Pēteris Šmits
Pēteris Šmits
P. Smiters
Šmidts, Schmidts, Schmidt, Šmits-Smiteris
Pēteris Šmits (1869–1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs. Strādājis kā universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Publicējis ievērojamus pētījumus par austrumu valodām, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās. Savā laikā Pēteris Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un sniedzis plašus pētījumus par šo cilšu valodām. Tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu. Nodarbojies arī ar latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas vākšanu, pētīšanu un pasaku, ticējumu un tautasdziesmu publicēšanu. Salīdzināmās mitoloģijas zinātniskās pētniecības aizsācējs. Galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos. Uz šī Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Uzrakstījis pirmo sistemātisko pārskatu par latviešu mitoloģiju un rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam 4 sējumos (1936–1939). Izveidojis vienu no nedaudzajām teorijām par latviešu tautasdziesmu vecumu. Pētera Šmita plašās zināšanas orientālistikā ļāva viņam salīdzināt austrumu un indoeiropiešu folkloru, risināt latviešu folkloras problēmas kopsakarā ar daudzu citu tautu folkloras problēmām.
Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Vienu ziemu mācījies Raunas pagastskolā, pēc tam Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā, tad Rīgas guberņās ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā nomiris tēvs.
1896: apprecējies ar Elfrīdu Mariju Jēgeri. Laulībā dzimis dēls Pēteris Šmits.
1910: laulība ar Elfrīdu Mariju Šmiti šķirta.
1912: apprecējies ar Īdu Zilgalvi.
Dzīvojot Vladivostokā, piedalījies arī latviešu nacionālās karaspēka vienības – Imantas pulka – izveidē. Ar šo pulku viņš 1920. gada pavasarī pa ūdensceļu atgriezies Latvijā.
1896: apprecējies ar Elfrīdu Mariju Jēgeri. Laulībā dzimis dēls Pēteris Šmits.
1910: laulība ar Elfrīdu Mariju Šmiti šķirta.
1912: apprecējies ar Īdu Zilgalvi.
Dzīvojot Vladivostokā, piedalījies arī latviešu nacionālās karaspēka vienības – Imantas pulka – izveidē. Ar šo pulku viņš 1920. gada pavasarī pa ūdensceļu atgriezies Latvijā.
''Pēteris Šmits pieder pie nedaudzajiem šī gadsimta pirmās puses enciklopēdiskas ievirzes zinātniekiem, t. i., fundamentālistiem, šī vārda labākajā nozīmē. [..]
Nedz pirms, nedz arī pēc P. Šmita nav bijis cita latviešu folklorista, kas tautas dziesmu un pasaku pētniecības novadā būtu paveicis tik dižu darbu. Šai ziņā viņu var daļēji salīdzināt ar Kr. Baronu un A. Lerhi-Puškaiti. Taču Barona diženums un lepnums ir viņa "Latvju Dainas", līdzīgi kā Lerha-Puškaiša dižums un lepnums ir viņa "Latviešu tautas pasaku un teiku" krājums. Turpretī P. Šmita folkloristiskās darbības uzmanības lokā atradušies visi latviešu folkloras pamatžanri. Var dibināti teikt, ka P. Šmits Latvijas brīvvalsts laikā (20. un 30. gados) ir bijis pats daudzpusīgākais un pētniecības darbā arī pats ražīgākais latviešu folklorists."
Rozenbergs, Jānis. Folklorista, etnogrāfa un valodnieka Pētera Šmita atcerei. Letonica, 1998, Nr. 2, 110., 138. lpp.
Nedz pirms, nedz arī pēc P. Šmita nav bijis cita latviešu folklorista, kas tautas dziesmu un pasaku pētniecības novadā būtu paveicis tik dižu darbu. Šai ziņā viņu var daļēji salīdzināt ar Kr. Baronu un A. Lerhi-Puškaiti. Taču Barona diženums un lepnums ir viņa "Latvju Dainas", līdzīgi kā Lerha-Puškaiša dižums un lepnums ir viņa "Latviešu tautas pasaku un teiku" krājums. Turpretī P. Šmita folkloristiskās darbības uzmanības lokā atradušies visi latviešu folkloras pamatžanri. Var dibināti teikt, ka P. Šmits Latvijas brīvvalsts laikā (20. un 30. gados) ir bijis pats daudzpusīgākais un pētniecības darbā arī pats ražīgākais latviešu folklorists."
