| Tekstistuse lisaja | LigaB |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Jah |
| Loodud | 2020-03-08 09:31:19 |
| Uuendatud | 2020-03-08 18:34:14 |
| Tekstistus | 1922. Irbe. II b rģ. 2. Putniņš, pele un desa. Kādā mazā puskritušā būdiņā dzīvoja putniņš, pele un desa. Dzīvoja viņi mierā un saticībā, pietam katram vajadzēja savu darbu padarīt. Putniņam ikrītus vajadzēja no meža malku nest, pelei no akas ūdeni, bet desa bija mājās par saimnieci. Kad nāca pusdienas laiks, tad putniņš pienes malku, pele ūdeni, bet desa ielēca pati grāpī, apgriezās trīs reizas [reizes] riņķī, izlēca atkal laukā, un putra bij labu labā. I pavalgas diezgan, i pati palika dzīva. Tā tas gāja ilgu laiku. Te kādu rītu putniņš vairs negrib skriet uz mežu pēc malkas. Kalab viņam vienam tāds grūts darbs esot jādara, labāk vajagot pārmīties ar darbiem. Citi bija ari uz mieru. Nosprieda, ka nu uz priekšu desai jāveļoties pēc malkas, pelei jāvārot putra un putniņam jānesot esot ūdens. Labi. No rīta agri desa jau sāk velties uz mežu pēc malkas, bet netika pat līdz mežam, kā suns pieskrēja un to apēda. Putniņš aizgāja uz aku pēc ūdens, bet iekrita ūdenī un noslīka. Pele, pa māju saimniekojot arī gribēja darīt tāpat kā desa un putrai vāroties ielēca grāpī, bet nepaguva viņa vēl ne reizes apgriezties, kā iekliedzās un no liela karstuma noslāpdama, nogrima. Tā vienā dienā visi būdiņas iedzīvotāji beidza savu dzīvi. Dzirdēta no tēva tēva Jēkaba Irbes. |
| Tektsista teksti |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Riga Secondary School No. 2 |
| Atslēgvārdi |
|