#LFK Ak-166-191

Benennung
Līga Rudzāte. 18.03.2020.–20.07.2021. Pandēmijas dienasgrāmata.
Nummer der Einheit
191
Kategorie
Sprache
Lettisch
Datum der Einsendung
20.07.2021
Place and time of recording
18.03.2020 - 20.07.2021, Barkavas pagasts
Barkavas pagasts, Madonas novads
Stichwörter
öffnen

18.03.2020.

Nu jau vairākas dienas dzīvojam pēc jaunajiem noteikumiem. Runājot darbā, ir neziņa, bailes, satraukums. Neviens īsti nevar pateikt, kā rīkoties tālāk. Darbā katru dienu ir rīkojumi, kuri mainās katru dienu. Jādod bērniem darāmie darbi, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Droši vien šīs sajūtas ir visiem. Laikam grūtākais, kad nedrīkst tikties ar draugiem, saviem tuviniekiem, kuri dzīvo gan Latvijā, gan citās valstīs. Informāciju iegūstu skatoties TV, radio, sociālos tīklos. Cenšos saglabāt mieru. Protams, baidos, bet cenšos nekrist panikā. Jo vīrs ir ģimenes ārsts Barkavas pagastā. Un ir bail, jo viņam vislielākās iespējas ir saslimt ar šo vīrusu.

20.03.2020.

Turpinām pierast pie jaunajiem apstākļiem. Bērni mācās attālināti. Arī es vēl darbā eju, bērniem bērnudārzā turpinām dot uzdevumus attālināti. Noteikti, vecākiem nav viegli. Jāpierod, kad bērns visu laiku ir mājās. Un pašam ir jādomā, ko iesākt. Arī mūsu ģimenē ir divi skolnieki. 10 un 15 gadus veci puikas. Lielākais dēls pats tiek galā, bet jaunākajam gan daudz jāpalīdz. Visiem tas ir, kas nebijis. Abi mācās mūzikas skolā. Tāpēc arī tā vēl ir papildus slodze. Jāfilmē, jāsūta video. Vīram daudz darba. Arī viņš ir satraucies, nobijies. Cenšas to neizrādīt. Ir daudz nesakārtotu lietu. Jo nav saņēmis vēl nekādu informāciju, padomu, kā organizēt ikdienas darbu. Nav arī vēl nekādas palīdzības no Veselības ministrijas, kā, kur iegādāties aizsarglīdzekļus. Kā saka; glābšanās pašu slīcēju rokās. Tāpat turpināms sekot ziņām, informāciju gan par Latvijā notiekošo, gan citur pasaulē. Vēl ceram, kad 4. aprīlī varētu kaut kas uzlaboties.

24.03.2020.

Skolās sācies brīvlaiks. Nav jāiet uz skolu. Tikai šis brīvlaiks ir savādāks. Jo fiziski bērni uz skolu jau neiet vairākas nedēļas. Nevienam nav viegli. Ne bērniem, ne pieaugušajiem. Visiem vēl arvien jāpierod pie jaunajiem Jauni noteikumi, ierobežojumi. Valdības lēmumi. Tie skar visus. Droši vien visgrūtāk ir mūziķiem, sportistiem. Jo nevar darīt darbu, ar ko pelna iztiku. Atcelti pasākumi, koncerti, konferences.
Vecākais dēls turpina gatavoties konkursam. Tam jānotiek 4. aprīlī, Daugavpilī. Ir skaidrs, kad klātienē tas nenotiks. Bet konkursa organizētāji to nolēmuši rīkot attālināti. Iesūtot video. Komisija izvērtēs tos.
Vēl arvien jāpalīdz bērniem mācībās. Tad saproti, kad diena paiet gatavojot ēdienu, uzkopjot māju, mācoties kopā ar bērniem. Cenšamies mazāk iepirkties veikalos. Lai lieki nepakļautu sevi riskam. Un ikvakara pastaiga ar vīru vakarā . Smejamies, kad tagad vairāk kopā pastaigājamies, jo tā jau ir ekstra. Citur pasaulē taču pat ārā nedrīkst iet. Tas gandrīz ir vienīgais laiks, kad varam parunāt par dienā notikušo. Cenšamies morāli viens otru atbalstīt. It kā fiziski cilvēkus viņš darbā pieņem mazāk, bet darba ir vairāk. Daudz jākārto telefoniski, vizītes.

25.03.2020.

Reinis jūtās ne visai labi. Tāpēc nolēmis nodot analīzes, lai saņemtu atbildi vai saslimis ar šo vīrusu. Ir diezgan nervozs, laikam arī bail. Tās divas dienas dzīvo mājās un gaida atbildi. Apspriežam rīcības plānu, ja rezultāts būs pozitīvs.
Runājam par to, ka cilvēkos ir daudz negatīvā. Veikalos ir agresīvi, ir arī nobijušies. Sociālos tīklos tiek zākāti, apsaukāti sliktos vārdos pazīstamāki cilvēki, mūziķi, kuri ir zaudējuši darbu. Protams, labi dzīvojot, cilvēki pierod pie dzīves, kur nekā netrūkst. Mūsuprāt, ir cilvēki, kuri dzīvo citā realitātē. Viņiem nav ne jausmas, kā dzīvo pensionāri, ģimenes, kur šie ienākumi ir ļoti mazi. Bet, lai zākātu un apsaukātu, ka nu re, tā tev der un līdzīgus izteicienus ar lamu vārdiem, gan neatbalstu.

26.03.2020.

Ir labi. Saņem atbildi. Tā ir negatīva. Ir atvieglojums, jo nebūs jāslēdz prakse, nav aplipinājis citus un varēs turpināt pieņemt cilvēkus. Sarunājamies un piekrīt, kad iet uz darbu pat ir vieglāk un tāda jau kā privilēģija. Nevis būt mājās.
Šis vīruss ietekmē visus. Ir jāatsakās no kādiem ieplānotiem braucieniem, pasākumiem. Tas ir visgrūtāk. Bija ieplānots māsas brauciens no Holandes. Lai satiktu un svinētu viņas meitas un manas krustmeitas 20 gadu dzimšanas dienu. Tā, diemžēl, nenotiks. To var tikai telefoniski. Ļoti gribās satikt dvīņu māsu atkal nekā. Savstarpējā sarunā vienojamies, kad viņa nebrauks pie manis arī Lieldienās. Lai kā gribētos, sarunājam, kad viņa paliek Rīgā.
Lielākajam dēlam un vēl tūkstošiem citu bērnu, nebūs iespēja piedalīties Dziesmu un Deju svētkos.

