Margita Gūtmane

Margita Gūtmane

Ārija Zveja - Schoolmate

1944: nepilna gada vecumā kopā ar mātes māsu pēdējā kursējošajā vilcienā no Jelgavas dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Māte paliek Jelgavā, pēc Otrā pasaules kara tiek represēta; uzaugusi šķirti no vecākiem.

1988: pirmoreiz apciemoja Latviju, 1996: pārceļas uz dzīvi Latvijā.

MARGITA GŪTMANE PAR SAVU PAAUDZI UN GRĀMATU "TĀ PATI DIENA"

"Kas mani pazīst, zina, ka jau kopš gadiem esmu runājusi par prozas rakstīšanu un to arī darījusi, bet nekas lielāks tur nav iznācis, jo esmu vienmēr sadūrusies ar milzīgām grūtībām un nonākusi pie secinājuma, ka tā tā lieta neiet. Neiet vienkārši tādēļ, ka pāreja no Soduma-Zariņa-Šķipsnas-Grīna-Irbes paaudzes uz mūsu paaudzi nav normāla, bet lūzums. Mēs neesam vairs normāls turpinājums, kas ienāk literatūrā kā kuŗa katra jauna paaudze − ar kaut kāda veida literāru dumpošanos vai literāru agresiju. Mēs esam pirmā trimdas paaudze kuŗai latviešu valoda vairs nav pirmā, bet gan otra valoda. Mums visiem − ja mēs esam atklāti − ir vieglāk un ērtāk izteikties angliski, zviedriski, vāciski. Visi citi apgalvojumi ir sevis un citu apmānīšana. Tādēļ Diena ir šī stāvokļa noskaidrošana un attēlošana. Nav darbības. Episkā gaita ir pati stāstīšana. Laiks Dienā gan pavirzās uz pusdienas pusi un vakaru, − bet ka laiks it kā iet uz priekšu, redzam tikai paskatoties pulkstenī (ikdienā redzam tikai to, kā bērni pieaug − nekas cits jau mūsu stāvoklī nemainās). Nav arī vietas − tā ir tikai „aptuvena” – trimda. Pats sarežģījums gan ir − trimdas situācija manai paaudzei. Tātad Diena ir mēģinājums garīgi un emocionāli apjēgt šizofrenisko trimdas stāvokli. Nekā vairāk, bet arī nekā mazāk."

PAR GRĀMATU "VĒSTULES MĀTEI"

"Trimda ir kaut kas absolūts, ko nevar noreducēt vai pielīdzināt kam citam. Trimda ir viena no cilvēka absolūtām situācijām, kas nepāriet uz ko citu. Un trimda arī pārņem visu citu un sevi atklāj pretrunībās. "Es braucu atpakaļ uz turieni, no kurienes esmu nākusi. Es atgriežos trimdā." Un rakstītāja piemetina: "Mana īstenība ir trimda." Šī izjūta, gribētos teikt, izpaužas arī Gūtmanes stilā. Viņas izteiksme ir skopa, sasprindzināta un līdz ar to krāšņa. Viņa atrod, ka "latviešu valodai ir erotisks skaistums" (ko tikai reti mūsu rakstniecībā ir uzgājuši). Rakstītāja atzīst, ka rakstīšana ir viņas būtība: "Es dzīvoju savās vēstulēs... Mana dzīve pārvērtusies vēstulēs". Taču arī šī radīšana, kā viss kas cits pasaulē, ir padota iznīcībai: "Es raksts, kas pats sevi izdzēš." Radīšana un pazudība, būtība un nebūtība ir ieslēgtas kādā ciklā, kas nemitīgi vajā trimdinieces apzinu. Trimda ir daudzveidīga, pretrunīga un intensīva, un tā nepadodas izpalīdzīgiem paskaidrojumiem."

Silenieks, Juris. Trimda ir trimda ir trimda. Jaunā Gaita, Nr. 219, 1999.

PAR GRĀMATU ""Dzīve ir viens vella izgudrojums". Veronika Strēlerte manās atmiņās"

"Grāmata-kolāža, kas atklāj, ka Veronikas Strēlertes mūžs nav tikai viņas pašas, bet arī veselas paaudzes un latviešu sabiedrības daļas mūžs: tikpat traģisks, cik saskaldīts, un tāpēc vēl jo vairāk vērts izaicinājumam ietērpt to vārdos, Strēlertes dzīves stāstam kļūstot par ne mazāku izaicinājumu kā grāmatas žanram. Ko tādu spēj tikai tāds radošs spēks, kas gatavs samēroties ne vien ar aprakstāmo personību, bet arī pats ar sevi, un, ja teksts neatstāj vietu šaubām par veiksmīgu ieceres īstenojumu, tad visticamāk tieši tāpēc, ka grāmata vienlīdz lielā mērā ir kā par Veroniku Strēlerti, tā par Margitu Gūtmani pašu, neslēpjot un varbūt tādējādi tieši uzsverot savu atrašanos tapšanas procesā: tādā pašā tapšanas procesā, kādā ilgus gadu desmitus bija lemts atrasties latviskajai – un ne tikai latviskajai – identitātei starp dažādu pasauļu krastiem. Kā, vai, kāpēc un kur tos šķērsot – tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem grāmata, cerams, raisīs sarunu, un Margitas Gūtmanes tieksme atstāt īstos vai šķietamos negludumus neizlīdzinātus ļauj domāt, ka saruna sekos."

