Dig2-Pardaugavas-stasti-a0107
00:00:00-00:07:13
Balva Šlanka stāsta, ka “Altonas” nosaukums ienācis no Vācijas, ielas galā bijusi Altonas muižiņa. Sākumā bijis tikai Bērnu un jauniešu centrs, bet, lai būtu piesaiste vietai, paņēma klāt nosaukumā “Altona”. Tagad no 2019. gada ir apvienotas vairākas iestādes (Zolitūde, Imanta un Altona) un centrālā vieta ir “Altonā”. 1966. gadā 1. aprīlī izveidojās šī iestāde, kas sākotnēji atradās citās Pārdaugavas vietās. No 1990. gada 1. aprīļa atrodas pašreizējā adresē.
Kaija Daugavvanaga stāsta par “Altonas” deju kolektīva nosaukumu. No 1992. gada deju kolektīvu vada Kaija.
Arkādijas parkā kādreiz notika skolēnu dziesmu un deju svētki, bija arī gājiens. Notika arī pionieru ugunskurs. Apkaimē vienmēr bijuši daudz labi deju kolektīvi.
Zigrīda Teivāne vadīja deju kolektīvu Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, viņa arī ieteica Kaiju kā labu deju skolotāju.
00:07:14-00:18:31
Šajā zālē darbojas jau no paša sākuma, sākotnēji tur bija mācību klase, bet tagad ir zāle. Sākumā deju kolektīvam nebija nosaukuma. Tagadējā dejotāju grupa ir visvecākā (9. klase), kāda te ir bijusi. Par dejotāju vecumu, cik ilgi dejo.
Katrā skolā ir deju kolektīvs, tāpēc ir sarežģīti ar tām konkurēt, jo ir ērtāk iet dejot uzreiz pēc stundām skolā, nevis braukt uz “Altonu”.
“Altona” mēģinās pirmo reizi piedalīties pieaugušo Deju svētkos, līdz šim piedalījušies tikai bērnu svētkos.
Par šī gada deju skatēm un attālinātajiem skolēnu svētkiem.
Dejošana un sports ir lieli konkurenti.
00:18:32-00:28:07
Lielākajā grupā ir 19 dejotāji. Pirms kovida perioda bija 16 zēni, kuri dejo, meitenes bija mazāk. Pirmskolā pietiek dejotāju, tad skolas vecuma bērniem ir sarežģītāk, jo jākonkurē ar skolu deju kolektīviem. 1.-4. klases grupā tagad ir tikai 5 dejotāju pāri.
Tagad dažus bērnus uz mēģinājumiem vecāki vadā pat līdz 9. klasei. No tuvās apkārtnes gan nāk paši. To ietekmē ģeogrāfiskais novietojums, jo apkārt nav daudzstāvu apbūves, kā arī maz skolu.
Par skolotāju entuziasmu.
00:28:08-00:31:47
Sadarbība ar Imantas un Iļģuciema kultūras centriem. “Altona” ir zem izglītības pārvaldes, bet pieaugušie ir zem kultūras pārvaldes.
Par pagalmu, kur notiek pasākumi. Par izbraukumiem, koncertiem “Latvju bērni danci veda”. VEF kultūras pilī aprīlī notika liels koncerts kopīgi ar Imantas māju.
00:31:48-00:37:47
Aprīlī koncertā sadarbojās ar “Skandiniekiem”. Notika sadancošana kā dančos, bet uz skatuves. Ļoti laba sadarbība. Ja ir dzīvā mūzika, tad var braukt arī uz festivāliem, kur obligāti jāuzstājas ar dzīvo mūziku.
Bērnu un jauniešu centros parasti drīkst dejot no 4 līdz 25 gadu vecumam.
00:37:48-00:43:07
TDA “Dardedze” – kādu laiku darbojās “Altonā”.
Ir sezonas noslēguma pasākums ik gadu. Arkādijas svētki – atjaunoja kādreizējo tradīciju, ar koncertiem, zaļumballi, kur dejo arī “Altona”. Tur piedalās Pārdaugavas kolektīvi. To organizēja izpilddirekcijas, bet tās tagad ir likvidētas, tāpēc nav zināms, vai svētki vēl notiks. Notika 10 gadus. Katru gadu bija arī kāda tēma. Uzvaras parkā un Māras dīķī notika sacensības.
00:43:08-00:50:12
Par ielīgošanu.
