Imants Ziedonis

Nimi
Imants Ziedonis
Saiknes
Kopsavilkums

Imants Ziedonis (1933–2013) – dzejnieks, prozaiķis, atdzejotājs, publicists, scenārists, sabiedrisks darbinieks. Viens no izcilākajiem un populārākajiem 20. gs. otrās puses latviešu dzejniekiem un publicistiem. Viņa dzeja asociatīvā un meditatīvā manierē risina filozofiskas un nacionāli nozīmīgas tēmas. Līdztekus dzejai rakstījis arī kinoscenārijus, dokumentālo prozu, literārās pasakas un epifānijas. Īpaši labi zināmas ir prozas grāmatas "Epifānijas", "Krāsainās pasakas" un "Kurzemīte". Imanta Ziedoņa prozas valodai raksturīga intelektuāla refleksija un rotaļāšaņās ar paradoksiem. Savukārt viņa publicistikas centrā ir latviskās kultūrvides un ētikas jautājumi. Bijis sabiedriski aktīvs – vadījis Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu, bijis Trešās atmodas laika sabiedriskais darbinieks un Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs (iedibināja Spīdolas dienu un stipendiju, Daugavas krastu sakopšanas programmu), Latvijas Institūta vadītājs. 

Personiska informācija
Dzimis zvejnieku ģimenē Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Rakstnieka Rimanta Ziedoņa tēvs. Aktrises Ausmas Kantānes dzīvesbiedrs.
Citātu galerija

PAR IMANTU ZIEDONI

"Ziedonim nav un nevar būt līdzinieku ne krievu, ne azerbaidžāņu, ne angļu, ne franču literatūrā. Viņš ir savpatis caurcaurēm. Imants Ziedonis – tā nav literāra ekskursija, kārtējais -isms vai konjunktūras anomālijas stūrēta izkalpošanās. Būdams aicināts un izredzēts, vērienīgs kacinātājs, urķētājs un otrādi runātājs, viņš ir un paliek sava talanta prizmā koncentrēts latviskā dzīves un uztveres fokuss. [..]
Imants sev atvēlēto laiku racis dziļi un neizvairīgi. Viņa princips: teātrī jāsēž tur, kur vislabāk var redzēt; dzīvē jābūt tur, kur kaut kas izšķiras. Viņš bijis gan kompartijas biedrs, gan augstos amatos (Rakstnieku savienības sekretārs, Kultūras fonda priekšnieks, deputāts). Izbaudījis šūpoļu skrējienu cauri visiem sabiedrības līmeņiem. Viņš neizliekas, spēlētā kautrībā pats noniecinot savu vērtību, neatsakās no pelnītām ērtībām. Ap viņu pārsvarā ir labvēlīga pasaule. [..] 
Ziedonim patīk provocēt rīcībai, paskatīties, kā ideja pārkārtojas par kustību. Viņš ar cilvēkiem rotaļājas kā ar rūķīšiem. Un pats piedalās, iet līdzi, novēro un priecājas. [..]
Neesmu dzirdējis Ziedoni runājam ar patosu vai klaja naida iekrāsu balsī. No viņa var sagaidīt visu ko, tikai ne stereotipas domas un nodeldētus secinājumus."

Skujiņš, Zigmunds. Virsapziņas gravitācija. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 46., 49., 50. lpp.

"Kā augsta intelekta domātājs Imants bija caurcaurēm moderns, un blakus pasaules literatūrai viņam nebija sveši ne jaunākie zinātnes atklājumi, ne tehnoloģijas, ne māksla, ne filozofija. Viņš bija plašu apvāršņu cilvēks, kura draugu un paziņu loks sniedzās pāri tālām zemēm kā austrumu, tā rietumu pusē un kurš ar patiesu cieņu novērtēja visu to nozīmīgo, kas bija pieejams jebkuras citas tautas kultūras apcirkņos. [..]
Kā dzejnieks un literāts Imants Ziedonis ir atstājis mantojumu, kas paliks pie latviskās kultūras zelta inventāra paaudžu paaudzēs, kamēr vien būs vēl kāds, kas latviešu valodā runās. Latvijas kājām izstaigātāji, dižkoku un citas dabas bagātību saudzētāji, lauku sētu sakopēji un daiļdārzu skaistuma novērtētāji – visi varbūt pat neapzinās, cik daudz viņi ir Ziedonim parādā.