04.04.2020.

Ārkārtas situācija ir pagarināta. Vecākais dēls, Krišjānis, vakar ierakstīja video, kuru iesniedz youtube vietnē. Lai žūrija izvērtētu viņa sniegumu. Tā dara arī vēl vairāk kā 100 konkursa dalībnieki. Tas viņam ir prasījis daudz spēka, koncentŗēšanos. Viņš ir trenējies gandrīz katru dienu, lai sagatavotos konkursam. Un skolotāja var atbalstīt tikai garīgi. Jo ieteikumus var sniegt tikai telefoniski. Rīt ir pūpolsvētdiena.

05.04.2020.

Pieceļos par visiem ātrāk. Lai arī senas, cenšos ievērot tradīcijas. Pūpolsvētdienā ir jāper visi mājinieki, lai būtu veseli. Tāpēc dodos pēc pūpoliem. To izdaru, noperu visus mājiniekus: vīru un abus dēlus. Bērnus ļaujas pēršanai. Zina tradīciju. Vīrs mazliet bēdīgs, kad tas nav viņš, kas to izdarījis. Mazākais puika noper mūsu mājas dzīvnieciņu, kaķeni Un par to Miu.
Klausāmies vēlāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, mācītāja uzrunu un sprediķi. Man ir sācies 3 nedēļu atvaļinājums. Brīvprātīgi, obligāti. Daudzas lietas noteiktas uz papīra. Bet realitātē ir savādāk. Bet esmu mazliet arī priecīga. Jo varu būt mājās visu dienu. Varu palīdzēt bērniem, vīram. Nav jāuztraucas, vai darbā esi izdarījis tā, lai neviens neko tev neko sliktu nepasaka. Ir kolēģes, kuras labāk nesatiktu. Nu tas notiek.
Un par to esmu priecīga.
Ir tā dīvaini. Šis laiks nosaka daudz aizliegumus, ierobežojumus. Bet dod arī ko labu. Nav jāiet uz darbu, kur labu laiku jau man nepatīk. Esmu kopā daudz ar bērniem. Ar mazāko puiku ejam gandrīz katru dienu uz vietējo stadionu, spēlējām futbolu. Puika redz, kad mamma nemaz nav tik nevarīga. Var nosargāt vārtus, var iespert pa bumbu. Droši vien, ja ne šis laiks, to nedarītu. Ir iespēja redzēt daudz lietu internetā. Filmas, teātra izrādes. Vienā dienā noskatījos Jaunā Rīgas teātra iestudēto izrādi par Zilā Kalna Martu. Tas līdz šim nav bijis iespējams, jo biļetes vienkārši nevar dabūt. Protams, sajūtas īstā teātrī ir citas. Bet tas nemazina izrādes kvalitāti. Vēl Facebooke vietnē katru vakaru klausos grāmatas lasījumu. To lasa luterāņu mācītājs Jānis Kopštāls. Patreiz viņš lasa grāmatu par meiteni Poliannu. Un katram cenšas iemācīt priecāšanās spēli. Arī es to cenšos iemācīties. Tas gandrīz ir vienīgais laiks, ko varu un veltu tikai sev.

06.04.2020.

Šī diena ir ļoti priecīga. Dēlam tika paziņota vietne, kur varēs apskatīties konkursa rezultātus. Prieks un vēlreiz prieks ir neparakstāms. Viņš ieguvis konkursā Grand Prix, savā grupā. Tas ir Oskara Stroka starptautiskais pianistu konkurss. Tur piedalījās dalībnieki no 8 valstīm. Tas ir neticami. NEIZMĒROJAMS PRIEKS UN LEPNUMS. Protams, to izstāstu vecvecākiem, Krišjāņa krustmātei, saviem radiniekiem un sev tuviem cilvēkiem. Arī mūsu pagasta kultūras nama vadītājai Līvai Romanovskai. Jo atļāva iet uz kultūras namu un trenēties. Arī ierakstīt video. Arī skolotāja ir priecīga, tikai dalīt prieku var tikai telefonā.
Krišjānis vēl vairākas dienas saņem apsveikumus telefoniski. Visi ir priecīgi. Un rodas retorisks jautājums; vai tas būtu noticis, ja būtu spēlējis klātienē, Daugavpilī? Bet to nekad nezināsim un tas arī vairs nav svarīgi. Uzvara ir uzvara. Vīrs ik pa brīdim interesējas, vai tad visiem vēl neesmu izlielījusies. Bet kāpēc to nedarīt. Es taču nelielos ar dārgu auto, villu vai citām zūdošām vērtībām.

10.04.2020.

Ir lielā piektdiena. Nevaram būt baznīcā, iziet krusta ceļu.
Laiks ir jauks. Tāpēc nolemjam aizbraukt uz tuvāko mežu, pastaigāties. Sataisu maizītes, tēju, saģērbjamies un braucam. Puiši izmanto karti telefonā. Vienkārši staigājam, skatāmies dabā. Kādu laiku staigājuši, iestiprināmies un priecājamies par to, kas mums apkārt. Mājās braucot, ieraugām kokos stirnu buciņu. Šķiet visi esam pārsteigti. Ir jauki.
Atrodam arī vietu, kur aug lakši. To ir daudz. Zied arī baltās vizbulītes. Esam kopā un piedzīvojuši jauku dienu. Esam mājās un krāsojam olas. Puikas jau ir lieli un piedalās krāsošanā no sākuma līdz beigām. Olas sanākušas skaistas. Nopirkām lauku olas, baltās. Tāpēc, laikam sanākušas īpaši krāsainas. Vakarā klausāmies pa radio nakts Dievkalpojumu. Un sagaidām Lieldienas.

