Tekstistus | prasīdami pēc paskaidrojumiem. Jaunākais - Fričuks vairs tēvu neatcerās, jo tam aizejot viņam bija tikai divi gadi, bet tagad jau pilni pieci. Sākumā viņš tēvam tuvojās ar neuzticību un šaubīšanos - vai tikai tas bija viņa tēvs un vai māte taisnību teica. Nekādu drošāku pierādījumu viņš nevarēja tam atrast, kāpēc tikai ar laiku iedraudzējās un līdzīgi vecākiem brāļiem un māsai svešo pārnācēju sāka saukt par papu. Cik laimīgs un neizsakami priecīgs viņš jutās atkal savas ģimenes vidū. Bērni viņam bija daudz mīļāki kā agrāk un pa kārtai tos vajadzēja ņemt klēpī, apmīļot un paauklēt. Viņš bija patiesi laimīgs par to, ka viņa ģimenē ir bērni - veseli pieci bērni, kamvisiem viņa mājās pietiks maizes un būs apģerba. Sērgās un slimībās tie |