Rozenbergs, Jānis. Folklorista, etnogrāfa un valodnieka Pētera Šmita atcerei. Letonica, 1998, Nr. 2, 110., 138. lpp.
1893: pirmais zināmais Pētera Šmita dzejolis ar virsrakstu "Dzejols" ("Sirds kāro man pēc maldīšanās") publicēts "Mājas Viesis" pielikumā.
1899: "Троякая долгота в латышском языке".
1900: "Китайские классические книги" // Известия Восточного института.
1902: "Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений".
1902: "Китайская хрестоматия для первоначального преподавания".
1907: "Учебник манджурского языка в трех частях".
1908: "О постановке научного китаеведения в Западной Европе".
1909: "Изучение Китая за границей".
1909: "Судьба Фан До. Повесть из сборника Дзинь-гу ци-гуань".
1911: "Конспект лекций по политической организации Китая".
1912, 1923: "Etnogrāfisku rakstu krājums" (1–3).
1918, 1926: "Latviešu mitoloģija".
1919: "Языковедение: лекции, читанные студентам Владивостокского Историко-Филологического факультета в 1918–19 г.г.".
1921: "Valodas kļūdas un grūtumi".
1921 "Ievads valodniecībā".
1921: "Ievads baltu filoloģijā".
1921, 1930: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Jāni Endzelīnu).
1923: "Programma tautas tradīciju krājējiem".
1923: "Les chansons populaires lettonnes".
1923: "The language of the Negidals" ("Negidalu valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 5. sējums.
1923: "The language of the Olchas" ("Olču valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 8. sējums.
1925–1937: Latviešu pasakas un teikas (1–15; sastādītājs, redaktors).
1926: "Autobiogrāfijas no diviem senākiem brāļu draudzes locekļiem".
1927: "Altajiešu valodu vārdi latviešu valodā". // FBR, 7. sējums.
1928: "The language of the Oroches" ("Oroču valoda").
1928: "The language of the Samagirs" ("Samagiru valoda").
1929: "Raunas izloksnē uzrakstītās tautas dziesmas". // FBR, 9. sējums.
1929: "Latviešu teikas" (sastādītājs).
1930: "Apsīšu Jēkaba raksti" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Nīcas tautas dziesmas" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: Prāvests Dr. theol. h.c. Kārlis Kundziņš // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Priekšvārdi" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Valodas liecības par senajiem baltiem" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Latviešu mitoloģija" // Latvieši, 1. sējums.
1932: "Chinesische Elemente im Mandschu" ("Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā") // Asia Major, VII–VII.
1932: "Dažādi laikmeti tautas dziesmās" // Latvieši, 2. sējums.
1933: Hērodota ziņas par senajiem baltiem // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 21. sējums.
1934: "Ievads valodniecībā".
1934: "Skaistākās latviešu pasakas" (sastādītājs).
1934: "Altaische Zahlwörter" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: [Etymologische Beiträge.] "Zur Etymologie des finnischen Wortes poro
"Renntier"" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: "Persian Dualism in the Far East".
1936: "Ievads baltu filoloģijā".
1936: "Ķīniešu pasakas" (sastādītājs).
1936: "Par baltu aizvēsturi" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 22. sējums.
1936–1939: Tautas dziesmas (1–4; papildinājums Krišjāņa Barona "Latvju Dainām" Pētera Šmita redakcijā).
1937: "Latgaliešu pasakas" (sastādītājs).
1937: "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti".
1937: "Ai kundziņ, bajāriņ".
1940–1941: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītājs).
Dzīvojot Vladivostokā, Pēteris Šmits gandrīz katru gadu brauca uz Latviju, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas regulāri rīkotajās vasaras sapulcēs. Turklāt aktīvi darbojās latviešu žurnālistikā, rakstījis arī literatūrkritikas un dzejoļus. Raksti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Druva" u. c. izdevumos.
Mandžūru valodas īpatnību detalizētākai izpētei apceļojis gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis Tālajos Austrumos.