12.04.2020.

Ir Lieldienas. Priecājamies par augšāmcēlušos Kristu. Apsveicam sev tuvos, draugus. Sitamies ar olām, ēdam un svinam Lieldienas. Sagatavojam un sūtam arī muzikālu sveicienu savām draudzēm, Praulienas korim. Jo tur arī ir mums tuvi cilvēki, lai gan nav radniecības. Vienkārši jauki cilvēki.
Laiks ir diezgan nejauks. Ir vējš un auksts, bet tomēr braucam uz laukiem. Ievērojam 2 metri distanci. Pastaigājamies. Ejam uz mūsu birztiņu meklēt zaķa paslēptās olas. Lielais puika to dara kompānijas pēc.
Jaunākais, kuram 10 gadi, laikam vēl tic Lieldienu zaķim un meklē tās ar lielu aizrautību. Mamma tikmēr pie pagraba mums saklājusi galdu. Izvārījusi buljonu. Izcepusi savus garšīgos pīrāgus, kanēļbulciņas. Tās ļoti garšo Kasparam. Un vecmamma cenšas, lai sagādātu prieku mazbērniem. Ēdam arī olas. Paēdam, pašūpojamies. Tā taču ir viena no galvenajām Lieldienu izdarībām.
Tad gan braucam mājās, jo laiks padevies patiešām nejauks.

15.04.2020.

Turpinās ikdiena. Brokastis, mācības, pusdienas, mācības, pastaiga, vakariņas. Tāda ikdiena jau ir vairāk kā mēnesi. Bet priecājos par to, kad nav jāiet uz darbu. Pa radio dzirdēju, kad grūtāk šo režīmu ir pieņemt pusaudžiem, jo visu laiku gandrīz ir jāpavada kopā ar vecākiem. Prasu Krišjānim, kā tas ir viņam. Viņam ir 15 gadi. Viņš saka, kad neesot tik traki. Pieradis, kad mēs tāpat ikdienā diezgan esam daudz kopā. Dziedam kopā, braucam uz laukiem kopā, braucienos arī esam kopā. Puikas saka, kad viņiem pietrūkst draugu, kopā būšanas ar klases biedriem. Mazākais gan teica, kad pietrūkst arī skolotāju.
Ja ir labs laiks, braucam uz laukiem. Ieturam distanci, ēdam ārā. Un strādājam. Puikas palīdz malkas krāmēšanā. Es grābju pērnās lapas. Un tad arī ārā iešana ir jēgpilnāka. Un nav vajadzīga ne mobilais, ne dators. Un atkal esam kopā. Nostiprinās saikne arī starp paaudzēm. Man tas ir svarīgi. Jo pati esmu augusi bez vecvecāku klātbūtnes.

04.05.2020.

Šodien Latvijai un mums visiem svētki. Pagājuši 30 gadi, kopš tika pasludināta atjaunotā Latvijas valsts. Bet nevaram kopā svinēt. Nenotiek parāde Daugavpilī, tautastērpu gājiens un citi pasākumi. Tāpēc bija aicinājums piedalīties virtuālajā tautastērpu parādē. Mums pašiem nav personīgo tautastērpu, tāpēc velkam pašdarbības kolektīvu tautastērpus. Pievienojamies daudziem citiem. Iedziedam apsveikuma dziesmu. Pēc svētku pusdienām nolemjam aizbraukt līdz jūrai. Uz Veczemju klintīm. Izrādās tādu gudro tiešām ir daudz. Ir diezgan grūti ieturēt vajadzīgo distanci. Cilvēku ir daudz. Bet laiks ir fantastisks. Jūra izrādās neparasti mierīga. Saulīte rotājās. Un klintis arī skaistas. Tikai žēl, ka vecāki ļauj bērniem kāpt uz klintīm, šļūkt pa tām lejā. Tā vien gribās iet klāt un teikt vecākiem, vai nevarētu to bērniem neatļaut?
Mazākais dēls ir izdomājis, kad par godu Latvijai, ies jūrā un atklās peldēšanās sezonu. Malacis. Jācer, ka nesaslims. Vēl tāds mirklītis, fotogrāfējamies un tad jau ceļš mājup. Nieka 180 km.

12.05.2020.

Jauni lēmumi. Stāvoklis tiek pagarināts. Bet ar noteiktiem atvieglinājumiem. Bet nu jau sāk likties, kad tas nebeigsies. Liekas, kad cilvēkiem tas sāk apnikt. Jo lielveikalos ir daudz cilvēku.
Izrādās 4. maijā notikušajā virtuālajā tautastērpu gājienā piedalījušies 4000 cilvēki. Un arī mēs viņu vidū. Prieks.
Tā arī ar māsu neesam vēl redzējušās. Ir grūti, lai gan sazināmies gandrīz katru dienu. Varbūt to izjūtam vairāk, tāpēc ka esam dvīnes. Stāvoklis tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Varbūt tad varēsim tikties. Tieši šajā datumā māsai vārda dienā.
Vēl viena sirreāla sajūta. Laikam daudzi neticēja, ka laika ziņās solītais sniegs ir iespējams. Kad cēlos, lai ietu uz darbu, pārsteigums tiešām piepildījās. Bija tik daudz sniega, kad puikām sporta skolotāja uzdevumā bija iekļāvusi sniegavīra celšanu. Un to izdevās realizēt. Sociālie tīkli bija bilžu piepildīti, kurās redzami sniegavīri, arī ar pieneņu vainadziņiem. Blakus tulpes un sniegavīrs. Tas tiešām šķita mazliet no citas pasaules.


27.10.2020.

