NOH

Beschreibung

Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājums

PERSONAS ▪ KOLEKCIJAS ▪ IERAKSTI

Ieskats krājumā

Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājums veidots kopš 1992. gada un satur Latvijas atjaunotās neatkarības laika iezīmi, kad daudzi cilvēki vēlējās atklāt savu noklusēto pieredzi. Krājumā apkopotas ap 5000 Latvijas novados un ārvalstīs dokumentētas dzīvesstāstu intervijas, aptverot 20. un 21. gadsimtu. Nacionālais krājuma nosaukumā apzīmē piederību Latvijas valstij, neatkarīgi no tā, kādas tautības Latvijas iedzīvotājs to stāstījis un kurā pasaules valstī atmiņu stāstītājs dzīvo.

Šāda veida un apjoma neformāli stāstīto biogrāfisko atmiņu krājums Latvijā ir vienīgais. Tas ieņem starpnieka vietu atmiņu pārnesē starp vecāko paaudzi (kas aizvien attālinās) un jaunāko (kas nāk klāt). Krājumā apkopotie dzīvesstāsti sakņojas pieredzē, cilvēku pārdzīvotajā vēsturē, kultūras tradīcijā un kā nacionālās identitātes liecība ir sabiedrības ilgtspējas balsts. Krājums sniedz sazarotu ieskatu Latvijas kultūras atmiņā, veido, papildina un saliedē priekšstatu par pagātnes norisēm un to apzināšanos tagadnē.

Krājums radīts mutvārdu vēstures pētījuma gaitā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā sadarbībā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”. Asociācija piesaka projektus un iesaista sabiedrību, kas nodrošina krājumā iekļauto atmiņu plašāku pārstāvniecību. Krājumā pieejami dzīvesstāstu un arī mutvārdu vēstures interviju skaņu ieraksti. Intervijas vidējais garums ir 2–3 stundas, bet daudzas pārsniedz 5-6 stundas un ir dokumentētas vairākos seansos. Intervijas reģistrētas katalogā hronoloģiskā secībā pēc personāliju principa: uzrādīts stāstītāja vārds, dzimšanas gads, dzimšanas un dzīves vieta, specifiskā pieredze, intervijas laiks, vieta un intervētājs. Intervijai pievienota vienošanās ar stāstītāju par intervijas izmantošanas nosacījumiem.

Atkarībā no rašanās laika un apstākļiem intervijas kārtotas vairāk nekā 50 kolekcijās. Liela daļa kolekciju norāda uz dzīvesstāstu un tradicionālās kultūras ekspedīcijām, kas kopš 1996. gada notiek Latvijas novados un kurās uzklausītie pieredzes stāsti atspoguļo novadu kultūras identitāti. Kolekcijas iezīmē arī dažādas stāstītāju pieredzes, kā intervijas ar bijušajiem trimdiniekiem un pēdējā laika izceļotājiem ārvalstīs, ar remigrantiem; intervijas ar kāda denacionalizēta Rīgas nama iedzīvotājiem un intervijas ar pagājušā gadsimta 60.–70. gadu kultūras darbiniekiem, ar ilgdzīvotājiem, ar dažādu etnisko kultūru un vienas dzimtas dažādu paaudžu pārstāvjiem.

Atsevišķās kolekcijas veido donoru intervijas, kas ierakstītas 1970.– 80. gados. Tādas ir Solveigas Miezītes (Toronto apkopotās) un Ilzes Raudsepas (Bostonā ierakstītās) kolekcijas, radio raidījuma «Brīvā Eiropa» korespondentes Dagmāras Vallenas intervijas, Jura Podnieka intervijas filmai “Strēlnieku zvaigznājs”, kā arī daļa no Latvijas Kultūras fonda “Cilvēkarhīva” krājuma.

Atmiņu stāsti raksturo kultūru gan laikā, kad notiek intervija, gan laikā, kurā iesniedzas stāstītāja pieredze. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, bet jaunākie – 20. gadsimta beigās. Iezīmētās laikmeta robežas ļauj mutvārdu vēstures krājumā atklāt pārmaiņas, ko nosaka individuālās kultūras raksturs un izpausmes; vērtējot no etniskās, dzimuma un paaudžu viedokļa, plašā laikmeta diapazonā.

Intervijas pauž cilvēku aktīvos kultūras resursus – kā runā, stāsta sniegumā-izpildījumā, tā ētiskās un estētiskās kvalitātēs, izteiksmes veidā un pieredzes atklājumā. Dzīvesstāstu, tāpat kā mutvārdu vēstures intervijas koncentrē sevī vairākus izziņas un sapratnes līmeņus, kas ne tikai dod vielu kvalitatīviem pētījumiem, bet arī integrē atšķirīgas pieredzes sabiedrības kultūras atmiņā un, aptverot kā augšējos, tā apakšējos sabiedrības slāņus, kā pastāvīgo, tā migrējošo iedzīvotāju pieredzes, ienes jaunus kultūras resursus sabiedrībā. Krājums kalpo humanitāro un sociālo zinātņu pētījumiem, studentu apmācībai, tajā cilvēki atrod savu vecvecāku un tuvinieku atmiņu ierakstus, tas noderīgs visiem, kas vēlas labāk iepazīt un izprast savu laikmetu un līdzcilvēkus.

Avoti ir pieejami pētniekiem un interesantiem, ievērojot NMV krājuma lietošanas noteikumus, ētikas principus un autora izvirzītos noteikumus atmiņu stāsta izmantošanā.

Vairāk informācijas: mutvarduvesture.lv

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” vadītāja: Māra Zirnīte

Kā izmantot krājumu

Ņemot vērā krājuma specifisko iedabu un personisko informāciju, kas izvēstīta dzīvesstāstos, publiska piekļuve ļauta tikai atsevišķām intervijām un to atšifrējumiem. Ja ir vajadzība noklausīties kādu krājumā atrastu interviju, lūdzam sazināties ar Ievu Gardu (ieva.garda@lulfmi.lv).