Mūža beigu posmā Šmits pievērsies folkloras vākšanai. Pētera Šmita galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937), kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" (1–4,1940–1941). Uz šī Pētera Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam (1–4, 1936–1939).
1928: Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas goda doktors.
2018–2019: Pētera Šmita 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos.
Publicētie pamatdarbi
1898: "Der Lautwandel im Manschu und Mongolischen" ("Skaņu mija mandžūru un mongoļu valodā") // Journal of the Peking Oriental Society, Nr. 4.1899: "Троякая долгота в латышском языке".
1900: "Китайские классические книги" // Известия Восточного института.
1902: "Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений".
1902: "Китайская хрестоматия для первоначального преподавания".
1907: "Учебник манджурского языка в трех частях".
1908: "О постановке научного китаеведения в Западной Европе".
1909: "Изучение Китая за границей".
1909: "Судьба Фан До. Повесть из сборника Дзинь-гу ци-гуань".
1911: "Конспект лекций по политической организации Китая".
1912, 1923: "Etnogrāfisku rakstu krājums" (1–3).
1918, 1926: "Latviešu mitoloģija".
1919: "Языковедение: лекции, читанные студентам Владивостокского Историко-Филологического факультета в 1918–19 г.г.".
1921: "Valodas kļūdas un grūtumi".
1921 "Ievads valodniecībā".
1921: "Ievads baltu filoloģijā".
1921, 1930: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Jāni Endzelīnu).
1923: "Programma tautas tradīciju krājējiem".
1923: "Les chansons populaires lettonnes".
1923: "The language of the Negidals" ("Negidalu valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 5. sējums.
1923: "The language of the Olchas" ("Olču valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 8. sējums.
1925–1937: Latviešu pasakas un teikas (1–15; sastādītājs, redaktors).
1926: "Autobiogrāfijas no diviem senākiem brāļu draudzes locekļiem".
1927: "Altajiešu valodu vārdi latviešu valodā". // FBR, 7. sējums.
1928: "The language of the Oroches" ("Oroču valoda").
1928: "The language of the Samagirs" ("Samagiru valoda").
1929: "Raunas izloksnē uzrakstītās tautas dziesmas". // FBR, 9. sējums.
1929: "Latviešu teikas" (sastādītājs).
1930: "Apsīšu Jēkaba raksti" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Nīcas tautas dziesmas" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: Prāvests Dr. theol. h.c. Kārlis Kundziņš // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Priekšvārdi" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Valodas liecības par senajiem baltiem" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Latviešu mitoloģija" // Latvieši, 1. sējums.
1932: "Chinesische Elemente im Mandschu" ("Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā") // Asia Major, VII–VII.
1932: "Dažādi laikmeti tautas dziesmās" // Latvieši, 2. sējums.
1933: Hērodota ziņas par senajiem baltiem // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 21. sējums.
1934: "Ievads valodniecībā".
1934: "Skaistākās latviešu pasakas" (sastādītājs).
1934: "Altaische Zahlwörter" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: [Etymologische Beiträge.] "Zur Etymologie des finnischen Wortes poro
"Renntier"" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: "Persian Dualism in the Far East".
1936: "Ievads baltu filoloģijā".
1936: "Ķīniešu pasakas" (sastādītājs).
1936: "Par baltu aizvēsturi" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 22. sējums.
1936–1939: Tautas dziesmas (1–4; papildinājums Krišjāņa Barona "Latvju Dainām" Pētera Šmita redakcijā).
1937: "Latgaliešu pasakas" (sastādītājs).
1937: "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti".
1937: "Ai kundziņ, bajāriņ".
1940–1941: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītājs).
Dzīvojot Vladivostokā, Pēteris Šmits gandrīz katru gadu brauca uz Latviju, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas regulāri rīkotajās vasaras sapulcēs. Turklāt aktīvi darbojās latviešu žurnālistikā, rakstījis arī literatūrkritikas un dzejoļus. Raksti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Druva" u. c. izdevumos.
Mandžūru valodas īpatnību detalizētākai izpētei apceļojis gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis Tālajos Austrumos.
Mūža beigu posmā Šmits pievērsies folkloras vākšanai. Pētera Šmita galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937), kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" (1–4,1940–1941). Uz šī Pētera Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam (1–4, 1936–1939).