“Altonas” regulārie pasākumi – Ziemassvētku svinēšana, Māmiņdiena, pavasara svinēšana, “Latvju bērni danci veda”, dažādi draudzības koncerti. Kādreiz “Lido” notika sadancošana no visas Rīgas. Un notiek arī dažādi festivāli, kuros piedalās.
Imantas mājā šogad notika iekšējs pasākums Dejas dienā – skatītāji bija paši dejotāji, uz maiņām dejoja. Pēc tam notika sporta spēles un ballīte. Stāsta par gadījumu, kad dejotāji kopīgi gaidīja savu uzstāšanos.
00:50:13-00:52:02
Bērnu grupām nav balles pēc koncertiem, viņiem biežāk ir kādas radošas izpausmes vai rotaļas. Pusaudžu vecumā sākas ballītes.
Dejo – VEF, Ziemeļblāzmā, Latviešu biedrības namā, Arkādijas parkā, Ēbeļmuižas parkā, pagalmā pie “Altonas”.
Dig2-Pardaugavas-stasti-a0108
00:00:00-00:03:59
Rīgā nav daudz labu skatuvju, kur dejot. Ir dejots arī Dzegužkalnā, kas ir laba vieta, ko varētu izmantot.
Esošā deju zāle ir par mazu, lai tajā ērti dejotu. Ir reizes, kad mēģina Imantas mājā, lai var lekt. Mazajiem dejotājiem šī zāle der, bet lielākajiem dejotājiem nepieciešamas lielākas telpas.
00:04:00-00:08:03
Par kostīmiem – ir Vidzemes, Zemgales tērpi, mazajiem bērniem ir daudz tērpu. Par jaunu tērpu šūšanu.
“Kāds vadītājs, tāda gaume kolektīvam.” Ir jāzina bāzes lietas, bet jāprot arī interpretēt. Par tērpu izvēli dejās.
00:08:04-00:11:21
Dejojuši vairākkārt Tallinā. [Skatāmies bildes un video.]
“Altonas” ēkai ir vairāk nekā 100 gadu.
00:11:22-00:14:03
Par dejošanu vēsturiskā ēkā un zāles piemērotību.
Dejotāji brauc arī no Purvciema, bet sākumā dzīvoja Pārdaugavā. Iespējams, ka dejotāji sevi identificē ar “Altonu”. Vadītāja kolektīvu saista ar Pārdaugavu.
00:14:04-00:23:47
Kaija Daugavvanaga dejoja pie Zigrīdas Teivānes (deju kolektīvs “Vainags”, “Dardedze”), kur dejoja visu vidusskolas laiku. Stāsta par savu pievēršanos dejai. Mācījās Kultūras darbinieku tehnikumā, kā arī izmācījās par rasētāju – konstruktori. Strādāja rūpnīcā “Komutators”. Tad arī aktīvi dejoja.
Sākumā strādāja Lielupē, zvejnieku kolhozā “Uzvara” par repetitori. Vadītājs bija Andrejs Ušackis. Rīgas 58. vidusskolā arī pastrādāja īsu brīdi (tur strādāja deju skolotāja Dunde). Stāsta par pieredzi Iļģuciemā. Pēc tam sāka strādāt “Altonā”.
00:23:48-00:25:17
Sadarbība ar bērnu un jauniešu centru ir laba. Stāsta par to.
00:25:18-00:30:31
Par Deju svētku nozīmi.
Stāsta par dejotājiem un kā viņi ņem pauzes, tad atgriežas.
Angļu ģimnāzijā darbojas TDA “Līgo” bērnu, jauniešu sastāvs.
Par deju skolotāja nozīmi un uzdevumiem bērnu kolektīvos.
00:30:32-00:34:51
Deju repertuārs – obligātais un izvēles. “Cūkas driķos” (dažādās horeogrāfijās) ir deja, ko “Altona” dejos teju vienmēr. Lielākā problēma ir atrast piemērotu mūziku dejām.
00:34:52-00:46:56
Vecākajās grupās parādās arī dejotāju viedokļi, ko grib dejot.
Par etnogrāfisko deju, skatuvisko tautas deju. Mazie bērni sāk ar rotaļām un rotaļdejām, etnogrāfisko deju apdarēm. Kaijai ir vairākas dejas mazo bērnu grupiņām.
Par prasībām pulciņiem, darbības principiem.