Aleksandrs Čaks Memorial Apartment – Museum

OrganisatsioonAleksandrs Čaks Memorial Apartment – Museum
Lisainformatsioon

Vēsture

1937. gadā Lāčplēša ielas dzīvoklī ievācās dzejnieks Aleksandrs Čaks. Viņš tur dzīvoja līdz savai nāvei 1950. gadā.

1945. gadā dzīvoklī ievācās A. Čaka otrās pakāpes māsīca Emīlija Briežkalne, kura kopā ar audžudēlu Andri Reini Brežģi turpināja apdzīvot divas dzīvokļa istabas arī pēc dzejnieka nāves. Pārējās istabas tika izīrētas.

1997. gada 15. martā tika pieņemts lēmums dibināt Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli – muzeju.

2000. gada 18. maijā muzejs tika atklāts apmeklētājiem.


Darbība mūsdienās

Muzejā iespējams iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Ekspozīcijā apskatāmas piecdesmit gadu garumā saglabātas dzejnieka mēbeles, bibliotēka, vērtīgi mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, fotoattēli, rokraksti, apģērbi un tekstilijas. Saglabājušās pat tādas sīkas un personiskas lietas kā brilles, kaklasaites, naudas maciņš, piezīmju grāmatiņa un aproču pogas.

Muzejs radījis A. Čaka biogrāfisko multimediju disku, ar kuru iespējams iepazīties un strādāt muzejā. Pieejams arī audio gids, kas sniedz plašāku informāciju par dzejnieka dzīvi, paradumiem, interesēm un ģimeni.


Citātu galerija

“Doma, ka es varētu kļūt par šī muzeja veidotāju, mani pārņēma kādā saulainā dienā, braucot ar trolejbusu pa Čaka ielu. Rīgā jābūt Čaka muzejam, kur Dzejnieka gars netiktu turēts kā sarkofāgā, bet dzīvā vidē. Tām jābūt Čaka mājām ar dzīvu asinsriti, ar dzejnieku un mākslinieku pulcēšanos, kā tas bija viņa dzīves laikā. Dzīvoklī Lāčplēša ielā, kur Aleksandrs Čaks kopā ar tēvu sācis dzīvot trīsdesmito gadu vidū, viss saglabājies kā dzejnieka dzīves laikā, kaut pēc viņa nāves aizritējuši jau 47 gadi. Čaka roku pieskārienus glabā vēl visas viņa lietas, sākot ar papīrgrozu un beidzot ar cepuri. Dzejnieka piemiņu svētu turēja viņa māsīca Emīlija Briežkalne un pēc viņas nāves – audžudēls Andris Reinis Brežģis.”
Andra Konste sarunā ar Ainu Rozenieci. Čaka dzimšanas dienā – kopā ar Spēlmani un jaunā muzeja atslēgām. Latvijas Vēstnesis, Nr. 283-284, 29.10.1997.


Informācija

cakamuzejs.riga.lv

Citi nosaukumi
KrājumiLatvijas literatūra
Näitan 6 üksusest 1-6.
PisipiltTypeNumberAastaAutorAllkiriIsikud 
  
Attēls3562020Foto: Elīza Paula Graudiņa, 18.02.2020.
Attēls357Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 40, 20.10.2001.
Attēls3582001O. Celle un A. Konste sarunājas, malkojot kafiju no Aleksandra Čaka tasītēm. Uz galda A. Čaka mātes izšūtais galdauts. Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 40, 20.10.2001.
Attēls3591998Jāzeps DanovskisFoto: Jāzeps Danovskis. Avots: Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 22, 04.06.1998.
Attēls360Avots: Literatūra un Māksla, Nr. 26, 26.06.1987.
Attēls3611940H. Šulca fotoreprodukcija. Avots: Pionieris, Nr. 85, 26.10.1971.
Näitan 6 üksusest 1-6.

Kartes leģenda



Näitan 1 üksusest 1-1.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)LocationApartment

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.