Pagodinājumi
1927: Upsalas universitātes goda doktors.1928: Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas goda doktors.
2018–2019: Pētera Šmita 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos.
| Birth time/place | 25.12.1869 Raunas pagasts Raunas pagasts, Smiltenes novads Dzimis Raunas pagasta Lisēniešu Pekša mājās. |
|---|---|
| Residence | 1891 Rīga Rīga 1891 – 1892 Maskava Moscow, Russia 1892 – 1896 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1896 – 1899 Pekina Beijing, China 1899 – 1920 Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia 1920 Rīga Rīga |
| Education | Pekina Beijing, China Papildinājies Pekinā ķīniešu filoloģijā. Raunas pagasta skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Raunas draudzes skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads Cēsu apriņķa skola Lielā Skolas iela 6, Cēsis Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 nezināms – 1891 Rīgas guberņas ģimnāzija Rīga Rīga 1891 – 1892 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Filoloģijas fakultātē studējis slāvu (galvenokārt krievu) valodas un literatūru. 1892 – 1896 Pēterburgas Universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Filoloģijas fakultātes Austrumu valodu nodaļā studējis ķīniešu, mandžūru, mongoļu un kalmiku valodu. Studijas beidzot, paturēts universitātē, lai gatavotos profesūrai ķīniešu un mandžūru valodā un literatūrā. 1902 Pēterburgas Universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Ieguvis maģistra grādu Pēterburgas universitātē par disertāciju "Opit mandarinskoj gramatiki" ("Mandarīnu gramatikas apcerējums"). |
| Working place | Latvijas Tautas universitāte Rīga Rīga Lektors, Mākslas un filozofijas fakultātes vadītājs Pekina Beijing, China Strādājis Krievijas Ārlietu ministrijas dienestā Krievijas vēstniecībā Pekinā. 1898 (Kuupäev on ligikaudne) Pekinas Universitāte Pekina Beijing, China Docējis krievu valodu, izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus. 1899 – 1918 (Kuupäev on ligikaudne) Vladivostokas Tālo Austrumu institūts Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia Ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs. No 1902. gada – profesors ar ārkārtējā profesora tiesībām. 1918 – 1920 Tālo Austrumu valsts universitāte Vladivostoka Vladivostok, Primorsky Krai, Russia Profesors, 1919.–1920. gadā arī Filoloģijas un
filozofijas fakultātes dekāns. 1920 – 1938 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesors 1920. gadā, 1923.–1925. gadā fakultātes dekāns, 1922. gadā – Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās. Lasījis lekciju kursus: Ievads valodniecībā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Ievads baltu filoloģijā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Folklora (1920./1921, 1922./1923., 1928./1929., 1932./1933. māc. g.); Latviešu mitoloģija (1921./1922., 1926./1927., 1930./1931., 1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Ievads ķīniešu filoloģijā (1921./1922. māc. g.); Indoeiropiešu senatne (1923./1924., 1927./1928., 1931./1932., 1936./1937. māc. g.); Ievads latviešu tautas tradīcijās (1924./1925. māc. g.); Ķīnas kultūras vēsture (1926./1927., 1930./1931. māc. g.); Ķīniešu valoda (1927./1928.–1937./1938. māc. g.); Āzijas kultūra (1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Semināri folklorā (1925./1926., 1929./1930. māc. g.) un tautas tradīcijās (1933./1934. māc. g.) 00.07.1937 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas loceklis |
| Participation in organisations | Fraternitas Lettica Biedrs 1919 Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes goda priekšēdis 1920 – 1938 Science Commission of the Riga Latvian Society Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Zinību komisijas (vēlāk Zinātņu komitejas) priekšnieks 1923 – 1938 Filologu biedrība Rīga Rīga Biedrības priekšnieks, no 1930. gada oktobra – goda biedrs. 1924 – 1938 The Archives of Latvian Folklore Rīga Rīga Kolēģijas loceklis 1936 – 1938 Latvijas Vēstures institūts Rīga Rīga Īstenais biedrs |
