6703 turp

26:
Bet kāja sākusi lieliski pampt, sākusi čūlot un čū-
lojusi tik ilgi kamēr no puvusi.
511: Par čūskām, daudz, daudz stāsta, bet tagad man ne
tīk rakstīt, par tām. Ja Jums pa tīk, tad Jums vēlak pie
sūtišu. Vai ari tad, kad par čūskam jau atradisies no
drūkojums, tad to trūkstošo turpinašu.

6704

512: Par Luguža burvi.
Senak Lugužos dzīvoja burvis kas bijis diezgan ievē-
rojams, Kur vien tikusi, kāda māja gruntita tur ticis ari
tas ticis ielūgts. Vai kur vien kāda vaine tur tas bijis
tas krietnaks ārsts. Kad kāds slmnieks pie viņa aizgājis,
tad tas tūlīt pie savam škilam klāt, no kuram tas visu
iz zīlejis, vai vaina cēluses no bērem, kāzam, kristibam,
lamašanas smiešanas u.t.t. Vēl at miņ daži veciši,
kad senak daudz prasijuši: „ Luguža burvi vai šķeltenis
ar met.“
Pie māju gruntešanas ar tas ielūgts ar lielu bija-
šanu, tadēļ, kad tas esot zinajis, ka labak māja gruntejam,
kad grunte tāda vietā un uz to pusi durvis tad drīz sapuvis,
kad uz to pusi tad no degs. Bet viss vairak esot tas bijis
ja ielūdz pie kūts gruntešanas, ja bez ta grunteta kūts,
tad lopi daudz spraguši. Aizgalēs esot dzīvojis tāds
vīrs, kas par šo burvi ne ka ne bēdajis. Tas sācis būvēt
kūti bez burvja. Burvis to samanijis, gājis uz Aizgalem.
Pie gājis pie saimnieka, tas prasijis: ko tu tur būvesi?
Kūti atbildejis saimnieks. Burvis atkal prasa: Ko ieksa
liekot? Saimnieks uz burvja: Glupais velns rudeni drusku
likšu iekšā, bet pavasari pulku laidišu laukā. Burvis
uz saimnieka: Nu, nu gan tu redzesi. Burvis aiz gājis. Otrā
rītā no ciles [?] kūts. Saimnieks tās ar uz licis uz lapstas,
dirsis virsū un sviedis par sētu sacidams: sūds bijis,
sūds paliek. Ta tas gājis labu laiku. Rudenī no spragst,

[910]

6704 turp

27:
kāda govs. Tulīt burvjis klāt sacidams redz, es jau tev saciju
kad ta būs. Gadijies tai pašā rudenī, kad vilks apēdis ku-
meļu burvis atkal klāt piemezdams kad tas jau esot sacijis,
kad ta notikšot. Samnieks katru reizi tam esot at bildejis
kad kāda ne laime no tikusi: Dievs deva, Dievs ņēma. Ta
burvis ne ka ne izdarijis ar savu no cilu nēsašanu, bet
pats iz putejis ar visam savam no cilam.

6705

Tam pašam burvjam esot bijusi ābele ceļ malā, bet
ne viens ne esot āboļu ņēmis, jo kas pie tās pie gājis
tas no neesot nost varejis tikt, tik mēr kamēr burvis
ta krietni izpēris. J. Anitens
Rotaļas.

6706

513: Pa pasauli staigatajs.
Šo rotaļu izdarot visi no dalibniekiem sasēžas rinda,
bet viens at tālaku citiem pretī. Tad viens no dalibniekiem
pie iet pie katra uz prasa lai saka kādu vārdu ka: puķe,
ļurba, lācis, u.t.t. Kad visi ir pa vārdam sacijuši, tad
tas iet pie ta kas sēž citiem pretī un saka ta: Es pa pa-
sauli esmu daudz staigajis, gan labu gan sliktu dzirdejis.
Preti sēdetajs prasa: Ko tad esi dzirdejis? Uz ko piegājejs
sāk saukt visus tos vārdus ko tie sacijušu, ka: viens
sacija puķe, otrs ļurba, trešais lācis u.t.t. Kad visi
vārdi iz saukti, tad pretī sēdetais sauc vienu no tiem vār-
diem. Ko tie rindā ir sacijuši, uz ko tamkas to vārdu
ir sacijis, ja paliek par pretī sēdetaju. Preti sēdetais
paliek par apkārt staigataju un apkārt, staigatais paliek
par rinda sēdetaju. Ja patīk tad rotaļu var sākt no jauna
un tur pināt to kamēr ta apnīk.

6707

514: Minešana.
Visi rotaļas dalibnieki, bez divim sasēžas rindā. No
šiem viens tiek izvēltets par dalitaju, un otris par atmi-
netaju. Atminetaijs at sēžas rindai pretī.