0032-Irma-Medne-03-0115
Tekstistuse lisajaIlze Strēle
LõpetatudJah
KinnitatudEi
Loodud2022-10-20 14:32:46
Uuendatud2022-10-21 10:27:39
Tekstistusbērza un paliek pīkšķēdams. Šie noperās, labu laiku mazgājās pirtī un tad nāk atpakaļ. Sarkanais karājās pie bērza un pēkšķ vienā gabalā. Tēvs prasa, vai laidīšot vaļā? Māte sacījusi, lai laiž arī, ko šis tur mocās. Tēvs teicis, ka tas esot kāds cilvēks, kas skrējis raganās apkārt. Atkal kaut ko norunājis un sarkanais aizskrējis projām, ka dzirksteles vien pašķīdušas.

3336
Stāstītājas tēva tēvs dzīvojis Auciema muižā. Vienu svētdienas pusdienu aizgājis uz Garo Dzelvi zivis makšķerēt. Makšķerē, makšķerē, zivis kožās kā trakas, nevienu reizi tā nav kodušās. Tēva tēvs brīnās, kas tā ir par lietu. Te izvelk atkal vienu lielo zivi. Uzreizi no Dzelves izskrien tāds kā putns un saka: "Cū, cū, visas cūkas kūtī, strupastes vien nav!" Tēva tēvs apskatās un redz, ka pie makšķeres zivs gandrīz bez astes, pavisam strupu asti. Nu metis to atpakaļ, paķēris zivju kuli, licis kājas pār pleciem un drāzis uz māju, jo bijis ļoti bail, ka neiziet slikti, jo zivis nav vis no labā kodušās.
Stāstījusi Anna Vāciete, Limbažos

3337
Viens vīrs iegājis kapsētā un aphūlies. Tā gulēdams appirdies. Te uz vienu reizi dzird, ka viens saka: "Mārč, še tev tas bērns, man jāiet to pirduli pavadīt." Un vīrs skrējis bļaudams prom.

3338
Vienreiz kūluši riju un žandējuši turpat labību. Viens vīrietis palicis rijā pa nakti labību vaktēt. Naktī atmožās - viens velk zābakus nost. To vienu ļauj novilkt, kā velk to otru, tā ķer to zābaku zagli cieti un saķer.
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-32-3335

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.