Kāda saimniece nolikuse olu pie viena bērza zemē. Viņa gāja pa trīs gadi lūkot. Olā sēdējis velns un prasījis, ko gribot – vai naudu vai par spīganu kļūt. Viņa vēlējās par spīganu. Viņa atnākuse mājā. Tūliņ pēc saules noiešanas viņa paņēma lielus garus spīganas matus un aizlaidās. Viņa laidusies par gaisu. Viens mednieks gājis pa pļavu medīt. Viņa augšā brēkuse. Mednieks šāvis un nošāvis spīganai kāju. Spīgana laidusies uz māju. Mednieks dabūjis zināt, ka kaimiņa saimniecei kājā esot iešauts. Nu mednieks nopratis, ka tā ir bijuse kaimiņu saimniece.