0032-Irma-Medne-01-0083
Tekstistuse lisajaLigaB
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2020-05-31 09:14:50
Uuendatud2020-06-01 10:35:45
Tekstistuskekša piegājusi, pakustinājusi un pazinusi kungu, kas uzreiz pazudis. Lielmātei bijuši 3 asins suņi, lieli un plēsīgi. Vienu vakaru bijis liels pērkons te ieskrējis nez no kurienes sētā melns suns, lai gan visi vārti bijuši noslēgti. 3 lielie suņi kaukdami salīduši savās būdās. Suns skrējis riņķiem pa sētu un atkal pazudis. Vienreiz keķī iemaldījusies melna vista Meita ķērusi, ķērusi bet vista vienmēr papriekšu maisījusēs [maisījusies], beidzot pazudusi. Otra meita neredzējusi. Meitas parasti gājušas pagrabā zagt snabi - spirtu uzlietu uz ogam. Tai [Tā] vietā pielējušas ūdeni, lai lielmāte nemana. Vienu nakti meita gājusi, te pagrabā no mucām izcēlies melns vīrs. Dikti nobijuses [nobijusies] un nekad vairs nemaz vairs nav gājušas. Runajušas, ka kungam tas vel esot žēl. Lielmāte palikusi slima un domājusi, ka būs jamirst. Meita teikusi lai gādajot gan par dvēseli, lai nav tā jamaldās apkārt, ka tevam Vienu nakti starp 12 un 2 atnāk kungs un saka: "Tu vēl nemirsi, bet labojies, ja gribi, lai man būtu miers Ej pie mācītāja, lai mani izrok nocert galvu un ieliek starp kājām. Tad būs miers. Lielmāte lūgusi macītāju un beidzot ari izrakuši un izdarījuši tā. Bet nu kungs staigājis atkal apkārt ar šķību galvu Un ilgi tā gājis. Vienu nakti atkal kungs teicis, ka lai liekot viņa galvu tiktālu pie kājām, ka viņš nevar ar rokām sasniegt. Tagad esot varējis. Macītājs pēc ilgām lugšanām ari izracis, un tad nolikuši galvu pie pašam kajam un tad bijis miers.

686

Kāda nabaga sieviņa gribējus uzkurt uguni, bet špčku nav, Te pa logu ieraudzījusi spīdam uguni. Izgājusi ārā. Tur bijis liels ugunskurs, kuru 2 nejauki vīri kurinājuši. Viņa palūgusi, lai iedod vienu oglīti. Šie deva arī bet līdz ko atnesa mājā, tā oglīte nodzisa. Sieviņa gan likusi krāsnī, pūtusi, bet nekas nebijis. Nu gājusi otrreiz ar trauciņu un prasījusi vēl kādu oglīti. Šie ari iebēruši veselu šķipeli. Bet tās atkal nodzisa. Nu gājusi trešo reiz. Šie iebēruši trīs šķipeles, bet teikuši lai nu gan vairs nenākot, tad būšot slikti. Šī nesusi, bet atkal nodzisis. Bēgīga [Bēdīga] pārnākusi mājā. Pārnācis vīrs, nosalis, nav silta ēdiena. Iet abi gulēt. Vīrs saka, darīsim labāk sev galu, nav vērts dzīvot, bet sieva saka, gan jau rītu. No rīta atmostās - pilna krāsns ar zelta naudu. Nu jāiet kaimiņos sieku prasīt, ar ko izmērīt. Aiznes atpakaļ. Kaimiņiene ierauga sieka dibenā zelta gabalu un prasa: "Ko tad nu mērojāt [mērījāt]? "Mēs jau to pašu nabadzību, cik nu mums tā mazumiņa ir. Bet kaimiņiene parāda sieku un šie vairs neliedzās un izstāsta, kā nauda dabūta. Nu kaimiņiene ari ies. Vakarā sadedzina visas špickas, cik mājās ir, dienastniekiem [dienestniekam] ari noņem, paņem trauku un iet prasīt oglīti. Šie iedod ari. Pārnes mājā - nodziest. Nu ies otrreiz, lūdz vēl, šie iedod veselu šķipeli. Tās arī nodziest Nu skrien vēl prasīt. Šie saka" Apgriezies, tad redzēsi, ka oglītes deg. Šī apgriežas - visa viņas muiža liesmās.
(Uguni kurinājuši velni ar sīkstuļu sakrāto naudu)
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.