Dig2-Pardaugavas-stasti-a0143
00:00:01-00:02:16
Atļauju apstiprināšana. Intervētājs stāsta par projektu, teicēja atļauj ierakstu uzglabāt Latviešu folkloras krātuves arhīvā, izmantot zinātniskos un populārzinātniskos pētījumos, nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā.
00:02:17-00:12:56
Teicējs stāsta par sevi. Bērnība Pārdaugavā: Šampētera nomale/Zolitūde. Vecvectēva pirktā māja. 4 paaudzes. Vecvecmamma (97 gadus veca). Māja bija jāatstāj, to nojauca (Zolitūdes masīvs uznāca virsū, pēdējie padomju gadi), Gramzdas iela 5 (mājas bijusī adrese). Stāsta par vecomāti (dzim. 1914. g.). Par mājas nodegšanu II pasaules kara beigās.
00:12:57-00:14:28
Par kaimiņiem un viņu māju.
00:14:29-00:30:03
Kāda bērnības diena. Bērnība jauka, saulaina. Ziemas, sniegas, kupenas, dzirdēju kā lausks sper. Skola Imantā. Nakts debesis ar zvaigznēm. Vasarās riteņi, darbi dārzā. Spēles, rotaļas. Gurķi (spēle). Spēle "Autobusos". Poļu duraki, Melnais Pēteris, Cūkas. Šķūnis un siens. Smilškaste. Plastilīna zirgi.
Visi bijām dziedoši bērni! Klavierspēle. Skolas koris. Pionieru pils bērnu koris Rīga, tas bija kaut kas īpašs. Piemin dziedātāju Jāni Moiseju. Andra un Ints – bērnības draugi. 3. internātskola ar mūzikas novirzienu.
Teātris, bērnu iestudētas ludziņas. Par marsiešiem.
Slidotava, slidošana, visiem bija slidas.
00:30:04-00:32:15
Skaitāmpanti. Neatmin dīvainus notikumus. [kora nometne Gārsenes pilī, spoks].
00:32:16-00:36:33
Pilsētas bērns, lauki, tomēr Rīga. Par Gramzdas ielu. Ūdens, ūdensvads. Cūka, vistas, vēl agrāk bija zirgs, govis (atceras teicējas mamma). Tādi puslauki, varētu teikt! Kāpām kokos.
00:36:16-00:46:00
Pārdaugavas smaržas. Ozolu smarža. Mamma stāstīja pasakas, teicēja tās pārstāsta (Par balodi, Par osi). Mamma stāstīja dažādus atgadījumus. Rūjiena.
Vecāsmātes draudzeņu stāsti par vietējām aktualitātēm. Kaimiņš, kas iedzēris bremžu eļļu. Vētra, takša šoferi koks nositis. Pleskodāles kapi. Citas tautības pienācēji. Čigāniem pieminekļi – riktīgi obeliski! Mārtiņa baznīca, draudze. Kapu svētki.
00:46:01-00:49:09
Negatīvās smaržas – smakas, troksnis. Rīgas lidosta. Dārziņu kolonijas, dažreiz riepas dedzināja. Putnu mēsli.
Putnu dziesmas, lakstīgala – mans bērnības putns! Strazdu skaistās dziesmas.
00:49:10-00:54:31
Raimonda Paula bērnības dziesmas. Ģederts Ramans. Mājās dziedāja, Līgo svētkos. Vectēvs labs dziedātājs: “Strinkš pa bundžām”, “Aiz kalniņa dūmi kūp”, “Rikšiem, bērīt, es palaidu”, vecāmāte “Jūriņ, prasa smalku tīklu”. Mutvārdos iemācījos. Mamma pa ceļam uz bērnudārzu dziedāja “Caur sidraba birzi gāju”. Saviesīgos pasākumos nodod dziesmas nākamajai paaudzei, arī neuzspiestā procesā. Šādi iemācījās arī lasīt vecajā drukā.
