma brauciens sakarā ar kora "Ave, Sol!" braucienu uz mūzikas festivālu. 00.09.1980 Brauciens ar Latvijas Jūras kuģniecības kuģi ar jūrnieka pasi uz trim mēnešiem. 00.09.1980 – 00.11.1980 Vācijas Federatīvā Republika Brauciens sakarā ar literārās asociācijas "KOGGE" ielūgumu. 00.12.1980 Zviedrija Sweden 1982 Armēnija Armenia 00.04.1982 Bulgārija Bulgaria Brauciens uz 10 dienām. 00.07.1982 Nīderlande Netherlands Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.07.1982 Luksemburga Luxembourg Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.07.1982 Beļģija Belgium Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.09.1982 Somija Finland Brauciens uz 10 dienām. 00.06.1983 Vācijas Demokrātiskā Republika 00.08.1983 Kanāda Canada 00.11.1983 Francija France Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā. 00.05.1984 Rumānija Romania Brauciens uz desmit dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.10.1984 Indija India Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.10.1984 Šrilanka Sri Lanka Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1985 Indija India Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.05.1985 – 00.06.1985 Šveice Switzerland 00.05.1985 – 00.06.1985 Zviedrija Sweden Brauciens pēc ielūguma. 00.05.1985 – 00.06.1985 Francija France 00.06.1985 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē. 00.12.1985 Brauciens uz Latvijas PSR zvejas flotes kuģiem ar tiesībām iegriezties ārzemju ostās. 10.03.1990 Brisbena Brisbane, Queensland, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 10. martā apmeklējis Brisbeni. 24.03.1990 – 25.03.1990 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 24. un 25. martā apmeklējis Sidneju. 30.03.1990 Melburna Melbourne, Victoria, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 30. martā apmeklējis Melburnu. 01.04.1990 Adelaida Adelaide, South Australia, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 1. aprīlī apmeklējis Adelaidu. |
Ort/Zeit des Todes | 27.02.2013 Rīga Rīga |
Buried | Ragaciema kapi Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 |
Memorials | 18.05.2013 Brīvības laukums 13, Tukums Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 Tukumā, Katrīnas laukumā uz ēkas sienas ir dzejniekam Imantam Ziedonim veltīts vides objekts "Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"". Objekts tika atklāts 2013. gada 18. maijā. Vides objekta autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris. |
Museums | 2015 Imants Ziedonis Museum Dzirnakmeņi "Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142 Imanta Ziedoņa muzeju dibinājis fonds "Viegli". Ziedoņa muzeja vasarnīca saglabāta tāda pati, kā to iekārtojis par Imants Ziedonis kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni. |
Auszeichnungen | 1972 LĻKJS prēmija Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā Prēmija piešķirta par publicistikas darbu sabiedrisko aktualitāti un augsto māksliniecisko meistarību. 1972 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1974 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Prēmija piešķirta par aprakstu grāmatu "Kurzemīte". 1976 Hansa Kristiana Andersena balva Diploms Diploms piešķirts par grāmatu "Krāsainas pasakas". 1977 LPSR Tautas dzejnieks 1982 Pastariņa prēmija Prēmija piešķirta par darbiem "Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka". 1983 Tautu Draudzības ordenis 1987 Latvijas PSR Valsts prēmija Literatūrā, mākslā un arhitektūrā Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā. 1995 The Order of Three Stars II šķira Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. 1998 Pavasara balva Goda saraksts Iekļauts goda sarakstā ar darbu "Pasaka par bizi". 2001 Annual Latvian Literary Award Mūža ieguldījums Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā. 2001 LZA Raiņa balva 2002 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā. 2007 Annual Latvian Literary Award Proza Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija". 2008 Atzinības krusts I šķira Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.) 2011 Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva Nominācija bērnu literatūrā 2012 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par grāmatas "Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010), gruzīnu (2011) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristiana Andersena Goda diplomu 1976. gadā, izdevums vācu valodā iekļauts Minhenes starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras bibliotēkas kolekcijā u. c. 2013 Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis'' Labākā grāmata Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte". |
Kollektionen | 5 |
---|---|
Einheiten | Mentioned in text(1) |
Werke | Author(250) Atdzejotājs(5) Compiler(4) Editor(9) Co-author(2) Author of the comment(15) Person of reception(174) |
Audio/Video | Narrator(4) |
Bilder | Person in photo(26) |
# | Ort | Datum | Typ | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Birutas ("Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | 03.05.1933 | Birth time/place | Farmstead |
2 | Dzirnakmeņi ("Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142) | 1975 | Museums | Farmstead |