Un atkal atsācies arī mūsu mājās laiks, kad mācās attālināti. Mazākais puika ir pieskaitāms pie tiem laimīgajiem, kurš var iet uz skolu. Jo mācās 5. klasē. Lielais, Krišjānis, iet 9. klasē. Tam atkal jātup mājās. Valdība sola, kad tas pagaidām ir uz divām nedēļām. Bet neticu. Ja jau pavasarī, kad tikai sākās, kad saslimušo nebija tik daudz, tā arī mācības neatsākās. Kur tad tagad, kad saslimušo paliek arvien vairāk un vairāk.
Tagad tikai visi ir mazliet sagatavotāki. Arī mūsu, Barkavas pamatskolā, mācību stundas vairāk notiek ZOOM platformā. Ir mazliet vieglāk. Bet tāpat slodze ir nenormāla. Ja mācībās viņš pavada vidēji 9 stundas. Un praktiski visas pie datora. Labi, kad vismaz mūzikas skolā, individuālās stundas ir atļautas. Tagad nevadāju bērnus 3 reize nedēļā, bet vienu. Tad abiem notiek stundas specialitātē un vispārējās klavierēs. Pārējās stundas, kuras notika grupā, ir attālināti. Bet var teikt, kad absolūti ir apstājusies darbība ansambļos, orķestros un orķestra studijā. Var notikt attālināti solfedžo un mūzikas literatūra. Lai gan par šādu mācību produktivitāti es apšaubu. Un esmu diezgan pārliecināta, es neesmu vienīgā. Arī tas pats attiecās uz parasto skolu. Neticu, ka otru gadu pēc kārtas ļaus devītajiem nekārtot eksāmenus. Kā lai sagatavojas tiem, ja nopietna darba nav.

06.11.2020.

Nu re, valdība ievieš ārkārtas stāvokli. Un drošības pasākumi tiek pastiprināti. Cilvēki gan vēl steidz šīs pāris dienas izmantot, lai paballētos un pasēdētu kafejnīcās. Jo no pirmdienas, tas atkal tiek aizliegts. Attālinātās mācības tiek pagarinātas līdz 6. decembrim. Bet neticu, ka tās varētu atsākties ātrāk par jauno gadu. Labi, kad varu iet uz darbu. Jau ir jānēsā maskas, lai apmeklētu sabiedriskas vietas. Ir protams dažāda reakcija. Ir bravurīgi, kas pasaka, ka maskas neliks. Bet kopumā cilvēki ir atbildīgi un liek maskas. Atkal ir bailes un neziņa. Lai gan varbūt tās nav tika lielas, kādas tās bija pavasarī. Laikam jau cilvēks pierod pie visa.
Arī mūsu ģimenē saslimstot, jau dažas reizes esam nodevuši testus. Cik labi, atbildes ir negatīvas. Mums saslimt ir ļoti liels risks, ņemot vērā vīra darbu. Katru dienu viņš riskē. Lai ir ļoti daudz tādu, kuri tic sazvērestības teorijai, kad tas ir pārspīlēts. Kad tas daudziem ir izdevīgi un kādi uz šī rēķina nopelna daudz naudas, mūsu ģimenē tas tiek uztverts nopietni. Pēc iespēja mazāk apmeklējam publiskas vietas. Līdz šim varēja apmeklēt koncertus, izrādes. Bet arī no tā izvairāmies.
Vīrs pat nebrauca man līdz pie draudzenes uz dzimšanas dienu. Un arī puikām neļāva. Jo tad, ja būtu braukuši vis, būtu 11 cilvēki. Bet noteiktais atļautais ir 10 cilvēki.

11.11.2020.

Visā Latvijā svin Lāčplēša dienu. Lai gan pavisam neierastāk kā citus gadus. Plaši publiskie pasākumi ir aizliegti. Prezidents un valdības pārstāvji aicina iedegt svecītes varoņu piemiņai māju logos. Ir atceltas gan 11. novembra, gan 18. novembra militārās parādes.
Mēs un citi mājas kaimiņi svinīgi paceļam karogu. Jo vasaras beigās pabeidza siltināt un atjaunot māju, ar Eiropas savienības atbalsta naudu. Kopējā sapulcē tika balsots par to, ka pie mājas jābūt skaistam mastam, kur plīvos karogs. Tad nu dienu pirms 11. novembra tika uzstādīts skaists, balts masts, kurā iestrādāts fragments no Lielvārdes jostas.
Un tā visiem kopā sanākot, iededzinot svecītes tika pacelts karogs. Protams, ievērojot noteikumus. Kad vilka augšā karogu, Krišjānis spēlēja akordeonu. Bija laba sajūta. Vienojoša un svinīga. Vēlāk gājām uz parku pie baznīcas. Tur kultūras nama vadītāja Līva jau bija salikusi statīviņus, kur uzlikt svecītes. Bija izveidota Latvijas kontūra un iekšā mazs statīvu aplītis, kur atrodas Barkava. Bija uzaicināta meitene, kura spēlēja ģitāru un dziedāja patriotiskas dziesmas. Meitene dziedāja tik skaisti un sirsnīgi. Nāca cilvēki un lika svecītes. Izdevās iededzināt svecītes visapkārt visai Latvijas kontūrai. Un arī Barkavai. Sajūta nav izstāstāma. Bira arī asaras. Un ne man vienai. Nobildējāmies arī mūsu ģimene pie šo svecīšu liesmiņām. Daudzas ģimenes bildējā pie Barkavas vietā iedegtajām svecītēm. Un bija fantastisks laiks, tik mierīgs un silts. Negribējās ātri skriet uz mājām. Un daudzviet citur Latvijā cilvēki rīkojās līdzīgi. Saucamajā Feisbukā daudz bija ieliktas bildes, kur speciāli izgaismotas vietas, sadegtas svecītes. Arī mūsu bērnudārzā, kur strādāju, bija izveidota spēka zīme, kur iededzinājām iepriekš ar pašu bērnu darinātām rokām lukturīšus.

13.11.2020.

