Fail
| Tekstistuse lisaja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Lõpetatud | Jah |
| Kinnitatud | Ei |
| Loodud | 2024-10-15 14:56:37 |
| Uuendatud | 2024-10-15 15:16:14 |
| Tekstistus | [2268]Vineta Liepa RSU Sociālā Darba Akadēmiskā skola 2. kurss108Spēles un rotaļas bērnībā.Esmu dzimusi Rīgā 1974. gadā. Ģimenē bija mamma, tētis, trīs gadus vecāka māsa un es. Dzīvoju privātmājā. Kaimiņos bērnu nebija, tāpēc spēlējos ar māsu vai viena pati. Ļoti patika spēlēties "dakteros". Omes draudzene strādāja par medmāsu, tāpēc dažreiz viņa atveda medicīnas priekšmetus - šprices, pincetes, trauciņus, zobu urbīšus, pat sistēmas. Lai gan lietas bija ar kādu defektu, prieks par atvesto bija liels. Pati izveidoju slimnieku medicīnas kartes, apmēram 10 - 12 gab., to izskatu bija novērojusi poliklīnikā. Visvairāk spēlēju zobārstos, pieņēmu pacientus un laboju zobus, taisīju operācijas, pat špricēju zāles (ūdeni) mīkstajās rotaļlietās. Pacienta krēslā sēdēja gan lelles, gan lāči, suņi un pat liela vāvere. Visvairāk dabūja ciest vāvere, tā vislabāk padevās operācijām. No rotaļlietām vismīļākās bija dāvināta lelle (Vācijā ražota) Zane, neliels rozā lācītis Rozā Mākonītis, no mammas bērnības saglabātais zaķis - mīkstā rotaļlieta ar cietu galvu un uzzīmētu purniņu. Spēlējos vēl arī "mājās". Gatavoju lellēm ēst no miltiem, ūdens, smiltīm, akmentiņiem. Sapņoju, ka kādreiz man būs skaisti un krāsaini leļļu trauki, bet bija tikai daži metāla toveri. Patika ar bērnu (lelli) braukt autobusā (nojumē), skatījos it kā pa logu un stāstīju lellei to, kas ārā notiek, patika ar lellēm sauļoties zālē. Vasarās dažreiz braucām ar māsu pie vecāsmammas, viņa pa vasarām dzīvoja Dārziņos. Tur katru vasaru dzīvoja arī mūsu vienīgā māsīca. Mums visām patīk spēlēties ar papīrlellēm. Zīmējām lelles uz papīra, tās izgriezām, pēc tam zīmējām dažādus tērpus, izkrāsojām, laikojām, rīkojām tērpu skates, balles. Citreiz mums pievienojās arī kaimiņu bērni. Kopā spēlējāmies ar papīrlellēm, gājām peldēties, braucām ar riteņiem. Ziemā labprāt spēlēju "skolās". Izveidoju klases žurnālu, stundu sarakstu un "mācīju skolēnus". Pati sarakstīju dažādus uzdevumus, tos izpildīju, bet nevienmēr pareizi, jo pēc tam labojot darbus, bija interesanti izlabot kļūdas, likt atzīmes un rāt slikti iemācījušos skolēnus. Ļoti daudz lasīju grāmatas. Varēju lasīt kaut vai visu dienu. Bērnībā mīļākās grāmatas bija "Krusttēva Toma būda", "Kadrija", "Dzeltenā dzeņa ordenis". Labas attiecības man bija ar omes māsu, arī viņa un ome dzīvoja turpat, kur mēs. Omes māsa daudz dziedāja. Man patika, kad viņa mani šūpoja šūpolēs un, šūpojot, dziedāja. Tā es iemācījos daudz dziesmas, kuras tagad dziedu saviem bērniem pirms gulētiešanas. Kad šūpojos vien, arī dziedāju, esmu izsapņojusi daudz sapņus, arī raudājusi tieši šūpolēs. Šūpoles |
| Tektsista teksti |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Ieva Marga Markausa |
| Atslēgvārdi |
|
