1965-17-ZINATNISKA-EKSPEDICIJA-03-0283

924

 Rudens.
Rudeņa dienas rudens naktis
Tas daudzreiz atkla manu noslepum
Mileju puisen ceribas liktens
Ceribas izgaist izgaisis mans prieks.
(Sk. pielīmēto noraksta kopiju - 924)
Sirmi mani mati
Bali mani vaigi
Un par baliem vaigiemBirst gauzas asaras
Kuldiga 26. g. 13. ok.
Rakstisi nepazistama S. K. F. St.
Par mazu atmiņu
Pantini.

925

Tik tas var pasaule dzivot
Kam sirds ir cieta ka klints
Tik tas var kadu milet
Kas panest sapes prot

926

Lai zalo tavas ceribas
Ka niedras koks iekš labana
Lai tas nav muzam grozams
Ka klints iekš juras dibena

927

Esi pastavigs ar vienu
Niedrai lidzi neklanies
Stipram kokam nav par grutu
Katram vejam neklanas

928

Kam stiprs prats un reta griba
Tas daudz peic [pēc] ceļa neprasa
Starp tumšiem muriem bieziem mežiem
Tas pats sev ceļu izlauza
turp. 

792

Viegliem vakra vējiem līdzi
Domas kreslas migla slid
Un ka sapnis leni klusi
Lupas milus vardus teic.
Par atminu no Kuldigas A. M. jkdz.