Vīķe-Freiberga, Vaira. Imantam Ziedonim Latvijas krustceļos. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 91. lpp.

"Divdabis? Tūkstošveidis? Mūsu dzejā ar savu mutuļojošo būtni un agresīvo temperamentu viņš parādījās kā zibens no skaidrām debesīm, un aumaļaini ielauzdamies avīžu un žurnālu lappusēs, saviļņoja sabiedrības prātus. Ziedoni lasīja arī tie, kuri dzeju nelasīja vispār. Vecās paaudzes rakstnieki viņu kritizēja, daži negribēja pieņemt."

Lisovska, Olga. Līdztekus. Tuvumā. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 173. lpp.

"Imants Ziedonis ir viena no būtiskākajām parādībām latviešu tautas 20. gadsimta otrajā pusē, paliekama latviešu vērtība uz trešā gadu tūkstoša sliekšņa, spilgts uzplaiksnījums mūsu kultūras vēsturē, pat Latvijas vēsturē vispār. Ne tikai Dzejnieks un publicists, ne tikai domātājs, bet arī darītājs, skubinātājs rosībām. "Daudzveidis", kuram iemirdzas drīz viena, drīz – gluži negaidīti – pavisam cita šķautne, un reizē viengabala latviska personība."

Stradiņš, Jānis. Katram savs Ziedonis. Mans Ziedonis. Sast. Lija Brīdaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 200. lpp.

IMANTA ZIEDOŅA DAIĻRADES RAKSTUROJUMS

"Ziedoņa dzejas pasaulei raksturīgā domas brīvība, neatkarība un atklāsmes oriģinalitāte ir akcentēta arī viņa daiļrades paškomentāros (esejās, intervijās, publicistikā). Tā ļauj ieraudzīt un runāt par savdabīgu Imanta Ziedoņa dzejas ekosistēmu, ekoloģisko apziņu (tīrskaņas, no tekstuālā piesārņojuma tīras, brīvas apziņas nozīmē) un izcelt tās īpašo lomu un nozīmi latviešu rakstu kultūrā."

Cimdiņa, Ausma. Imanta Ziedoņa mūžības temperaments un tagadnes poētiskās stratēģijas. Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Zinātne, 2014, 41. lpp.

"Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – "nedzejisks", respektīvi, sarunvalodas leksikas lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat uzbrūkoša intonācija. [..]
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam. [..]
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem. [..]
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma. [..]
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri. [..]
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."

Radzobe, Silvija. Imants Ziedonis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Profesionālā darbība

Pirmās publikācijas 1956. gadā, regulāri publicējas kopš 1957. gada. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.


DZEJOĻU KRĀJUMI

1961: "Zemes un sapņu smilts".
1963: "Sirds dinamīts".
1965: "Motocikls".
1968: "Es ieeju sevī".
1971: "Kā svece deg".
1973: "Caurvējš".
1977: "Poēma par pienu". 
1979: "Man labvēlīgā tumsā".
1981: "Re, kā".
1982: "Maize" (kopā ar Liviu Damianu; grāmatā izdota "Viddivvārpā: poēma par maizi").
1983: "Ceļmallapas".
1988: "Taureņu uzbrukums".
1993: "Mirkļi. Foreles".
1993: "Viegli".
1996: "Es skaitīju un nonācu pie Viena".
2000: "Ceļa sentiments".
2003: "Trioletas".
2010: "Vēl ko".

DZEJPROZAS KRĀJUMI

1971: "Epifānijas. 1. grāmata".
1974: "Epifānijas. 2. grāmata".
1985: "Pasāžas".
1994: 
"Epifānijas. 3. grāmata".

PROZA BĒRNIEM

1973: "Krāsainās pasakas".
1976: "Lāču pasaka".
1980: "Blēņas un pasakas".
1983: "Kas tas ir – kolhozs?".
1983: "Visādas pasakas".
1985: "Sakāmgrāmata".
1993: "Es, cilvēks, pasaulē."
1997: "Pasaka par bizi".

