Jēkabs Vītoliņš

Jēkabs Vītoliņš

Dandens

Aija Vītoliņa - Granddaughter

Jēkabs Vītoliņš (1898–1977) – mūzikas zinātnieks un kritiķis, folklorists, pedagogs un mākslas zinātņu doktors. Strādādams latviešu folkloristikā, sakārtojis sērijas "Latviešu tautas mūzikas" 5 sējumus (kopumā publicēts gandrīz 7000 melodiju), par ko viņam tiek piešķirts mākslas zinātņu doktora grāds, pirmais šāds grāds latviešu mūzikas vēsturē. Apcerējis dažādus mūzikas folkloristikas jautājumus – žanru klasifikācijas problēmas, melodijas uzbūves jautājumus, pētījis teksta un melodijas vienotību dziesmās, atzinumus balstot uz Liepājas apkārtnes dziesmu materiālu. Bija ievērojams pasaules mūzikas un latviešu mūzikas popularizētājs (daudz krājumu, lekciju ciklu, to skaitā arī par tautasdziesmu latviešu profesionālajā mūzikā.).

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
1914–1920: Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Sibīriju.
Apprecējies ar solisti Olgu Bāliņu.

"Reti par kuru skolotāju ir uzrakstīts tik daudz atmiņu, kā par J. Vītoliņu. Institūtā, saukts par Ješku, viņš iemantojis absolūtu audzēkņu cieņu un mīlestību. Gan savu plašo zināšanu, gan aizrautīgā pasniegšanas veida, gan savas šarmantās pievilcības dēļ. Nebūdams liela auguma, pie tam, ar jau jaunībā "spīdīgu pakausīti", viņš aizvien ģērbās pēc pēdējās modes prasībām un likās pievilcīgs visa vecuma sievietēm. [..]
Šarmantais Eiropas latvietis, kurš pārvaldīja četras svešvalodas, mūža otrajā pusē vēl iemācījās piekto. Apbrīnojams bija viņa interešu loks – no mākslas nozarēm, līdz ģeogrāfijai, sportam un matemātikai. Neskatoties uz nemitīgo aizņemtību darbā, viņš arvien bija laipns, ar savu īpašo smaidu apveltīja ikkatru, nešķirojot cilvēkus pēc sociālā stāvokļa. Vaicāts, kā viņam klājas, nekad nesūrojās, bet atbildēja: "Jo dienas, jo labāk!"."

Putniņa, B. Vītoliņš blakus Vītolam. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 31, 1998, 6. aug., 14. lpp.

Galvenie pamatdarbi

1928: "Kordiriģenta māksla".
193?: "Mūzikas vēsture".
1930: Rihards Vāgners (kopā ar Robertu Kroderu).
1930: "Latvju skaņu mākslinieku portrejas" (sastādījis kopā ar Robertu Kroderu).
1931: "Dzirdes mācība".
1953: Par teksta un melodijas vienotību latviešu tautasdziesmās. LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta raksti, 1953, Nr. 2, 71.–93. lpp.
1957: "Cīņas dziesmas" (sastādījis kopā ar Vilmu Grebli un Elzu Kokari).
1958: Par dažām latviešu tautas mūzikas iezīmēm (Pēc Liepājas novada tautas mūzikas materiāliem). Latviešu mūzika. Rīga, 1958, 27.–86. lpp.
1958: "Latviešu tautas mūzika I. Darba dziesmas" (sastādītājs).
1959: Liepājas novada gadskārtu ieražu dziesmu meldijas. LPSR ZA Valodas un literatūras institūta raksti, 1959, Nr. 11, 339.–394. lpp.
1968: "Alfrēds Kalniņš".
1968: "Kāzu dziesmas" (sastādītājs).
1970: "Tautas dziesma Latviešu mūzikā".
1971: "Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas" (sastādītājs).
1972: "Latviešu mūzikas vēsture (1–3)", 1. sējums (kopā ar Liju Krasinsku).
1973: "Mūzikas kritika: izlase 1922–1972".
1973: "Gadskārtu ieražu dziesmas" (sastādītājs).
1986: "Precību dziesmas" (sastādītājs).