Pēteris Birkerts

Pēteris Birkerts

P. Gints, P. Torreks, P. Briks

Antons Birkerts - Brother
Mērija Saule-Sleine - Ex-wife

Pēteris Birkerts (1881–1956) – folklorists, literatūrzinātnieks. Galvenais viņa veikums saistīts ar folkloristiku. Pirmais savācis un sakopojis "Latvju tautas anekdotes", sakārtojis "Latvju tautas mīklas" un "Latviešu sakāmvārdus un parunas". Antona Birkerta brālis. Arhitekta Gunara Birkerta tēvs.

Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Birkerts (1839–1922), māte Trīne Birkerte. Kad Pēterim Birkertam bija pieci gadi, dzemdībās nomira māte, un tēvs apprecējās otrreiz. Brālis Georgs, Antons (literatūrzinātnieks), māsas – Līna un Emīlija.
1919–1924: laulība ar Mariju Birkerti (Mērija Saule-Sleine; dzimusi Šopa; 1895–1982), kura arī interesējusies par folkloras nozari un folkloras vākšanu skolā. Abu laulībā dēls arhitekts Gunārs Gunvaldis Birkerts (1925–2017).

---

1904–1905: Aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā – lasījis, tulkojis revolucionāro literatūru, uzstājies ar runām, priekšlasījumiem, piedalījies demonstrāciju organizēšanā. Piedalījies Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresā.
1917: pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs.
No 1946: asas ideoloģiskas kampaņas Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, Latvijas Valsts universitātē un presē pret Pēteri Birkertu. Viņam tiek pieprasīts atteikties no iepriekš uzrakstītajiem darbiem, agrākos darbus atzīstot par kļūdainiem un maldīgiem.

"Pēteris Birkerts ir īpatns latviešu folkloristikā ar pievēršanos tēmām un žanriem, kur ne pirms viņa, ne pēc viņa nav līdzvērtīgu veikumu: 1) sakāmvārdu un parunu vākšana un to sistematizēšana un interpretācija psiholoģijas, filozofijas, estētikas un ētikas kontekstos, kas apkopota biezās grāmatās, no kurām ne visas izdevās publicēt, un 2) lielākais latviešu tautas anekdošu zinātnisks publicējums četros sējumos (1929–1930). Latvijas kultūras vēsturē viņš nozīmīgs ar savdabīgu devumu vairākās nozarēs – viņš ir pirmo psiholoģijas un socioloģijas mācību grāmatu autors, publicējis pētījumus par daiļrades un mīlas psiholoģiju, kara, šķiru, nacionālisma u. c. grupu un laikmetu psiholoģiju, pētījis marksisma estētiku, ar grāmatu "Ievads latvju tautas prātniecībā" mēģinājis dot ieguldījumu latviešu nacionālās filozofijas attīstībā.
Folkloras vākšanai un izpētei Birkerts pievērsās 1923. gadā – 43 gadu vecumā, kad viņam jau bija pamatīga lektora pieredze vairāku valstu augstskolās, kad aiz muguras bija studijas ASV (1907–1912, jurisprudence, psiholoģija un socioloģija), kur iegūtās zināšanas un pētījumu metodoloģija padarīja viņu atšķirīgu citu pētnieku vidū. Birkerta darbība 20.–30. gadu latviešu folkloristikā norisa visai patstāvīgi un izolēti – viņš netika pieņemts darbā Latvijas Universitātē, viņš izveidoja savu folkloras arhīvu, kas bija otrs lielākais pēc Latviešu folkloras krātuves, folkloras materiālu interpretācijai izvēlējās kontekstus atšķirīgās zinātņu nozarēs, lielākoties strādāja "zinātniskā vientulībā" kopā ar vecāko brāli literatūrzinātnieku Antonu Birkertu (1876–1971). Kopš 1905. gada revolūcijas laikiem mantotie sociāldemokrātiskie un ateistiskie uzskati nebija ērti nevienai no varām, kuru laikā viņam nācās strādāt. Pētera Birkerta īpatnais rakstības stils atpazīstams: 1) pēc materiāla detalizētās klasificēšanas, teksta sadalīšanas pa tēmām un apakšpunktiem, kas parādās arī ļoti izvērstos satura rādītājos; 2) pēc vienkāršas un skaidras izteiksmes, kurā redzama viņa lielā lektora pieredze; 3) pēc tā, ka par "tautas uzskatiem" viņš parasti runā bez aplūkojamā materiāla konkrētākas starptautiski salīdzinošas un vēsturiskas diferenciācijas – vienkārši tiek aprakstīts tas, kas folkloras tekstos redzams. Apbrīnas cienīga ir viņa prasme organizēt savu darbu, talants un pētnieciskais ražīgums vairākās atšķirīgās zinātņu nozarēs."

Pakalns, Guntis. Pēteris Birkerts. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014, 485.–486. lpp.

Publicējis rakstus žurnālā "Domas", "Ritums", "Teātra Vēstnesis", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" u. c. par psiholoģiju, estētikas un literatūras jautājumiem. Publicējis rakstus par folkloru un literatūru žurnālos "Karogs", "Padomju Latvijas Skola" un citur.
Rakstos par Raiņa, Andreja Upīša, Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes u. c. rakstnieku daiļrades psiholoģiju Pēteris Birkerts balstījies uz rakstnieku izteikumiem par savu darbu.
1933, oktobris: kopā ar brāli Antonu Birkertu pārņēmis Raiņa un Aspazijas arhīvu.

---

Publicētie pētījumi un grāmatas

1921: "Socioloģija: skolām un pašmācībai".
1921: "Psiholoģija: vidusskolām, skolotāju semināriem un pašmācībai".
1922: "Daiļradīšanas psiholoģija. I. Mākslinieka personība".
1923: "Pedagoģiskā psiholoģija".
1925: "Daiļradīšanas psiholoģija. II. Mākslinieka tapšanas gaita".
1926: "Mīlas psiholoģija. I. Romantiskā mīla".
1927: "1905. g. revolūcijā cietušie Latvijas skolotāji".
1927: "Ko tauta saka par baznīcu un mācītājiem".
1928: "Mūsu revolūcijas varoņi un mocekļi".
1928: "Pedagoģiskie viduslaiki tagadējā Latvijā".
1929: "Atjauta tautas anekdotēs".
1929: "Anekdotes estētika".
1935: "Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslas talantu audzinātājs".