DOKUMENTĀLĀ PROZA

1965: "Dzejnieka dienasgrāmata" (par ceļojuma iespaidiem Altajā).
1969: "Pa putu ceļu" (par ceļojumu uz Karēliju).
1970: "Kurzemīte. 1. grāmata".
1972: "Perpendikulārā karote" (kopā ar Vitāliju Korotiču un Gunāru Janaiti; piezīmes par Tadžikiju).
1974: "Kurzemīte. 2. grāmata".
1985: "Tik un tā" (grāmata par Madlienu).
1992: "Tutepatās" (par dižkoku atbrīvotāju grupu 70.–80. gados).
2005: "Ne tas kādam jāzina: (ne)bijuši ceļojumi".
2006: "Mežu zemē Latvijā" (kopā ar Rimantu Ziedoni).
2006: "Nenoteiktā bija" (Imanta Ziedoņa bērnības atmiņas; kopā ar Noru Ikstenu).
2012: "Leišmalīte" 
(kopā ar Rimantu Ziedoni).

LIBRETA AUTORS

1976: libreta autors operai "Spēlēju, dancoju" (komponists Imants Kalniņš).
Libreta autors operai "Laimes vārdā" (komponists Nilss Grīnfelds).

SCENĀRIJA UN TEKSTA AUTORS

1964: scenārija autors pasūtījuma filmai "Uz intensifikācijas ceļa" (režisors Laimons Gaigals).
1965: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku; režisors Aivars Freimanis).
1969: teksta autors dokumentālai filmai "Lomi" (scenārija autors un režisors Aivars Freimanis).
1973: scenārija autors mākslas filmai "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi; režisors Gunārs Piesis).
1977: scenārija autors mākslas filmai "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani; režisors Aivars Freimanis).
1979: dokumentālā filma "Imants Ziedonis. Portrets locījumos" (kopā ar Laimu Žurginu; režisore Laima Žurgina).
1981: scenārija autors animācijas filmai "Kas tas ir kolhozs?" (režisore Roze Stiebra).
1984: scenārija autors animācijas filmai "Man vienai māsiņai" (kopā ar Rozi Stiebru; režisore Roze Stiebra).
1990: scenārija autors dokumentālajai filmai "Es esmu latvietis" (kopā ar Ansi Epneru; režisors Ansis Epners).
1995: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gājiens ar krokodilu" (režisors Ivars Seleckis).
1998: teksta autors dokumentālai filmai "Trivium. Latvijas laikmets" (scenārija autore un režisore Laima Žurgina).
2005: scenārija autors dokumentālajai filmai "Ardievu, divdesmitais gadsimt!" (režisors Uldis Brauns).


ĀRZEMJU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI

1967: Aleksandrs Bloks "Divpadsmit".
1967: Dondoks Ulzitujevs "Cilvēki – gulbji..." (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz Tu" (kopā ar Māri Čaklo, Viktoru Līvzemnieku, Vizmu Belševicu).
1968: Paruirs Sevaks "Rokas" (kopā ar Uldi Leinertu).
1968: Grigore Vieru "Dziesma ogai vīnogu ķekarā" (kopā ar Māri Čaklo).
1969: Fikrets Hodža "Uguns līgava" (kopā ar Ojāru Vācieti, Laimu Līvenu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1976: Liviu Damians "Esmu darbības vārds" (kopā ar Leonu Briedi).
1978: Zdravko Kisjovs "Laiks mīlēt" (kopā ar Ojāru Vācieti).
1983: Anna Ahmatova "Baltie gājputni" (kopā ar Amandu Aizpurieti, Liju Brīdaku, Jāni Butūzovu, Āriju Elksni, Mirdzu Ķempi).
1984: 
Grigore Vieru "Māte".
1988: 
Grigore Vieru "Piektdienas zvaigzne".