Kāds paskatoties uz datumu noteikti padomātu, melnā piektdiena. Trīspadsmitais datums taču. Bet mūsu ģimene šajā dienā saņēmām ļoti priecīgu vēsti. Biju vēl darbā, kad piezvanīja Krišjāņa klases audzinātāja, Anita Ceļapītere. Viņa skolā māca arī latviešu valodu. Atkal bija mudinājusi Krišjāni piedalīties eseju konkursā. Šoreiz Roberta Mūka konkursā. Tas gan šoreiz bija vairāk filozofisks. Līdz pēdējam brīdim nebija nekādu ziņu par rezultātiem. Skolotājai bija dot ziņa, ka paziņos noteiktā laikā videoformāta ziņā. Mums un skolotājai par milzīgu prieku, Krišjānis ieguva 1. vietu. Viņa, 8.-9. klašu grupā bija piedalījušies 70 bērni. Kad viņa man stāstīja, kad nosaukuši Krišjāņa vārdu nav varējusi valdīt emocijas un balsī kliegusi- urā, urā. ! Arī es nevarēju valdīt asaras, kad viņa man par to paziņoja. Milzīgs prieks un lepnums par savu puiku. Vīrs gan teica, kad par to visiem nevajagot lielīties. Es gan viņam nepiekritu. Kāpēc tad nevar priecāties par sasniegumu. Protams, dēls, arī bija ļoti priecīgs. Bet tāpat kautrējās. Viņš jau zina, kad man tādās reizēs acis ir slapjā vietā. Izdzērām Mežezeru un apēdām keksu. Neko vairāk mazā lauku veikalā nevarēja dabūt. Bet vairāk jau arī nekā nevajag.

15.11.2020.

Pārvarot slinkumu un negribēšanu biju aizbraukusi uz Varakļāniem, uz baznīcu. Barkavā luterāņu baznīcas nav. Lai gan eju kādreiz arī uz katoļu baznīcu. Nekādu aizspriedumu nav. Bet nevar saņemt Svēto Vakarēdienu.
Bija tā jocīgi. Mācītājs aicināja nedziedāt, bet runāt korāļus. Visu Dievkalpojumu maskās. Domāju, kad būs trakāk. Laikam jau lēnām sāk pierast. Protamas, kad cilvēku salīdzinoši mazāk. Lai gan arī ne pandēmijas laikā, cilvēku nebija daudz, maza draudze. Puikas dara savas lietas, nevarēju piedabūt, lai atbrauc līdz. Nākamsvētdien gan centīšos pierunāt. Būs Mūžības svētdienas Dievkalpojums. Gribētos būt kopā pieminot aizgājušos tuviniekus. Man to ir daudz mamma, tētis, audžutētis un brālis. Reinim gan abi vecāki vēl dzīvi. Tas labi. Tagad gan arī izvairāmies braukt. Šodien gan Reinis aizbrauca. Aizveda produktus, zāles. Šo to palīdzēt. Abiem jau vecums. Arī mēs oktobrī bijām. Grābām nebeidzamās piebirušās lapas. Pagalmā ir daudz koku. Un bijām sabraukuši, bija viņas dzimšanas diena un vārda diena. Māsai arī vārda diena. Tad vēl nebija ieteikt atturēties no svētku svinēšanas. Kopā bijām 11 cilvēki. Neko jau īpašu satikties, parunāt. Mūsu puikas satikās ar savu mīļāko māsīcu Matildi.
Es tā arī jau kādu laiku neesmu satikusi savu dvīņumāsu. Un tas protams, pateicoties šim vīrusam. Otru māsu jau neesmu satikusi divus gadus. Viņa strādā Holandē. Labi, ka vēl var sazināties mesendžerī. Bet tāpat tas nevar aizstāt tikšanos klātienē. Ar brāli šad tad satiekamies tajā pašā Maksimā, Madonā, kur iepērkas tuvāku un tālāku apdzīvoto vietu cilvēki. Un atkal jāsaka, ka visvairāk pietrūkst tikšanos ar sev svarīgiem cilvēkiem. Tas ka nevari, braukt uz teātri vai koncertiem. Vasarā vismaz izdevās Zanes Daudziņas monoizrādi, kurai bija jābūt iepriekšējā gada septembrī. Ar draudzenēm pārrunājam, ka tik ilgi nebijām svinējušas kādas dzimšanas dienu. Jo aizvilka līdz otras dzimšanas dienai.

01.01.2021.