| Travelled | 1896 Pekina Beijing, China Pēterburgas Universitātes vadības uzdevumā komandēts uz trim gadiem uz Ķīnu, lai tur papildinātu un padziļinātu ķīniešu un mandžūru valodas prasmi. Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1896 Sibīrija Siberia, Russia 1896 Mongolija Mongolia Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1896 – 1899 (Kuupäev on ligikaudne) Gobi tuksnesis Gobi Desert 1896 – 1899 Ķīna China Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899). 1899 Japāna Japan 1899 Koreja Korea 1907 – 1912 Mongolija Mongolia Regulāri braucis zinātniskos nolūkos uz Mongoliju, pratis mongoļu valodu. 1937 Parīze Paris, France |
| Place/time of death | 05.06.1938 Rīga Rīga |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | 1926 Kultūras fonda prēmija Zinātne Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas" (I). 1929 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstiem "Kristības", "Ļaužu šķiras jeb kārtas". 1936 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par rakstu "Tautas gara mantas prozā". 1938 Kultūras fonda prēmija Zinātne Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas". 1938 The Fatherland's Award |
| Kolekcijas | 3 |
|---|---|
| Vienības | Submitter(1036) |
| Darbi | Author(50) Compiler(27) Editor(22) Author of the comment(18) Person of reception(8) |
| Attēli | Person in photo(6) |
Kartes leģenda
Näitan 37 üksusest 1-37.
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Raunas pagasts (Raunas pagasts, Smiltenes novads) | 25.12.1869 | Birth time/place | Parish |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1920 | Residence | City |
| 3 | Pekina (Beijing, China) | 1896 - 1899 | Residence | City |
| 4 | Vladivostoka (Vladivostok, Primorsky Krai, Russia) | 1899 - 1920 | Residence | City |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1891 | Residence | City |
| 6 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1892 - 1896 | Residence | City |
| 7 | Maskava (Moscow, Russia) | 1891 - 1892 | Residence | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 05.06.1938 | Place/time of death | City |
| 9 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Buried | Cemetery |
| 10 | Pekina (Beijing, China) | (Nav norādīts) | Education | City |
| 11 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1902 | Education | City |
| 12 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | (Nav norādīts) | Education | Village |
| 13 | Rauna (Rauna, Raunas pagasts, Smiltenes novads) | (Nav norādīts) | Education | Village |
| 14 | Lielā Skolas iela 6, Cēsis (Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | (Nav norādīts) | Education | Building, house |
| 15 | Rīga (Rīga) | - 1891 | Education | City |
| 16 | Maskava (Moscow, Russia) | 1891 - 1892 | Education | City |
| 17 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1892 - 1896 | Education | City |
| 18 | Pekina (Beijing, China) | (Nav norādīts) | Working place | City |
| 19 | Pekina (Beijing, China) | 1898 | Working place | City |
| 20 | Vladivostoka (Vladivostok, Primorsky Krai, Russia) | 1899 - 1918 | Working place | City |
| 21 | Vladivostoka (Vladivostok, Primorsky Krai, Russia) | 1918 - 1920 | Working place | City |
| 22 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 1920 - 1938 | Working place | Building, house |
| 23 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 01.07.1937 | Working place | Building, house |
| 24 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Working place | City |
| 25 | Mongolija (Mongolia) | 1907 - 1912 | Travelled | Country |
| 26 | Pekina (Beijing, China) | 1896 | Travelled | City |
| 27 | Sibīrija (Siberia, Russia) | 1896 | Travelled | Region, area |
| 28 | Mongolija (Mongolia) | 1896 | Travelled | Country |
| 29 | Gobi tuksnesis (Gobi Desert) | 1896 - 1899 | Travelled | Desert |
| 30 | Ķīna (China) | 1896 - 1899 | Travelled | Country |
| 31 | Japāna (Japan) | 1899 | Travelled | Country |
| 32 | Koreja (Korea) | 1899 | Travelled | Region, area |
| 33 | Parīze (Paris, France) | 1937 | Travelled | City |
| 34 | Rīga (Rīga) | 1923 - 1938 | Participation in organisations | City |
| 35 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | 1920 - 1938 | Participation in organisations | Building, house |
| 36 | Rīga (Rīga) | 1936 - 1938 | Participation in organisations | City |
| 37 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1938 | Participation in organisations | City |