Fail
0032-Irma-Medne-03-0114
Tekstistuse lisajaBella Bērziņa
LõpetatudJah
KinnitatudEi
Loodud2020-07-25 22:05:26
Uuendatud2023-04-26 21:27:17
Tekstistus

3332

Vārna rudenī saka uz zirga mēsliem nicinoši - "ģūra ķūdi!", bet pvasarī priecīga par to pašu "A vei, kur veģīt!"

3333

Vārna saka uz vardi: Kum ēr, Trīniņ, vamsēš' mēriņ' Varde: ''Ai vilni valvi, kuņģīt' knābās.

3334

Vienās mājās ienākuši 2 vīri naktsmājas prasīt un dabujuši arī. Aizgājuši gulēt, bet bijuši ļoti izsalkuši. Naktī viens atmostās gribās ēst, ka nevar izturēt. Sāk meklēt un atron abrā mīklu. Saēdās un nes tam otram arī. Pa tumsu, lāga neredzēdams, tas piebāzis tam otram mīklu ne vis pie mutes bet pie pakaļas un nomūrē to ar mīklu. Pašam arī mute nosmērēta. Meklē ūdeni, ar ko nomazgāt un atron vienā spainī tādu slapjumu. Nu nomazgā sev muti un tam otram pakaļu. Sāk svīst gaismiņa Vīrs apskatās un redz, ka spainī nav vis ūdens, bet asinis, jo mājinieki vakar kāvuši cūku. Nu visa gulta pieķēpāta ar mīklu un asinīm. Pašam ģīmis arī sarkans. Nu modinās otru augšā un mūk abi prom. No rīta māju ļaudis uzceļās un brīnās - maizes abra gandrīs tukša, asiņu spainis izķēpāts, bet ciemiņi arī vairs nav.

3335

Stāstītājas tēvs ar māti gājuši uz pirti. Bijis jau diezgan vēls vakars. Te ieraudzījuši, ka pa gaisu nācis kautkas sarkans, kā loks locīdamies. Mātei palicis bail, bet tēvs teicis, ja šī gribot, tad to sarkano piesiešot. Tur audzis viens liels bērzs. Tēvs kautko norunā un tas sarkanais, kā nāk, tā piesienās pie
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 32, 3335

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs