| 30-0 | Bij man dziesmu trīs pūriņi | 1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.
| |
| 63-0 | | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 63-2 | Kad dzīvoju, tad dzīvoju | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 81-0 | Lai rāj kungi, ko rāj kungi | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 83-6 | Māsiņ, lēna neliecies | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 92-1 | Ne dziedàt nedziedaju | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 98-0 | Tāda (Kāda) mana māte bija | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
| |
| 156-0 | Dzied', māsiņa, esi līgsma | 1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
| |
| 156-2 | Citu gadu šādu laiku | 1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
| |
| 183-0 | Brālit, tava līgaviņa | 1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ.
| |
| 250-3 | Irbe šveļpa siliņâ | 1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru.
| |
| 302-0 | Dzied', māsiņa, ar manim | 1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
| |
| 315-2 | Redz', kur (Ekur) skaisti ieva zied | 1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
| |
| 331-1 | Kādu gribu, tādu loku | 1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot.
| |
| 376-0 | Vai, manu skaņu balsi | 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
| |
| 412-0 | N-iešu meitiņàm | 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
| |
| 428-16 | Skani skaņi, bērzu birze | 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
| |
| 428-16 | Skani skaņi, bērzu birzs | 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
| |
| 474-5 | Ceļu gāju dziedadama | 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
| |
| 477-2 | Es par smieklu padziedaju | 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
| |