0910-DAVIS-OZOLINS-04-0021 6694 TURP 24: zāles ka čūsku varētu izvemt. Neka neprazdami darīt, tie ņēmuši zirga mīzelus, kas pašu laik mīzis un kučieris iedzēris tos, no kuriem sācis vemt un izvēmis čūsku. 6695 502: Čūska rīkles galā iekož. Kāds saimnieks bijis ļoti bargs, kas neļāvis saimei ne dienā atgulties ne laidis arī naktī gulēt. Kādu dien tas atgulies pašā dienas vidū un krācis muti at plētis. Tai pašā brīdī čūska mutē. Tas sajuzdams kad čūska tam nupat lien mutē, to sakodis, Čūska tam ar rīklē iekodusi, ta ka tas no miris. 6696 503: Čūsku ķēniņa sekstes cirtēju č. nokož. Čūskam ar esot savs ķēniņš, kuru tās aizstāvot, kad kāds tur tuvojās. Kāds reiz to dzirdējis kad čūsku ķēniņš nu parādās esot gājos gribedams čūsku ķēniņa seksti dabūt, kurā esot brīnišķigs spēks un gudriba. Bet tik līdz tas seksti no cirtis čūskas bariem vien virsū tam. Vīram esot bijuši tādi vārdi, kurai čūska i tas esot virsū uzskatijies, ta uzreiz beigta, Bet čūsku esot bijis tik daudz, kad ne esot bijis iespējams visas uz skatīt. Ta vīrs gan esot ilgi pūlejies un griezies ar čūskam, līdz kamēr pie kusis un bez spēka pakritis. Čūskas to bez žēlastības esot saplosijušas. 6697 503: Čūsku ķēniņa sekstes labums pavāram tiek. Kāds ķēniņš iz solijis lielu algu tam, kas at nesišot čūsku ķēniņa seksti. Kad dabuts zināt, ka čūsku ķēniņš parādijies, tad kāds droš cilveks apņēmies šos laurus no ķēniņa iemantot. Iepriekš jau esot bijis viss sagatavots, kas pie bēgšanas vajadzigs ka: skrautas lielas kaudzes malkas un zaru un jau bijuši vairak zirgi uz ceļa ar ko bēgšanu turpinat. Kad nu tas no cirtis čūsku ķēniņam seksti un sācis bēgt, tad čūskas 6697 TURP 25 lielā ātrumā tam pakaļ. Gan tas gājis uguns vidū, gan jājis ar zirgiem lielā ātrumā, bet čūskas riteniski tam pakaļ, ir caur uguni. Nu tas iebēdzis tas pagrabā kas jau bijis taisits priekš šās bēgšanas. Ķēniņš sekstes dabujis, pie kudinajis pavaram lai nemaz nesmeķe, ja smeķejot tad tūlīt tiekot nokauts. Pavārs ar negribejis smeķēt, bet ne varedams zinat, vai zupa būs salda vai sālita, tas drusku pasmeķejis. Nu tas uz reiz zinajis, kas tas par virumu, un zinajis ari visu kas vien būs. Ta ķēniņam reiz laukā braucot, tas esot sacijis lai ar to zirgu lauka nebraucot, kad tas no lauzišot kāju un ta no ticis. Ķēniņš no sapratis ka pa vārs ir pirmais ēdis no ta viruma, gribejis pavaru nokaut, bet pavars jau visu zinadams, bijis aiz laidies. Pavars caur savu visu zinašanu esot palicis bagats un godajams vīrs. 6698 6699 Čūskas esot visu visadas. Citas melnas, citas raibas, 505: Citas kapara sarkanas. Tās kapara sarkanās, kad kožot, tad tas kam kož, pēc kožanas tik ilgi vien dzīvojot cik ilgi gailis dziedot aizņem laika. Kapara sarkana čūska varot ielīst vai iz līst kaut no cik cietas zemes. Ta iz šaunoties no zemes ka zibens, iekožot un atkal tik pat drīz atpakaļ. 6700 506: Kura čūska reiz esot kodusi, ta otru reiz vairs nevarot kost. Čūska kas kodusi esot ar dzeltanu astes galiņu. 6701 Kad čūsku nosit un šķirgata klāt tiek tad šķirgata to atdzīvinot. 6702 Kuram lopam gadas ar tādu koku sist, ar ko čūska sista, tam tai vietā pūstot. 6703 Tapat neesot labi kad ar eiri, vai kapli purus tīrot, čūsku sit. 6703A Toreiz kāds ar kapli esot čūsku sitis. Drīz pēc tam gadijies iecirst kāpejam kāja ar to pašu kapli ar ko cinis kapjot čūsku kapajis. Mazu brūciti dabujis, tad domajis kad tur ne ka nebūšot, esot par nieka visu turejis.