Sācies jauns gads. Laikam visus nodarbina šis jautājums. Vēl aktuālāks tas ir tagad.
Nu jau vārākas dienas vakarā spēkā ir komendantstunda. Vai kā tagad arī sāka- mājsēde. Man gan šis vārds nepatīk. Komendantstunda ir pieņemamāk, bet baisāk. Lai gan karu neesmu piedzīvojusi, tas saistās tieši ar karu. Ir diezgan baisi. Jo saslimušo ir arvien vairāk. Vakar uzzināju, kad saslimusi ir arī mūsu folkloras kopas vadītāja. Tāpat arī saslimusi Reiņa māsas meita. Nezinu kā viņai iet. Trakākais, kad viņi nedrīkst ar viņu sazināties. Viņa tā jau nav vesela un tagad vispār, kad ir izolēta arī no citiem.
Vakar sagaidījām Jauno gadu. Izgājām iegādātās raķetes izšaut pirms pusnakts, kamēr nav sākusies komendantstunda. Lējām laimi, bijām kopā. Tāpat telefoniski sazinājāmies ar sev tuviem cilvēkiem. It kā jau nekas savādāk, kā citus gadus. Bet…
Vēl arvien ir bailes par Reini. Katru dienu lūdzu par viņu Dievu. Jo citu jau neko nevaru. Priecājos par katru dienu, kad nav piezvanīts no Madonas slimnīcas. Tad būtu jābrauc uz dežūru. Ir sākusies vakcinēšana. Bet par ģimenes ārstu vakcinēšanu nekā, klusums. Viņš potēsies. Ne jau tāpēc, kad būtu baigais vakcinēšanās fans, bet par lielo risku saslimt.
Darbā jau vairākas nedēļas staigāju maskā. Nav viegli, bet nav jau citu variantu.
Ziemassvētkos ļoti gribējās satikt māsu. Un saprotams, kad apnikuši plašie aizliegumi, bet sapratām abas, kad ciemos braukt viņa nedrīkst. Tāpēc aizbraucām uz Ogri. Tur arī satikāmies. Lai arī nebija pārāk mīlīgs laiks, bet staigājām pa Ogri. Priecājāmies par skaisti izrotāto pilsētu. Pie mašīnas izdzērām karsto dzērienu , ieēdām maizītes un šķīrāmies. Nezinot, kad varēsim normāli satikties.
Dienu pirms Ziemassvētkiem, Krišjānis spēlēja mazu koncertiņu mūsu pansionāta večukiem. Man bija sajūta, kad to vajag. Parunāju ar pansionāta vadītāju. Viņa piekrita. Krišjānis spēlēja pie pansionāta atvērtām durvīm un vecīši to klausījās. Un visiem bija prieks. Pēc tam runāju ar dēlu, kad viņam pietrūkst koncertu. Ierastos apstākļos to būtu bijis daudz.
Un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, bija arī apsveikumi citiem Ziemassvētkos. Krišjānis uzrakstīja Ziemassvētku dziesmu. To iedziedāja viņa māsīca Matilde. Kas tajā brīdī atradās Ogrē. Šo dziesmu arī aizsūtījām tuvākiem un tālākiem sev svarīgiem cilvēkiem.
Pavisam citādi Ziemassvētki. Šogad norunājām, kad iztiksim bez dāvanām. Puikas arī vairs nav tik mazi. Un tādas dāvanas jau viņi saņēma jau pirms Ziemassvētkiem. Dziedājām dziesmas pie izrotātas eglītes. Un cilvēki priecājās par uzsnigušo sniedziņu. Jo sniegs Ziemassvētkos jau nebija vairākus gadus.. Un tiešām izskatījās kā Ziemassvētku pasakā. Puikas un Reinis bija aizbraukuši uz laukiem paslēpot.
Krišjānim attālināti bija konsultācija, lai gatavotos iestājeksāmeniem mūzikas vidusskolā. Tas nebūtu iespējams pirms 30 gadiem, jo tad vēl nebija tādu tehnoloģiju. Vēl viņš varēja piedzīvot privātstundu ar slavenu bundzinieku un skolotāju Amerikā. Man nesaprotami, Krišjānis sēž mazā vietiņā, Barkavā un iespējams sazināties ar Ameriku. Viņš redz skolotāju, runā un vēl mācās. Fantastiski.
Atkal izmantoju iespējas klausīties un redzēt koncertus. Ko citos apstākļos nevarētu nekad redzēt. Vissliktākais šim laika, kad nevari būt ar cilvēkiem, kuri ir ļoti svarīgi.

12.02.2021.

Nu atkal varu rakstīt. Tas nejaucenis sasniedza arī mūs. Tā saucu šo vīrusu. Barkavu tas sasniedza drīz pēc Ziemassvētkiem. Un domāju tikai tāpēc, kad cilvēki ir bezatbildīgi. Jo bija stipri par daudz cilvēku un bez maskām. Gribēja pabūt Ziemassvētku Misē. Nu tad arī sākās. Drīz pēc Ziemassvētkiem jau bija pirmie saslimušie. Un tad, protams, visi meklē dakteri. Un tā divu nedēļu garumā, Reinis gāja pie šiem pacientiem. Apzinoties, kad nākamais var būt viņš. Nenoliegšu, arī es lūdzu Dievu, lai pasargā. Un pasargāja arī.
Janvāra otrajā nedēļā manā skolā un bērnudārzā tika veikta darbinieku testēšana, izmantojot siekalu testus. Diviem darbiniekiem rezultāts bija pozitīvs. Man bija negatīvs. Sapriecājos.
Reinis janvāra sākumā ar savām kolēģēm bija aizbraucis uz Rīgu, lai saņemtu pirmo vakcīnu.
17. janvārī, kā jau svētdienā, piecēlos un cepu pankūkas brokastīs. Bet bija dīvaina sajūta. Sāpēja kakls. Man gan bieži sāp kakls. Tāpēc nepiegriezu lielu vērību. Vēl pagatavoju pusdienas. Bet sāku justies arvien sliktāk un sliktāk. Izmērīju t-ru. Sapratu slikto sajūtu iemeslu. Likos gultā. Lauza kaulus, sāpēja acis, sāpēja mugura. Jau radās aizdomas. Jo pozitīvo testu uzrādīja manai kolēģei. Strādājam vienā grupā.
Pirmdien( 18.janvārī) vīrs bija ieplānojis aizbraukt pie saviem vecākiem, lai aizvestu zāles, pārtiku. Bet tika tikai pusceļā, man palika pavisam slikti. Kritu ģībonī, lija auksti sviedri. Vakarā lika sistēmu.
Otrdiena(20.01). arī viņam un vecākajam dēlam strauji pasliktinājās pašsajūta. Temperatūra, klepus. Bija diezgan skaidrs, arī bez analīzēm, ka esam dabūjuši to nejauceni. Paņēma analīzes. Bet pozitīvu rezultātu nesaņēmām.
Man turpināja lauzt kaulus, ļoti sāpēja mugura, absolūts nespēks. No gultas izkāpu vienīgi, lai aizietu uz tualeti. Arī Krišjānis vairāk gulēja. Reinis jutās mazliet labāk, laikam jau tomēr tā pote palīdzēja. Viņš kļuva par mājsaimnieci un personīgo ārstu divu nedēļu garumā. Visgrūtākais viņam laikam bija ēst gatavošana. Jo nevarēju darīt pilnīgi neko. Ēst gatavot nebija viegli, jo gan Krišjānim, gan Reinim šīs divas nedēļas bija pazudusi oža un daļēji garšas sajūta. Tad nu mazākais puika, Kaspars, funkcionēja kā prata. Viņš vienīgais nesaslima. Vai arī saslima, bet nekādu simptomu tā arī nebija.
Piektdien,(22.01) ņemtās analīzes apstiprināja Covid. Nojaušot jau pirms tam, ka esam slimi, paziņojām kaimiņiem, ka esam bīstami citiem. Tā nu divu nedēļu garumā bijām pilnīgi atkarīgi no kaimiņiem, Reiņa kolēģēm, kuram mums piegādāja pārtiku. Saraksti tika nodoti ar īsziņu starpību, norēķinājāmies ar pārskaitījumiem Ibankā. Glāba mūsdienu tehnoloģijas.
Otrajā slimošanas nedēļā sākās problēmas ar sirdi. Atkal vairākas dienas viņš lika sistēmas. Vienā vakarā jau teica, kad jābrauc uz slimnīcu. Atteicos. Teicu, ka braukšu tikai tad, kad vairāk nevarēšu parunāt. Biju izmisusi, nobijusies un raudāju. Sapratu, kad varu nomirt. Biju jau uzrakstījusi vēstuli, kā lai viņi tŗīs dzīvo, kad manis nebūs. Protams, arī Reinis bija nobijies. Centās to neizrādīt. Arī man tuvie un mīļie cilvēki bija uztraukušies un zvanīja. Citreiz atbildēju, citreiz pat nebija spēka runāt. Bet vīram bija vislielākā slodze. Uz darbu viņš negāja. Bet saslimušo ar Covid Barkavā, palika arvien vairāk. Un arī tādu, kas jau veseļojās arī. Diemžēl, tā tante, kur Reinis gāja 10 dienas, slimnīcā nomira.

