0032-Irma-Medne-01-0086
Tekstistuse lisajaLigaB
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2020-05-31 12:50:52
Uuendatud2020-06-01 13:26:43
Tekstistusun izdzirdis dziedot, iet prasīt, kas tur dzied. Vecāki visu izstāsta, ka atraduši mežā. Nu firsts prasa, lai dodot meiteni līdz, došot skolā balsi izglītot. Šie negrib dot, bet firsts dodās pazīstams un šiem jādod. Nu jau tālu, tālu nojāts. Tālāk liels dīķis = upe ar ūdens dzirnavam. Dzirnavu rats griežās. Firsts sviedīs meiteni taisni pie rata, lai iegriež dzirnavās un samaļ. Iesviedis meiteni, viņš mudīgi devās prom. Meitene stingri pieķērās pie rata un tas apstājās. Dzirnavnieks nāca skatīties un ieraudzīja pie rata meiteni. To izvilka, bet viņa bij tikko dzīva. Kad viņu atdzīvināja, tā izstāstīja, ka kāds viņu iemetis dīķī. Dzirnavniekiem bērnu nebija un tie meiteni paturēja. Tā meitene bij izaugusi kādus 16. g. veca. Firsts kādu dienu jāj gar dzirnavām, ierauga skaistu jaunavu un lūdz pēc viņas rokas. Dzirnavnieki izstāsta, ka tā nav viņu meita. Firsts domā, vai tad tiešam man būs jāklausa likteņa lēmumam. Ne, to negribu. Spītēšu, cik varēšu. Meiteni viņš tomēr paņēma līdzi. Tā to pazina un teica: "Tu mani mocīsi vienmēr. Es tavus darbus pazīstu."
Firsts viņu aizveda uz pili un iedeva zelta gredzenu, ar iegravētu vārdu. Visā valstī nebij neviena līdzīga gredzena. Tad viņš teica: "Ja tu man pēc gada laika šo gredzenu uzrādīsi, būsi mana sieva, ja nē tad pakāršu." Kādu reiz firsts tai iedeva slepeni miega zāles un gredzenu lika nomaukt. Tā vietā uzmauca citu. Meitene atmodās un manīja, ka gredzeni apmainīti, jo šis bij lielāks kā pirmais. Firstam viņa neko neteica.
Tā pagāja gada laiks. Pienāca diena, kad meitenei bij jāparāda gredzens. Pilī viss tik rīkots uz kāzām, bet ārpus pils tika taisītas karatavas. Firsts domāja, ka meitene būs jāpakar, jo gredzenu viņš bij iemetis jūras vidū.
Pils ķēķī andelmanis bij atnesis zivi. Meitai prātā iet apskatīt. Kad viņa ienāca ķēķī, pavārs grieza zivij vēderu. Tanī bij - zelta gredzens. Meita mudīgi to paņēma. Firsts jau to pašlaik sauca un prasīja, lai parādot gredzenu un redzēja, ka tas ir īsts. Nu viņš vairs nedomāja liktenim pretoties un meitu pielūdzās. Šī beidzot bij ar mieru firstu precēt, un bij lielas kāzas.

692

Tēvs ir bagāts saimnieks, krāj naudu. Dēls un vedekla nabaga strādnieki. Tēvs taisās uz miršanu un iet savu naudu dārzā zem ābeles aprakt. Tad uzd. . . virsū un nobur, ka neviens nevar to naudu izrakt kā tik tas, kas sūdu apēdīs. Vedekla dzirdējusi, ka tēv dārzā runā, bet neievērojusi. Ienācis istabā, tēv nomiris. Vedekla izmeklējusies, bet naudu neatradusi. Nu viņa atminējās ka tēvs dārzā ko par naudu runājis. Paņēmusi sūdus un krāsnī izkaltējusi, saberzusi pulverī un piemaisījusi pie ēdiena. Ēdusi pati līdz ar bēriniekiem. Tad gājusi naudu izrakt. Sapnī rādījies tēvs un teicis, labi, ka esot sūdu apēduši, citādi viņa būtu nolādēta un nauda 100 jūdžu zemē nogrimtu.

693

Bijusi kadreiz droša meitu un saderejusi, ka [ies] uz kapiem un atnesīs ari kādu zīmi puķi no kapa. Gājusi ari un kā lauzusi, tā pacelusēs [pacēlusies] blakus kapam melna ēna. Tā nobijusēs [nobijusies], ka bez valodas nokritusi zemē. Kad nākuši raudzīt, jo meita palikusi par ilgu, izradījies, ka tas bijis kapracis. Meita trešā dienā nomirusi.

694

Teicejas tevs ganījis zirgus netālu no kapsētas. Viens kaimiņš gājis baidīt. Apsedzies ar palagu un rāpojis par [pa] kapsētas mūri. Otrs gans nobījies galīgi, bet tēvs to pamatīgi sapēris.
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.