Fail
| Tekstistuse lisaja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Ei |
| Loodud | 2024-10-14 15:03:57 |
| Uuendatud | 2024-10-14 21:13:53 |
| Tekstistus | krāsni, sēdēdami uz kurtuves telpas sliekšņa un lasījām dedzināšanai noliktās avīzes un žurnālus. Opaps no satīras žurnāla "Dadzis" iemācīja man dzejoli, ko atceros vēl šodien. Tas bija pirmais dzejolis, ko iemācījos. Omamma man mācīja spēlīti uz plaukstas un pirkstiņiem "Vāru, vāru putriņu". Dažādas galda spēles nepatika spēlēt, jo nepatika zaudēt. Atceros, ka spēlējām riču raču un cirku. Bet kārtis tā arī neiemācījos nekad spēlēt. Kās savas pirmās rotaļlietas atceros, ka biju gultiņā zem matrača sakrājusi dažādas sīkas mantiņas - nozīmītes, monētiņas, kartiņas. Vēlāk nāca mašīnīšu laiks, tad pavisam neilgu laiku spēlējos ar lielām lellēm, kurām vilku savas mazās drēbītes, bet tad nāca lellīšu - pupsiku un papīra leļļu laiks (reiz divas dienas ar māsīcu neizgājām no istabas, sēdējām un zīmējām drēbes papīra lellēm). Tika darinātas drēbītes, pirktas mazas mēbelītes pupsikiem. Man to bija visai daudz. Daudz laika ar meitenēm pavadījām ostā Ventmalā. Krasts tur bija vietām neizbūvēts, akmeņains, bija arī neliels līcītis, kur stāvēja dažas piekrastes zvejas laivas. Tur bija tik interesanti - dažāda lieluma akmeņi, pa kuriem varēja rāpelēt, starp akmeņiem visu ko varēja atrast - dažādus atkritumus, kas tika izmesti no ārzemju kuģiem, beigtas kaijas, noslīcinātus kaķēnus. Dažreiz pusdzīvas kaijas nesām mājās, turējām šķūnī. Protams, drīz tās nomira. Mums kā bērniem tas viss bija interesants. Līcītī mēdzām būvēt nelielus dīķīšus, ar rokām ķērām zivtiņas stagarus, jeb kazragus , kurus salaidām dīķīšos. Ventmalā vienmēr bija interesanti. Arī mans paps bieži vakaros un brīvdienās Ventmalā makšķerēja. Mēdzām ar meitenēm sēdēt uz akmeņiem un zīmēšanas blokos zīmēt ārzemju kuģu, kas stāvēja ostā, skursteņus. Tie bija ļoti dažādi un krāsaini, ar dažādu valstu karogiem un kuģniecību simboliem. R2Vecāmamma un vectēvs (mammas vecāki) dzīvoja Rēzeknē. Turp tika braukts vasarā. Tur vasaras pavadīja arī mammas vienas māsas bērni - mana māsīca un brālēns. Vecvecākiem bija sava māja - veca vienstāva koka māja ar lielu dārzu. Netālu tecēja maza upīte. Spēlējāmies ar kaimiņu bērniem. Meitenēm jau vismīļākā spēle bija mājas. Tās tika ierīkotas visur kur - mājās, dārzā, šķūnī. Cepām pat pankūkas uz veca prīmusa šķūnī, apakšā paliekot sveces. Gājām uz ezeru peldēties, pastaigās pa pilsētu. Spēlējām "kazaki - razboiņiki" pa pilsētu, ķērām stagarus upītē un laidām vecā, lielā čuguna katlā, kur ierīkojām "akvāriju". Prombraucot zivtiņas izlaidām atpakaļ upītē. Reiz uztaisījām "zirgus" - uz slotas kāta uzvilkām ar sienu piepildītas zeķes, pierīkojām "apaušus" un - zirgi gatavi. Tā jādelējām pa ielu. Neizpalika arī "sekretiņu" taisīšana. Reiz aizbraucām ciemos pie kādas vecas radinieces Latgales laukos. Pie mājas bija liels kolhoza kukurūzas lauks, saplūcām daudz nenobriedušo kukurūzas vālīšu ar garām skarām. Mājās vālītes pārtapa lellītēs, tām tika pīti "mati", ar flaumasteriem uzzīmētas sejiņas un kleitas. |
| Tektsista teksti |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Ieva Marga Markausa |
| Atslēgvārdi |
|