SASTĀDĪTĀJS

1969: "Dzejas diena" (kopā ar Vitautu Ļūdēnu, Vizmu Belševicu).
1969: Vladimirs Lugovskojs "Kā cilvēks ceļoja ar Odiseju".
1970: "Dzejas diena" (kopā ar Martu Bārbali).
1971: "Dzejas diena".
1973: "Baltais sols" (bulgāru dzejas izlase).
1974: "
Поэты Латвии".
1981: "Kas jāzina meitiņām".
1984: "Puisīts augu: latviešu tautas dziesmas".
1985: "12 latvju dainas = 12 латышских дайн = 12 Latvian folk songs = 12 lettische Dainas" (arī priekšvārda autors).
1986: "Латышские дайны".
1994: Andris Slapiņš "Man kalna virsotnē ir tālas mājas" (arī redaktors un pēcvārda autors).
1994: Aleksandrs Tore "Maijas grāmata".
manuskripts: "Sējēja miera man nav: ārzemju latviešu dzejnieku dzeja" (kopā ar Ojāru Vācieti; glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē–80. gados dibinājis kontaktus ar trimdas latviešu rakstniekiem, dzejniekiem un kultūras darbiniekiem.
Vadījis Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu.  
Atmodas laika sabiedriskais darbinieks. 
Spīdolas dienu, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmas iedibinātājs.
20. gadsimta 90. gados kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi organizējis konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu.
Birth time/place03.05.1933
Birutas
"Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118
Dzimis Ragaciema "Birutās".
Residence1975
Dzirnakmeņi
"Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142
Vasaras māja Murjāņos sākta celt 1969. gadā, pabeigta 1975. gadā. Šeit Imants Ziedonis pavadījis visas vasaras līdz 2000. gadu sākumam.
Educationnezināms – 1944 (Kuupäev on ligikaudne)
Lapmezciems elementary School
Liepu iela 2A, Lapmežciems
Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118

Mācījies Lapmežciema pamatskolā līdz 1944. gadam.


1945 – 1948
Engures pagastskola
Jūras iela 77, Engure
Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113

1948 – 1952
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

1959
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1964
The Maxim Gorky Literature Institute
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Augstākie literatūras kursi

Working place
Gausā jūdze
Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija
Gausajā jūdzē Imants Ziedonis strādājis kā ceļu remontstrādnieks.


Ķemeri
Ķemeri, Jūrmala
Bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā

1955 – 1957
Ķemeri
Ķemeri, Jūrmala

Skolotājs Ķemeru skolā


1955 – 1957
Olaine
Olaine, Olaines novads

Skolotājs Olainē


1959 – 1960
Jūrmalas 1. vidusskola
Raiņa iela 55, Jūrmala
Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011
Skolotājs

1964 – 1965
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors


1966 – 1967
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs

1989 – 1993 (Kuupäev on ligikaudne)
Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Rīga

Priekšsēdētājs


1990 – 1991
Latvijas Republikas Augstākā padome
Rīga
Rīga

Deputāts


1997
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050
Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.

1998 – 2000
The Latvian Institute
Pils iela 21, Rīga
Pils iela 21, Rīga, LV-1050

Vadītājs

Participation in organisations1961 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 2013
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs

1998
Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība
Rīga
Rīga
Uzticības padomes biedrs
Travelled
Altaja Republika
Altai Republic, Russia


Druskininki
Druskininkai, Alytus County, Lithuania


Azovas jūra
Sea of Azov
Brauciens uz Azovas kuģniecības kuģiem ar iegriešanos ārzemju ostās.


Moldova
Moldova


Oslo, Norvēģija
Oslo, Norway


Indija
India


Roma
Rome, Lazio


Sicīlija
Sicily, Italy


Batumi
Batumi, Adjara, Georgia


Burgasa
Burgas


Nesebara
Nesebar, Burgas Province, Bulgaria


Tadžmahāls
"Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India


Tadžikistāna
Tajikistan


Karēlija
Karelia, Russia

1970
Bulgārija
Bulgaria
Ārstniecības brauciens.

1971
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia

1972
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia

1973
Bulgārija
Bulgaria

1974
Rumānija
Romania

00.10.1975
Dienvidslāvija

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1976
Dienvidslāvija


1977
Ungārija
Hungary

1977
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia

00.10.1977
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

00.10.1977
Ņujorka
New York, USA

1978
Kobe
Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan
Brauciens kopā ar kori "Ave Sol" no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības.

00.01.1979
Filipīnas
Philippines
Tūrisma brauciens sakarā ar kora "Ave, Sol!" braucienu uz mūzikas festivālu.

00.09.1980
Brauciens ar Latvijas Jūras kuģniecības kuģi ar jūrnieka pasi uz trim mēnešiem.

00.09.1980 – 00.11.1980
Vācijas Federatīvā Republika

Brauciens sakarā ar literārās asociācijas "KOGGE" ielūgumu.