00:54:32-01:00:00
Kā pārmanto darbus, receptes. Pīrāgu cepšanas tradīcija. Speķa pīrāgi un mazās ķimeņmaizītes. Svētku svinēšana. Par Jāņiem. Līgo nakts dūmu īpašā smarža. Alus brūvēšana Jāņos. Vecaistēvs brūvēja. Bērnu alus – mise. Vecaistēvs vīnu no sarkanajām ērkšķogām, jāņogām un upenēm. Čačkas.
Dig2-Pardaugavas-stasti-a0144
00:00:01-00:00:23
(turp.) čačkas.
00:00:24-00:08:09
Par uzvārdiem. Penēze no Ziemeļvidzems. Mamma Ināra Ziņģīte, tēvs – Ivars. Jānis Ziņģītis un Veronika Ziņģīte (dzim. Janštovica). Juris un Stefānija (1883-1980) Janštovici – pirmā Rīgas paaudze. Juris nomira kara/vācu laikā nomira. Ēda ne to, ko vajag, saindējās. Stefānijas mamma lietuviete, tēvs – polis. Veronika un Hermīne (Erna). Par vecomammu Veroniku.
00:08:10-00:11:55
Par vecmammu Veroniku, viņas skolas gaitām. Valsts mīlestība. Jānis Čakste, vecmamma atvadījusies no viņa. Pleskodāles kapos pēc skolas paslēpes spēlējuši. Pirmā pasaules kara apbedījumi.
00:11:55-00:18:23
Par 1. pasaules karu (nostāsts). Bruņumašīna Imanta nomaldījās. Varbūt kaut kas tur varētu būt saistīts (nostātam ar bruņumašīnu). Juris Janštovics (Janštavics) (dzimis Skrundas pusē) iespējams, ka bijis Ziemassvētku kaujās. Vecvectēvs no Rūjienas Eduards Ziņģītis bijis Mandžūrījā, krievu-japāņu karš. Bībele no viņa majestātes, ieraksts latviski.
Vecvectēvs Juris tirgojies ar liniem.
00:18:24-00:27:57
Vectēvs Juris. (turp.). Vecvecmammas Stefānijas atmiņas par 1905. gada 13. janvāra notikumiem. Tas stāsts nāk cauri paaudzēm. Par satiksmes noteikumiem, braucot ar zirgu. [Teicēja stāsta vecmammas intonācijā]. Kā viņa čigānu pārmācīja! Šampētera mežs ar tumšu auru, čigāniem. Siena pārdošana čigānam, kas nozadzis zirga sakas.
Amatniecības skola, vēlāk skolotāja, strādāja Mezīša konfekšu fabrika. Zefīri.
00:27:58-00:33:11
2. pasaules karš. Vecaistēvs nepiedalījās, bet vācieši iesauca kā galdnieku, zārkus taisīja. Bija filtrācijas nometnē Rīgā. Vīrietis ar basām kājām – tas ir tavs tētis! Pieklājīgie vāciešu karavīri, bet krievi – apzog. Par došanos uz Rietumiem. Izlemj nebraukt. Kaimiņu Eidi izsūtīja.
00:33:12-00:38:31
Izteicieni. To ir tagad grūti pateikt! Roidas – pie plīts, krāsns, skalu gabaliņi, kas nobiruši, tas gan no Rūjienas puses. Bliņas – kartupeļu pankūkas. Negaršīgā biešu zupa, kas jādzer no rīta. Lietuvas/Polijas ietekme? Veronikas receptes no draudzenēm. Adīšanu pārmantojusi no vīra māsīcas. Veronika ar adīšanu iztika kara laikos. Adījumi saglabājušies, latvju raksti, cimdiņi, zeķes.
00:38:32-00:42:28
Par fotogrāfijām. Teicējai daudz diapozitīvu no 80. gadiem, Dziesmotās revolūcijas, barikāžu laikiem.
00:42:29-00:51:43
Par kādu vācbaltiešu Grosu ģimeni, kas dzīvoja kaimiņos. 1939. gadā, kad repatriējās, dažas lietas atstāja. Saglabājies albumiņš ar fotogrāfijām no 20. gadiem. Par vēstures izpratni, kas to veidoja. Vecāsmātes iespaids. Kaimiņi agrāk un tagad, kontakts agrāk bija labāks, ciešāks.
[Atvadīšanās. Par Grauveriem kaimiņiem citā reizē].
