Fail
| Tekstistuse lisaja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Ei |
| Loodud | 2024-10-14 13:42:54 |
| Uuendatud | 2024-10-14 14:04:05 |
| Tekstistus | Envija Brūvere. Soc.pedag.1.k. 2009.g.04.[2268]99Manas bērnības rotaļas un spēles.Rotaļas un spēles ir bērnības pavadonis. Bērns un rotaļas ir nesaraujami saistīti, jo tajās parādās bērna iekšējā pasaule, sajūtas un emocijas. Rotaļa ļauj bērnam realizēt sevi, apjaust savas spējas, veiklību, attīsta iztēli un jaunradi. Esmu dzimusi 1974. gada maijā. Bērnību pavadīju Kuldīgas rajona Vārmes pagastā. Ar šo vietu man saistās gaišas un saulainas bērnības atmiņas. Atceros pirmo dienu bērnudārzā, skolas gaitas un ar šo laiku saistītās spēles un rotaļas. Ģimenē bijām pieci bērni - divas māsas un trīs brāļi. Jau no agras bērnības spēles un rotaļas bija mūsu dienas neiztrūkstoša un svarīga daļa. Visi trīs brāļi bija jaunāki par mums, māsām, tāpēc mazuļu iecienītās pirkstiņu un plaukstu spēlītes "Cepu, cepu kukulīti", "Vāram pelei putru" abas mācījām un rādījām mazākajiem. Mūsu mamma strādāja par audzinātāju vietējā bērnudārzā, arī paši to apmeklējām. Atceros jaukās rotaļas mūzikas nodarbībās un spraigās spēles sporta nodarbībās. Mūzikas pavadījumā gājām rotaļās "Kas dārzā", "Gulēja saulīte ābeļu dārzā", "Es ar savu cisu maisu", "Deja ar lācīti", "Adiet bērni, ko adiet". Iespējams, ka rotaļām bija citi nosaukumi, bet man tās palikušas atmiņā šādas. Pie jautrām veiklības spēlēm jāmin "Sunīši", "Pēdējais pāris šķirās", "Namiņš deg", "Augstāk par zemi". Man ļoti patika spēlēt paslēpes, ko mūsu pusē sauc "glabiņas". Dažkārt tā aizrāvāmies, ka nemanījām kā pagājis laiks. Ar bērniem pagalmā spēlējām dažādas spēles ar bumbu: "Pīļu medības"(tā pati tautas bumba), "Gurķos". Patika spēles "Klusie telefoni", "Krāsās", "Nakts un diena". Ar meitenēm lecām "Klasītes". Savukārt ar zēniem spēlējām "Paroles". Šī bija komandu spēle, kur uzvarēja ātrākie un veiklākie. Vienai komandai uz papīra lapas bija jāuzraksta komandas slepenā "parole" un rūpīgi jānoslēpj pie kāda no dalībniekiem. Tad jāslēpjas, jāmūk no otras komandas un jācenšas, lai neatrod to, kuram parole. Bērnudārzā un mājās izspēlējām dažādas lomu spēles. Parasti "modē" bija tās spēles, kuru izspēlēšanai iegūti jauni rekvizīti. Kad uzdāvināja tāfeli, bijām skolotāji, skolēni. Kad ārsta piederumus, bijām dakteri un ārstējām slimās lelles. Man patika savas lellītes safrizēt un sapucēt. Pēc šādas skaistumkopšanas tām mati bija apgriezti un ar krāsām nokrāsoti, uz pirkstiem sazīmēti gredzeni, ausīs auskariņi. Vasarās būvējām lielas smilšu pilis, tām apkārt rakām dziļu grāvi, ko pielējām ar ūdeni. Cepām smilšu tortes rotātas ar ziediem. Abas ar māsu rīkojām koncertus un modes skates ar pārģērbšanos. Uzaicinājām skatītājus un dalībniekus ciema estrādē. Dziedājām pa mikrofonu ņemot lecamauklu, skandinot tamburīnu un klavierītes. Kad laika apstākļi bija slikti, kopā ar brāļiem un vecākiem, spēlējām dažādas galda spēles: "Domino", "Loto", "Riču raču" u.c. Ar vecākiem kopā sarīkojām leļļu teātrīti. No krēsliem un segām sabūvējām skatuvi un atdarinājām televīzijā redzētas izrādes. Vēl man mīļa nodarbe bija papīra leļļu apģērbu modelēšana un zīmēšana. Pašas lellītes gan uzzīmēja mamma. Abas ar māsu tad šķirstījām vecmāmiņas iedotos ārzemju modes žurnālus un tādas pat kleitas tapa mūsu lellēm. Vecmāmiņa mūs iemācīja rotas savām rotaļām veidot pašām. Vērām krelles no zīlēm, kastaņiem, cidoniju sēkliņām. Bija arī rotas no pienenēm, kad kātiņus iemērcot ūdenī tie savērpās spirālītēs. |
| Tektsista teksti |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Ieva Marga Markausa |
| Atslēgvārdi |
|