3 | Rīga (Rīga) | 27.02.2013 - 1993 | Participation in organisations | City |
4 | Ragaciema kapi (Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | Nicht angegeben | Buried | Cemetery |
5 | Povarskaya 25А, Maskava (Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069) | 1964 | Ausbildung | Building, house |
6 | Liepu iela 2A, Lapmežciems (Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | - 1944 | Ausbildung | Building, house |
7 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1959 | Ausbildung | Building, house |
8 | Lielā iela 9, Tukums (Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 1948 - 1952 | Ausbildung | Building, house |
9 | Jūras iela 77, Engure (Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113) | 1945 - 1948 | Ausbildung | Building, house |
10 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1964 - 1965 | Working place | Building, house |
11 | Ķemeri (Ķemeri, Jūrmala) | 1955 - 1957 | Working place | Part of a city |
12 | Olaine (Olaine, Olaines novads) | 1955 - 1957 | Working place | City |
13 | Raiņa iela 55, Jūrmala (Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011) | 1959 - 1960 | Working place | Building, house |
14 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1966 - 1967 | Participation in organisations | Building, house |
15 | Gausā jūdze (Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija) | Nicht angegeben | Working place | Ceļš |
16 | Pils iela 21, Rīga (Pils iela 21, Rīga, LV-1050) | 1998 - 2000 | Working place | Building, house |
17 | Brīvības bulvāris 36, Rīga (Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050) | 1997 | Working place | Building, house |
18 | Altaja Republika (Altai Republic, Russia) | Nicht angegeben | Travelled | Region |
19 | Batumi (Batumi, Adjara, Georgia) | Nicht angegeben | Travelled | City |
20 | Ņujorka (New York, USA) | 01.10.1977 | Travelled | City |
21 | Toronto (Toronto, Ontario, Canada) | 01.10.1977 | Travelled | City |
22 | Oslo, Norvēģija (Oslo, Norway) | Nicht angegeben | Travelled | City |
23 | Indija (India) | 01.10.1984 | Travelled | Region, area |
24 | Roma (Rome, Lazio) | Nicht angegeben | Travelled | City |
25 | Sicīlija (Sicily, Italy) | Nicht angegeben | Travelled | Region |
26 | Kobe (Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan) | 1978 | Travelled | City |
27 | Filipīnas (Philippines) | 01.01.1979 | Travelled | Country |
28 | Burgasa (Burgas) | Nicht angegeben | Travelled | City |
29 | Nesebara (Nesebar, Burgas Province, Bulgaria) | Nicht angegeben | Travelled | City |
30 | Tadžmahāls ("Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India) | Nicht angegeben | Travelled | Building, house |
31 | Tadžikistāna (Tajikistan) | Nicht angegeben | Travelled | Country |
32 | Karēlija (Karelia, Russia) | Nicht angegeben | Travelled | Region, area |
33 | Druskininki (Druskininkai, Alytus County, Lithuania) | Nicht angegeben | Travelled | City |
34 | Moldova (Moldova) | Nicht angegeben | Travelled | Country |
35 | Armēnija (Armenia) | 1982 | Travelled | Country |
36 | Brisbena (Brisbane, Queensland, Australia) | 10.03.1990 | Travelled | City |
37 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 24.03.1990 - 25.03.1990 | Travelled | City |
38 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 30.03.1990 | Travelled | City |
39 | Adelaida (Adelaide, South Australia, Australia) | 01.04.1990 | Travelled | City |
40 | Bulgārija (Bulgaria) | 1970 | Travelled | Country |
41 | Dienvidslāvija | 01.10.1975 | Travelled | Country |
42 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1971 | Travelled | Country |
43 | Rumānija (Romania) | 1974 | Travelled | Country |
44 | Ungārija (Hungary) | 1977 | Travelled | Country |
45 | Nīderlande (Netherlands) | 01.07.1982 | Travelled | Country |
46 | Luksemburga (Luxembourg) | 01.07.1982 | Travelled | Country |
47 | Beļģija (Belgium) | 01.07.1982 | Travelled | Country |
48 | Zviedrija (Sweden) | 01.05.1985 - 01.06.1985 | Travelled | Country |
49 | Somija (Finland) | 01.09.1982 | Travelled | Country |
50 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.06.1983 | Travelled | Country |
51 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.06.1985 | Travelled | City |
52 | Azovas jūra (Sea of Azov) | Nicht angegeben | Travelled | Sea, sea bay |
53 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.09.1980 - 01.11.1980 | Travelled | Country |
54 | Kanāda (Canada) | 01.08.1983 | Travelled | Country |
55 | Francija (France) | 01.11.1983 - 01.06.1985 | Travelled | Country |
56 | Šrilanka (Sri Lanka) | 01.10.1984 | Travelled | Country |
57 | Šveice (Switzerland) | 01.05.1985 - 01.06.1985 | Travelled | Country |
58 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2013 | Participation in organisations | Building, house |
59 | Brīvības laukums 13, Tukums (Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 18.05.2013 | Memorials | Building, house |
Nummer | Datumi | Quelle | Fragment des Textes |
---|---|---|---|
#LIT 4, 200 | Unit | Tūlīt ziedonī mēs skaitīsim, kurš no galvas, kurš no grāmatas. „Es skaitīju un nonācu pie Viena.” I.Ziedonis. |