00.12.1980
Zviedrija
Sweden

1982
Armēnija
Armenia

00.04.1982
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens uz 10 dienām.

00.07.1982
Nīderlande
Netherlands
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

00.07.1982
Luksemburga
Luxembourg
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

00.07.1982
Beļģija
Belgium
Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma.

00.09.1982
Somija
Finland
Brauciens uz 10 dienām.

00.06.1983
Vācijas Demokrātiskā Republika


00.08.1983
Kanāda
Canada

00.11.1983
Francija
France
Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā.

00.05.1984
Rumānija
Romania
Brauciens uz desmit dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.10.1984
Indija
India
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.10.1984
Šrilanka
Sri Lanka
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1985
Indija
India
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.05.1985 – 00.06.1985
Šveice
Switzerland

00.05.1985 – 00.06.1985
Zviedrija
Sweden
Brauciens pēc ielūguma.

00.05.1985 – 00.06.1985
Francija
France

00.06.1985
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

00.12.1985
Brauciens uz Latvijas PSR zvejas flotes kuģiem ar tiesībām iegriezties ārzemju ostās.

10.03.1990
Brisbena
Brisbane, Queensland, Australia
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 10. martā apmeklējis Brisbeni.

24.03.1990 – 25.03.1990
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 24. un 25. martā apmeklējis Sidneju.

30.03.1990
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia
1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 30. martā apmeklējis Melburnu.

01.04.1990
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 1. aprīlī apmeklējis Adelaidu.

Place/time of death27.02.2013
Rīga
Rīga
Buried
Ragaciema kapi
Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118
Memorials18.05.2013
Brīvības laukums 13, Tukums
Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101

Tukumā, Katrīnas laukumā uz ēkas sienas ir dzejniekam Imantam Ziedonim veltīts vides objekts "Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"". Objekts tika atklāts 2013. gada 18. maijā. Vides objekta autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris.

Museums2015
Imants Ziedonis Museum
Dzirnakmeņi
"Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142

Imanta Ziedoņa muzeju dibinājis fonds "Viegli". Ziedoņa muzeja vasarnīca saglabāta tāda pati, kā to iekārtojis par Imants Ziedonis kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni.

Apbalvojumi
1972
LĻKJS prēmija
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
Prēmija piešķirta par publicistikas darbu sabiedrisko aktualitāti un augsto māksliniecisko meistarību.

1972
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

1974
Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par aprakstu grāmatu "Kurzemīte".

1976
Hansa Kristiana Andersena balva
Diploms
Diploms piešķirts par grāmatu "Krāsainas pasakas".

1977
LPSR Tautas dzejnieks

1982
Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem "Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka".

1983
Tautu Draudzības ordenis

1987
Latvijas PSR Valsts prēmija
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā.

1995
The Order of Three Stars
II šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.

1998
Pavasara balva
Goda saraksts
Iekļauts goda sarakstā ar darbu "Pasaka par bizi".

2001
Annual Latvian Literary Award
Mūža ieguldījums
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.

2001
LZA Raiņa balva

2002
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

2007
Annual Latvian Literary Award
Proza
Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija".

2008
Atzinības krusts
I šķira
Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.)

2011
Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva
Nominācija bērnu literatūrā

2012
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par grāmatas "Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010), gruzīnu (2011) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristiana Andersena Goda diplomu 1976. gadā, izdevums vācu valodā iekļauts Minhenes starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras bibliotēkas kolekcijā u. c.

2013
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Labākā grāmata
Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte".