Man sāka palikt labāk pēc 14 dienām. Tad arī sāku saviem vīriešiem gatavot ēdienu. Bet vesela vēl neesmu arī tagad. Vēl ir klepus, t-ra. Arī sirds vēl tā īsti labi nejūtās. Reinis jau iet uz darbu. Un saslimušo ir aizvien vairāk. Saslima arī Krišjāņa klases audzinātāja. Un vēl pavisam nesen (decembrī), kopā priecājāmies par Krišjāņa uzvaru eseju konkursā . Vēl īsi pirms manas saslimšanas visa Barkava priecājās par Kristapa uzvaru raidījuma “ Gudrs, vēl gudrāks” uzvaru 9. klasēm . Tā kā pierādās, kad priekiem blakus, var būt tūlīt arī bēdas.
Nu jau cenšos iet ārā pastaigāties, bet ļoti sāp kājas. It kā būtu noskrējusi maratonu. Šodien zvanīju savai dakterei, teica, kad tās ir sekas vīrusam. Saslima vēl divas kolēģes bērnudārzā. Bet viņām nav tik grūti. Un viena jau iet uz darbu. Mani daktere uz darbu nelaidīs uz darbu visu februāri. Es gan pati to arī nevarētu to izdarīt.

22.02.2021.

Turpinu veseļoties. Mazos apjomos cenšos padarīt dažādus mājas darbus. Kājas vēl arvien sāp. Pārvietojos lēniem un maziem solīšiem. Arī sirds vēl buksē. Tas tiešām ir apnīkstoši. Ar cilvēkiem runājot, visi saka gan būs labi, domā pozitīvi. Bet kā gan vari domāt pozitīvi, ja visu laiku kaut kur sāp! Labi, ka puikām ir labi. Lai gan šis attālinātais mācību process ir traks. Viss ir jāapgūst pašiem. Īpaši, mūzikas skola. Mēs jau lielie cilvēki arī neizdarām visu. Negribu, nedaru. Bet bērniem nav variantu. Tad uzreiz ir neieskaitīts vērtējums vai nav vērtējuma, vai tas ir slikts. Labi, ka paliek siltāks.
Vīrs piektdien bija aizbraucis uz Rīgu, lai saņemtu otro poti. Darba slodze ir nenormāla. Nezinu, kā to var izturēt. Darbs, vizītes, ikdienas zvani saslimušajiem. Vēl arvien to Barkavā paliek vairāk un vairāk. Protams, arī izveseļojas. Bet to vietā, nāk citi. Un šī neskaidrība un nepadarītais darbs, bet nauda tiek saņemta. Un galvenais, neviens neparko neatbild. Viņam piesakās ļoti daudz cilvēku vakcinēties, bet vakcinēt nav ar ko. Šonedēļ sola 30 vakcīnas. Pašam jāstāda saraksti, pašam jāzvana. Bet naudu par to saņem vakcinācijas birojs. Un ne mazu. Biroja vadītājai 4 tūkstoši. Par ko?
Tagad daudz ģimenes būs priecīgas par piešķirto naudu vienam bērnam-500 Eiro, bet vai nav stipri par vēlu? Vairāk gribās piekrist žurnālistiem, kuri pieļauj domu, kad tas ir pirmsvēlēšanu triks. Laikam pievienošos šim viedoklim.

25.02.2021.

Vakar biju pie dakteres. Vēl arvien nav labi. Visi muskuļi turpina sāpēt un arī sirds vēl streiko. Sarakstīja zāles un pagarināja zilo lapu vēl nedēļu. Vē arvien Barkavā saslimst ar šo nejauceni. Izskatās, kad nekas vēl nebeigsies. Šodien skolā un bērnudārzā ņēma siekalu testus. Redzēs, kas atklāsies rīt.
Vakar Reinis praksē sāka vakcināciju. Vēl neesam runājuši, kādas ir viņa sajūtas. Bet trakākais, ka no pieprasītā iedeva tikai pusi-20. Un kad būs atkal, neviens viņam neviens pateikt nevar. Tas nav normāli.
Cilvēki gaida, kad tiks atvērti arī mazie veikali. Bet laikam nebūs. Atkal palielinās saslimšanas cipari. Un liekas, ka tam nebūs gala.

15.03.2021.

Pēc divu mēnešu pārtraukuma atsāku strādāt. Vēl arvien sāp visa ķermeņa muskuļi, bet visvairāk kājas. Biju dažas dienas sākusi staigāt bez nūjām, bet sapratu, ka nevaru. Ir drošāk, jo tad jūtu stingrāk pamatu zem kājām.
Puikām šonedēļ brīvlaiks. Krišjānis gan gatavojas konsultācijai mūzikas vidusskolā.
Jauni sarežģījumi ar vakcīnām. Vairākas valstis apturējušas Astra Zeneca vakcīnu izmantošanu, jo ir vairāki nāves gadījumi.

