Lūcija Alutis-Kreicberga

Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985) bija viena no pirmajām sievietēm fotogrāfēm, kura pēc Pirmā pasaules kara atvēra savu fotosalonu Rīgā – Noar. Viņa veidoja klasiskus portretus, izmantoja kinematogrāfiskus efektus, apvienojot leņķus un pozas ar gaismas efektiem. Fotografējusi sava laika ievērojamus cilvēkus Latvijā. Kreicberga lielā mērā ietekmējās no piktoriālisma fotogrāfijas.

Dzimusi strādnieku ģimenē Zemgalē, Naudītes pagastā. Sešu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlusies uz Rīgu.

Meita – Ingrīda Jurēvica (ASV), ar kuras tēvu Jāni Ernestu Fridrihu Rozi bija precējusies no 1925. līdz 1929. gadam.

Pirmā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur iepazinusies ar fotogrāfu Mārtiņu Lapiņu (1873–1954), kurš uzaicināja Kreicbergu strādāt vienā no viņam piederošajiem trim fotosaloniem Rīgā. Tur viņa apguvusi fotomākslu, un vēlāk vienu no šiem saloniem pārpirkusi.

Kreicberga bija Latviešu fotogrāfiskās biedrības biedre, aktīvi piedalījās dažādos biedrības pasākumos, devās izbraucienos. Viņas fotogrāfijas iespējams atrast arī tā laika presē.

30. gados ieguvusi Latvijas Amatniecības kameras maģistra grādu fotogrāfijā.

1920–1944: vadījusi savu foto darbnīcu, salonu "Noar" Marijas ielā 26 (tagad – Čaka iela 30). Viņas salons bijis iecienīts radošo personu un aktieru vidū. Pie viņas strādāja tādi fotogrāfi kā Heinrihs Baucers un Raimonds Ulmanis. Savukārt salona skatlogu kādu laiku iekārtoja mākslinieks Kārlis Padegs.

1944: kopā ar ģimeni emigrējusi uz ASV, kur savu profesionālo karjeru nav turpinājusi.