Kartes leģenda





















Näitan 59 üksusest 1-59.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Birutas
("Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118)
03.05.1933Birth time/placeFarmstead
2Dzirnakmeņi
("Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142)
1975MuseumsFarmstead
3Rīga
(Rīga)
27.02.2013 - 1993Participation in organisationsCity
4Ragaciema kapi
(Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118)
(Nav norādīts)BuriedCemetery
5Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1964EducationBuilding, house
6Liepu iela 2A, Lapmežciems
(Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118)
- 1944EducationBuilding, house
7Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1959EducationBuilding, house
8Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1948 - 1952EducationBuilding, house
9Jūras iela 77, Engure
(Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113)
1945 - 1948EducationBuilding, house
10Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1964 - 1965Working placeBuilding, house
11Ķemeri
(Ķemeri, Jūrmala)
1955 - 1957Working placePart of a city
12Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1955 - 1957Working placeCity
13Raiņa iela 55, Jūrmala
(Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011)
1959 - 1960Working placeBuilding, house
14Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1966 - 1967Participation in organisationsBuilding, house
15Gausā jūdze
(Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija)
(Nav norādīts)Working placeCeļš
16Pils iela 21, Rīga
(Pils iela 21, Rīga, LV-1050)
1998 - 2000Working placeBuilding, house
17Brīvības bulvāris 36, Rīga
(Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050)
1997Working placeBuilding, house
18Altaja Republika
(Altai Republic, Russia)
(Nav norādīts)TravelledRegion
19Batumi
(Batumi, Adjara, Georgia)
(Nav norādīts)TravelledCity
20Ņujorka
(New York, USA)
01.10.1977TravelledCity
21Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
01.10.1977TravelledCity
22Oslo, Norvēģija
(Oslo, Norway)
(Nav norādīts)TravelledCity
23Indija
(India)
01.10.1984TravelledRegion, area
24Roma
(Rome, Lazio)
(Nav norādīts)TravelledCity
25Sicīlija
(Sicily, Italy)
(Nav norādīts)TravelledRegion
26Kobe
(Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan)
1978TravelledCity
27Filipīnas
(Philippines)
01.01.1979TravelledCountry
28Burgasa
(Burgas)
(Nav norādīts)TravelledCity
29Nesebara
(Nesebar, Burgas Province, Bulgaria)
(Nav norādīts)TravelledCity
30Tadžmahāls
("Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India)
(Nav norādīts)TravelledBuilding, house
31Tadžikistāna
(Tajikistan)
(Nav norādīts)TravelledCountry
32Karēlija
(Karelia, Russia)
(Nav norādīts)TravelledRegion, area
33Druskininki
(Druskininkai, Alytus County, Lithuania)
(Nav norādīts)TravelledCity
34Moldova
(Moldova)
(Nav norādīts)TravelledCountry
35Armēnija
(Armenia)
1982TravelledCountry
36Brisbena
(Brisbane, Queensland, Australia)
10.03.1990TravelledCity
37Sidneja
(Sydney, New South Wales, Australia)
24.03.1990 - 25.03.1990TravelledCity
38Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
30.03.1990TravelledCity
39Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
01.04.1990TravelledCity
40Bulgārija
(Bulgaria)
1970TravelledCountry
41Dienvidslāvija01.10.1975TravelledCountry
42Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
1971TravelledCountry
43Rumānija
(Romania)
1974TravelledCountry
44Ungārija
(Hungary)
1977TravelledCountry
45Nīderlande
(Netherlands)
01.07.1982TravelledCountry
46Luksemburga
(Luxembourg)
01.07.1982TravelledCountry
47Beļģija
(Belgium)
01.07.1982TravelledCountry
48Zviedrija
(Sweden)
01.05.1985 - 01.06.1985TravelledCountry
49Somija
(Finland)
01.09.1982TravelledCountry
50Vācijas Demokrātiskā Republika 01.06.1983TravelledCountry
51Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.06.1985TravelledCity
52Azovas jūra
(Sea of Azov)
(Nav norādīts)TravelledSea, sea bay
53Vācijas Federatīvā Republika01.09.1980 - 01.11.1980TravelledCountry
54Kanāda
(Canada)
01.08.1983TravelledCountry
55Francija
(France)
01.11.1983 - 01.06.1985TravelledCountry
56Šrilanka
(Sri Lanka)
01.10.1984TravelledCountry
57Šveice
(Switzerland)
01.05.1985 - 01.06.1985TravelledCountry
58Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990 - 2013Participation in organisationsBuilding, house
59Brīvības laukums 13, Tukums
(Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
18.05.2013MemorialsBuilding, house
Näitan 1 üksusest 1-1.
NumberDatumiAllikasTeksta fragments
   
#LIT 4, 200UnitTūlīt ziedonī mēs skaitīsim, kurš no galvas, kurš no grāmatas. „Es skaitīju un nonācu pie Viena.” I.Ziedonis.
Näitan 1 üksusest 1-1.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.