20.07.2021.

Ir pagājis krietns laiks, kopš pēdējā ieraksta. Ir daudz notikumu.
Astra Zenecu vairs nepotē. Tikai tiem, kam potēja pirmo poti. Nu jau ir kādu laiku ir iespēja izvēlēties. Nu jau visa ģimene esam sapotēti. Jaunākais puika to saņēma šodien. Ne man, ne Krišjānim nekādu blakusparādību nebija. Sāpēja roka un bija apsārtis. Bet citādi nekas. Lai gan biju ļoti nobijusies.
Grib piespiest obligāti vakcinēties skolotājus un mediķus. Esmu pret. Jo viss, kas ir obligāts, cilvēkiem ir ļoti liela pretestība. Ir tik daudz cilvēku, kuri tic sazvērestības teorijām. Piemēram, ka vakcīnās ir čipi. Cilvēkiem vajadzētu vairāk skaidrot, atzīt, ka tie riski pastāv un loģiski, taču gada laikā nav iespējams izstrādāt drošu vakcīnu. Un nu jau vīruss ir pārmainījies un palicis vēl bīstamāks.
Tagad jau notiek pasākumi. Bet cilvēki tiek dalīti. Tie, kuri potējušies var visu. Pārējiem daudz, kas liegts. Šo sestdien iesim Cesvainē klausīties Māra Gulbja koncertu. Bet tas ir iespējams tikai tāpēc, ka esam potējušies.
Ir pagājuši izlaidumi. Arī Krišjāņa. Bija skaisti, vienkārši un sirsnīgi. Lai gan varēja būt tikai 40 cilvēki. Bet tā ir mazo skolu privilēģija.
Svinējām ar radiem citā dienā, ārpus mājas. Viņš ir izturējis iestājeksāmenus. Tie bija ZOOM. Nu viņš ir Jāņa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēknis. Ir ļoti priecīgs par paveikto.
Lai arī valstī ir vēl daudz ierobežojumu, bet ir iespējams organizēt arī nometnes. Un šāda iespēja bija arī Krišjānim. No 11.- 14. jūlijam bija mūzikas nometnē Tartu. Tas bija negaidīti. Bet tas bija jāizmanto. Jo visu apmaksāja Erasmus programma. Viņam patika. Tā bija vēl viena pieredze un gūtas jaunas zināšanas.
Izmantojot vasaras karsto laiku, esam aizbraukuši uz jūru, Limbažiem, Stāmerienu.
Vīram vēl arvien ir ļoti daudz darba. Turpina vakcinēt cilvēkus. Lai gan daudzi ģimenes ārsti to nedara.
Vēl arvien nezinām vai aizbrauksim uz Itāliju. Daudzi saka, ka to nevajag darīt. Bet esam gatavi visu atlikt, ja situācija gan Latvijā, gan Itālijā pasliktināsies.

Bildlegende





Zeige 1-38 von 38 Einträgen.
#OrtDatumTypVietas tips
  
1Latvija
(Latvia)
18.03.2020Mentioned in the textCountry
2Barkavas pagasts
(Barkavas pagasts, Madonas novads)
18.03.2020Mentioned in the textParish
3Latvija
(Latvia)
20.03.2020Mentioned in the textCountry
4Daugavpils
(Daugavpils)
24.03.2020Mentioned in the textCity
5Nīderlande
(Netherlands)
26.03.2020Mentioned in the textCountry
6Rīga
(Rīga)
26.03.2020Mentioned in the textCity
7Daugavpils
(Daugavpils)
06.04.2020Mentioned in the textCity
8Latvija
(Latvia)
04.05.2020Mentioned in the textCountry
9Latvija
(Latvia)
04.05.2020Mentioned in the textCountry
10Daugavpils
(Daugavpils)
04.05.2020Mentioned in the textCity
11Veczemju klintis
("Veczemi", Salacgrīvas pagasts, Limbažu novads)
04.05.2020Mentioned in the textRock, outcrop
12Latvija
(Latvia)
04.05.2020Mentioned in the textCountry
13Skolas iela 1, Barkava
(Skolas iela 1, Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads, LV-4834)
27.10.2020Mentioned in the textBuilding, house
14Latvija
(Latvia)
11.11.2020Mentioned in the textCountry
15Latvija
(Latvia)
11.11.2020Mentioned in the textCountry
16Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
11.11.2020Mentioned in the textVillage
17Latvija
(Latvia)
11.11.2020Mentioned in the textCountry
18Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
11.11.2020Mentioned in the textVillage
19Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
11.11.2020Mentioned in the textVillage
20Latvija
(Latvia)
11.11.2020Mentioned in the textCountry
21Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
15.11.2020Mentioned in the textCity
22Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
15.11.2020Mentioned in the textVillage
23Nīderlande
(Netherlands)
15.11.2020Mentioned in the textCountry
24Madona
(Madona, Madonas novads)
15.11.2020Mentioned in the textCity
25Madona
(Madona, Madonas novads)
01.01.2021Mentioned in the textCity
26Ogre
(Ogre, Ogres novads)
01.01.2021Mentioned in the textCity
27Ogre
(Ogre, Ogres novads)
01.01.2021Mentioned in the textCity
28Ogre
(Ogre, Ogres novads)
01.01.2021Mentioned in the textCity
29Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.01.2021Mentioned in the textCountry
30Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
01.01.2021Mentioned in the textVillage
31Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
12.02.2021Mentioned in the textVillage
32Rīga
(Rīga)
12.02.2021Mentioned in the textCity
33Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
12.02.2021Mentioned in the textVillage
34Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
12.02.2021Mentioned in the textVillage
35Rīga
(Rīga)
22.02.2021Mentioned in the textCity
36Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
22.02.2021Mentioned in the textVillage
37Barkava
(Barkava, Barkavas pagasts, Madonas novads)
25.02.2021Mentioned in the textVillage
38Barkavas pagasts
(Barkavas pagasts, Madonas novads)
18.03.2020 - 20.07.2021Place and time of recordingParish

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.