Daija, Pauls. laligaba.lv

"Margitas Gūtmanes stilistiski asi un precīzi, jūtīgi un ar mīlestību sarakstīto, ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu smalki iekārtoto grāmatu izlasīju, teju vai neizlaižot to no rokām. Kompozicionāli tā sakārtota, izceļot izcilās dzejnieces Veronikas Strēlertes pretrunīgās personības spilgtākās rakstura īpašības. Izveidots pēc iespējas pilnīgs priekšstats par viņu, atturot lasītāju no ilūziju aceņu pielaikošanas, kas tik raksturīgi, domājot un runājot par lielām personībām. Ļoti smeldzīgi, pat sāpīgi autorei un dzejniecei kopīgās trimdas izjūtas, kā arī padomju Latvijas sociālpolitisko reāliju apraksti. Spilgts un kvalitatīvs notikums dokumentālās prozas žanrā."

Langa, Liāna. laligaba.lv

LITERĀRĀ DARBĪBA

Publicējusi darbus periodikā kopš 60. gadu vidus. 

1966: pirmā publikācija dzejolis "Meklētājs" laikrakstā "Latvija" 17. decembrī.

Nozīmīgākā literārā publikācija ir dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 71. numurā 1968. gadā.

Dzejoļu krājumos "Ēnu spēles" (1971), "Kas zinās stāstīt" (1976), "Klusuma robežās" (1981), "Dzejas" (Latvijā 1991, autores iecerētais nosaukums "Tava ķermeņa ainavas") ikdienas reāliju un psiholoģisku situāciju intelektuāls vērojums mijās ar traģiski saasinātu īstenības uztveri. Trimdinieku garīgās esamības dramatisms, nacionālās identitātes meklējumi, cilvēka vientulības atklāsme raksturīga epifāniskās prozas krājumam "Tā pati diena" (1984, J. Jaunsudrabiņa balva). Sarakstījusi grāmatu bērniem "Minkāns" (1985). Prozas krājumā "Vēstules mātei" (1998, PBLA Kultūras fonda Goda balva) dramatiskā spriegumā atklātas trimdinieces nepiederības un māju ilgu sajūtas.

DARBI

Dzeja
1971: "Ēnu spēles"
1976: "Kas zinās stāstīt"
1981: "Klusuma robežās"
1991: "Dzejas"

Citi darbi
1982: "Veronika Strēlerte" (rakstu krājuma sastādītāja)
1985: "Minkāns" (grāmata bērniem)
1988: "Tā pati diena" (proza)
1998: "Vēstules mātei" (proza)
2012: "Veronika Strēlerte" manās atmiņās

Dzejoļi un proza ietverti antoloģijās
1990: "Pasaules spogulī" (prozas antoloģija divos sējumos, sastādītājs Jānis Anerauds)
1997: Der idiotische Mond. Lettische Prosa der Gegenwart (latviešu prozas antoloģijā ietverts darbs "Vēstules mātei" (Briefe an meine Mutter, tulkotāja Heide Lydia Schmidt)
1999: "Plīvurdeja un Bezdibenis" (latviešu mīlas dzejas antoloģija, sastādītāja Amanda Aizpuriete)
1999: "Citā gaismā. Latviešu dzeja rietumu pasaulē 1945-1990" (sastādītājs Mārtiņš Lasmanis)
2002: Pieds nus dans l'herbe. Anthologie bilingue de poème lettons. / Pļavās kailām kājām. Latviešu dzejoļi ar franču atdzejojumiem (sastādījusi un atdzejojusi Rose-Marie Francois)

DARBĪBA ATDZEJĀ, TULKOŠANĀ

Atdzeja
Atdzejojusi vācu valodā Aleksandra Čaka, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Veronikas Strēlertes, Māras Zālītes, Amandas Aizpurietes, Ulda Bērziņa u.c. autoru dzejoļus.
2000: Māris Čaklais "Blūzs alejas galā"
2000: Māris Čaklais "Desmit mīlas dziesmas Rīgai"
2001: Aleksandrs Čaks "Tikai tevi"
2003: Ojārs Vācietis "Vēl viena brīvība"
2005: Imants Ziedonis "Zvaigznes uz ceļiem"

Tulkojumi
1999: Vaira Vīķe-Freiberga "Saules zīme = Sonnenzeichen"
2008: Haralds Biezais "Dieva tēls latviešu tautas reliģijā" (Die Gottesgestalt der Lettischen Volksreligion)

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1998: Antonio Porčia "Balsis" (Antonio Porchia Voces, Voces Nuevas), Karogs 1998/2 (arī Dzejas diena 2001)
2000: Johens Kelters "Citviet" (Jochen Kelter Steinbruch Reise; Andern orts). Rīga: Tapals.

PUBLICISTIKA UN LITERATŪRPĒTNIECĪBA

Rakstījusi esejas par sabiedriski politiskiem tematiem un nacionālās identitātes problēmām izdevumos "Literatūra un Māksla Latvijā", LVAVP informatīvajā biļetenā, "Karogs".

Raksti par Veroniku Strēlerti, Albertu Kronenbergu, Latviešu bērnu literatūru žurnālā "Jaunā Gaita", laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs", mēnešrakstā "Karogs".
Sastādījusi rakstu krājumu "Veronika Strēlerte" (1982), konferences rakstu krājumu "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē" (2007). Vācu presē rakstījusi par Aleksandru Čaku un 20. gadsimta latviešu moderno dzeju. Rediģējusi trimdas dzejas antoloģiju "Citā gaismā" (1999).
2012. gadā iznācis Margitas Gūtmanes dokumentālās prozas darbs ""Dzīve ir viens vella izgudrojums". Veronika Strēlerte manās atmiņās".