Fail
1591-Slagunes-pamatskola-01-0013
Tekstistuse lisajaEmis
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2025-02-01 17:35:19
Uuendatud2025-02-01 17:59:17
TekstistusČiepiņ nāc pie cienīg tēva
Riņķus mainīsim
Tev būs zelta man sudraba
Sieva būsi man.

Ceļš ir tāls man kājas plikas
Abas kājas grauž
Labāk iešu kulbā sēdēt
Puse tev puse man.

45

Teika par nelaimīgo ķēniņu.
Kādreiz dzīvojis viens ļoti bagāts bet arī ļoti nelaimīgs ķēniņš. Vienmēr viņš bija noskumis grūtsirdīgs un nelaipns pret saviem apakšniekiem. Viņa pilī neviens svešnieks neiedrošinājās iet palūgs naktsmājas vai kādas dāvanu. Un ja arī kādreiz kāds iegāja tad ķēniņš lika to saslēgt ķēdēs un iemest cietumā. Bet vienreiz kādā jaukā pavasara dienā, kad saulīt ļoti silti sildīja ķēniņš izgājis apsēdās skaistajā verandā, no kuras varēja tālu paredzēt lielceļu kur veda uz pili. Ķēniņš sēdēja domās nogrimis un skatījās tālumā. Tad piepeši viņš ieraudzīja pa lielceļu nākam vecu sirmu vīriņu kurš tieši nāca uz pili. Nonācis pie lielajiem dzelzs vārtiem caur kuriem varēja ieiet pils pagalmā, vārtu sargs viņu negribēja laist caur vārtiem pils pagalmā. Bet kad vecītis ar visu varu gribēja ieiet pils pagalmā tad vārtus sargs sauca saldiņus un gribēja vecīti ieslēgt ķēdēs un likt cietumā. Tad vecītis pacēla gaisā roku, skaļā balsī teica laižiet mani pie ķēniņa, es nesu tam laimīgu vēsti. Arī ķēniņš bija dzirdējis vecīša teiktos vārdus, meta sulaiņiem ar roku sacīdams lai liekot vecīti mierā, un lai ved ar pie ķēniņa. Lai gan ķēniņš savā prātā nodomāja, tādas vēsts nemaz nevarētu būt kas mani varētu laimīgu darīt, tomēr vecīti viņš saņēma ne visai laipni. Tad vecītis pienācis pie ķēniņa un teicis, mans kungs un ķēniņš kā gan jūs tik jaukā pavasara dienā varat būt tik noskumis un nelaimīgs
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Slagūne 1st Level Primary School
Atslēgvārdi

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs