Vizbulīte Bērziņa

Vizbulīte Bērziņa

Vizbulīte Daina Bērziņa

Mūzikas vēsturniece. Dzimusi 1929. gada 11. aprīlī Rīgā.
Māte bijusi zīmēšanas skolotāja. V. Bērziņa beigusi Siguldas vidusskolu (1948), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu (1953), tad no 1953. gada studējusi Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas fakultātes Mūzikas vēstures nodaļā, ko 1958. gadā absolvējusi ar darbu "Jāņa Ivanova Ceturtā simfonija".

Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga, 1983.
Tautasdziesmas gājums. Rīga, 1989.
Dzīves simfonija (monogrāfija par Jāni Ivanovu). Rīga, 1964.
Eju pārvērsties skaņās (operteātra mākslinieku portreti). Rīga, 1969.
Jānis Zālītis. Rīga, 1978. 
J. Zālītis atmiņās un apcerēs. Rīga, 1984.
Daudz baltu dieniņu (monogrāfija par Jēkabu Graubiņu). Rīga, 2006.
Fantāzija. Rīga, 1959.
Svīta. Rīga, 1959.
Instrumentālie kameransambļi. Rīga, 1959
Jāņa Ivanova Atlantīda. Rīga, 1959.
Komponistu savienībai 40. Rīga, 1985.
Jāņa Ivanova 9. simfonija. Māksla. 1960, 4.
Ā. Skultes simfonija – poēma Ave Sol. LM. 1962.
Mūzikas kritika – tehnoloģisks skaidrojums vai laikmeta sabiedriskās apziņas izpausme. Kritika – teorija, vēsture, prakse. 1975.
Klotiņš, A. Modri strādāts. Literatūra un Māksla. 1979. gada 13. aprīlis.
Aizšķirta mūsu vēstures lappuse (par K. Kreiceru). Literatūra un Māksla. 1980. gada 17. oktobrī. 
Pirmā latviešu opera un nezināma R. Blaumaņa recenzija. Literatūra un Māksla. 1982. gada 18. jūnijs.
Latviešu skaņumāksla Krievijas mūzikas kritikas skatījumā. Latviešu – slāvu literatūras un mākslas sakari. 1982.
Daži latviešu literatūras motīvi Ā. Skultes mūzikā. Karogs. 1984, 10.
Un mūsu tauta godā celsies. Baumaņu Kārlim 150. Karogs. 1985, 5.
Kā dzīvot tautasdziesmai. Literatūra un Māksla. 1987. gada 14. augusts.
Ar mūzikas kalna nastu. Atmiņas par Jēkabu Vītoliņu. Literatūra un Māksla. 1988. gada 5. augusts.
Historisma princips muzikoloģijā un mūzikas kritikā. Literatūras un mākslas vērtēšanas principi. 1988.
Dziesmusvētku atmodai. Literatūra un Māksla. 1989. gada 7. janvāris.
Represēto komponistu J. Graubiņa un J. Līcīša sarakste. Via doloroa. 1990.
Par sarkanajiem plankumiem Latvijas mūzikas vēsturē. Literatūra un Māksla. 1991. gada 14. jūnijā.
Latviešu mūzika komunistu režīma varā. Latvju Mūzika. 1992, 21.
Nezināmais Jēkabs Graubiņš. Izglītība un Kultūra. 1996. 16, 17 un 18.
Dziesmusvētku atbalsis publicistikā. Latvijas Vēstnesis. 1998. gada 29. maijs.

---

Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.

Galvenās intereses - latviešu mūzikas vēsture, personības mūzikā (Jānis Ivanovs, Jānis Zālītis, Jēkabs Graubiņš u.c.). Sākoties folkloras kustībai, V .Bērziņa pievēršas tautasdziesmai, sevišķi tās lomai pagātnes izcilāko mūziķu un publicistu darbībā - no Cimzes līdz J. Graubiņam un mūsdienu procesiem. Veidojusi un vadījusi radio un televīzijas raidījumu ciklus par latviešu un pasaules tautu tautasdziesmām, atskaņotājmāksliniekiem (1970-1972). Apguvusi un pārzinājusi Biezaišu Latviešu mūzikas krātuves materiālus; daudz rakstījusi periodikā par folkloras kustības atdzimšanu, latviešu skaņumākslu totalitārā režīma laikā, dziesmusvētkiem, latviešu operas pirmsākumiem u.c.
Strādājusi Latvijas Valsts konservatorijā (1958-1962), laikraksta "Literatūra un Māksla" redakcijā (1967-1970), Zintāņu Akadēmijas Literatūras un mākslas vēstures institūtā (1972-1985), Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā (1997-2000).
No 1981. līdz 1998. gadam regulāri piedalījās ar referātiem Baltijas muzikologu un Letonikas konferencēs (Rīgā, Tallinā un Kauņā). Bijusi recenzente vairākiem zinātniskajiem pētījumiem un latviešu komponistu O. Grāvīša, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, F. Tomsones, I. Kalniņa u. c. kompozīcijām, rakstījusi anotācijas latviešu mūzikas ieskaņojumiem, veidojusi Radio un TV raidījumus.
Sagatavojusi publicēšanai un rakstījusi komentārus Jāzepa un Annijas Vītolu sarakstei ar tuviniekiem Gulagā (Karogs, 1988, 7), Lūcijas Garūtas vēstules Andrejam Eglītim (Karogs, 1990, 5), Alfrēda Kalniņa pēdējās dienasgrāmatas fragmentus (Karogs, 1992, 4).
Kopš 1962. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.