| Tekstistus | 220Dzīvojusi vienās mājās ragana ar savu meitu. Kādu dienu viņas nodomājušas aizlaisties pie citām raganām sviesta kaudzi taisīt. Viņas domajušas, ka viņu puisis aizmidzis, jo tas turpat gultā gulējis un krācis vien. Bet puisis tikai izlicies aizmidzis un visu noskatījies. Raganas palaizījušas no kāda podiņa, piegājušas pie krāsns un pazudušas. Puisis uzcēlies un darījis tāpat kā ragana Krāsnī sacēlies liels vējš, izrāvis puisi pa skursteni ārā un nesis pa gaisu prom. Drīz vien puisis atradies lielā šķūnī, kur raganas metušas sviesta kaudzi. Viņa saimniece stāvējusi pašā galā un minusi kaudzi. Citas raganas ar dakšām viņai sviestu padevušas. Kad kaudze bijusi gatava, visas raganas uz slotas kātiem sākušas lēkat ap kaudzi. Saimniece ieraudzījusi savu puisi un iesaukusies: "Vai, Jāni, kā tad tu te gadījies? Tad viņa paslēpusi puisi zem beņķa un pieteikusi: "Tagad |
|---|
