Dzīpoŗ' jostus izdevuš' Par vēdera glāsijum. Kā pārtrūke kāšu valgi, Izkrīt pieci kuceni. Rc.
75Ai! nāburga stilba kāja. Ko ar mani tinajies? Man ne nāce ciema puiši Priekš tev dēvedam'. [Sich rühmen] Rc.
76Saule kūle mēnesnīt' Ar sidrab čakarnīt, (cit. pātadziņ.) Kam paņēme auseklam Saderētu mātes meit. R.
77Ko es laba nopelniju Šai saulē dzīvodams. Sešu galdu gabaliņ, Vienu linu paladziņ. R.
78Cinč ar Beidu Rīgā brauc, Katram kule pakaļā. Cinčam bija odes šķiņķis, Breidam cūkas pusģeņģers. R. (Pusģeņgers ir viena puskāja.)
79Sinepiti sūru sēklu Sēsim ceļa maliņā. Ļoti bārgu mūs māsiņu, Dosim tāļi tautiņās. R.
80Ganiņam ta tiesa, Kad paēde, Gavileja. Saiminiekam vella vīze, Kad paēde, ķīvejās. R.
81Jauns būdams ganōs gāju, Dziesmas tinu kamoļā. Liels uzaug' un vecs būdams, No kamola šķetinaju. R.
82Augiet rutki rāceniši Un baltie kāpostiņ', Tad ne varēs sveša māt', Lirku pellus klātu likt. R.
83Rudenī rutki rāceniši Un baltie kāposti: Pavasarā dvēselit' Valdziņā Vazajās. Rc. (Ruj. Ar nātrēm svildina.
84Cūkgans kalnā, Govgans leijā, Vējš pūš spr--ē. Līgo līgo. Kur.
85Kurzemnieki laiski puiši, Pa krūmiem šūrejās. Vidzemnieki putnus šāve, Nošaun vienu Kurzemnieku, Kraukļa bērnu sacidam (domadami). Rc.
86Vacai Babai sirma bārda, Ta bij utu pilna: Līdz es sniedzu mutes dot, Birst man utes mutē.
87Vilciņš tek raudadams: |