Fail
| Tekstistuse lisaja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Ei |
| Loodud | 2024-10-15 14:28:55 |
| Uuendatud | 2024-10-15 14:47:24 |
| Tekstistus | tērēta. Vienmēr tika paskaidrots, ka tur un tur tā ir svarīgāk tērēt, un tas kas mums vajadzīgs nav tik steidzams un nepieciešams. Ar vecākiem kopā nesanāca spēlēties, jo pārāk bija aizņemti darbā (gan algotā darbā, gan saimniecībā). Mēs sapratām, ka vecāki ir ļoti noguruši un nekad netraucējām. Pusbrāļi jau bija pieauguši un sen jau bija pašiem ģimenes. Ar māsu un draudzenēm spēlējāmies visbiežāk. Iecienītākās bija cirks, riču-raču, kartupeļi, domino, daudz zīmējām. Mūsu ģimene nebija muzikāla, bijām vairāk orientēti uz fiziskām izklaidēm - bumbu spēlējām, spēlējām paslēpes u.tt. Lielās vecāku aizņemtības dēļ, maz vai var teikt vispār nemaz netika rīkotas viesības. Rotaļās nebija iespēja piedalīties. Mantas, kā jau iepriekš minēju netika pirktas vai nu kāda ģimene, kurā bērni izauguši bija, tās atdeva. Vai ļoti reti, reti māte nopirka kādu sīkumiņu. Tika pasūtīts bērnu žurnāls "Zīlīte", tas mums ļoti patika. Tur bija papīra lelles, spēlītes, patika griezt un krāsot tās, zīmēt jaunu apģērbu. Ģimenē biju jaunākais bērns. Biju ļoti patstāvīga. Nereti bija sajūta, ka mani neviens vispār nekontrolē. Ar mani nekad nevienam nebija problēmas. Jau mazai esot izpaudās mans apzinīgums un mērķtiecība. Gadījās, ka sāku domāt, ka saviem vecākiem esmu vienaldzīga, neviens man pakaļ neskatījās. Līdz skolai biju mājas bērns. Bērnudārzā negribēju iet, man |
| Tektsista teksti |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Ieva Marga Markausa |
| Atslēgvārdi |
|
