Kārlis Straubergs

Jānis Straubergs - Father
Jānis Straubergs - Brother
Emma Miķelsone-Malkava - Co-worker

luuletaja
professor
tõlkija
philologist
folklorist

Kārlis Straubergs (1890–1962) – zinātnieks un tulkotājs, dzejnieks. Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas – antīko kultūru un latviešu folkloru. Vadīdams Latviešu Folkloras krātuvi, gādāja par vēl nepazīstamo latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar prāviem komentāriem, padarot K. Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus. Strādājis vidusskolās Krievijā un Latvijā, kādu laiku vadījis Kara muzeju, bijis Mākslas departamenta direktors, darbojies daudzās Izglītības ministrijas un Universitātes komisijās. No 1929: Latviešu folkloras krātuves pārzinis, no 1934: Kultūras fonda tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks; no 1938: Valsts Vēsturiskā muzeja kolēģijas loceklis, Vēstures institūta valdes loceklis; no 1939: Profesiju kameras un Valsts Kultūras padomes loceklis, Profesiju kameras Zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, Valsts Kultūras padomes Latviešu dzīves ziņas komisijas priekšsēdētājs, Filologu biedrības priekšsēdētāja biedrs, Latviešu un itāliešu tuvināšanas biedrības priekšnieks un vēl daudz citu sabiedrisku organizāciju, tuvināšanas biedrību, komisiju, klubu u. c. biedrs. Daudzkārt apceļojis zinātniski pētnieciskos nolūkos Eiropu, bijis arī Grieķijā un citās Balkānu valstīs, piedalījies daudzos starptautiskos kongresos, mākslas konferencēs, intelektuālās tuvināšanas sanāksmēs u. c. Apbalvots ar daudziem Latvijas un ārzemju ordeņiem un goda zīmēm. Zinātnisku un citu apcerējumu skaits sniedzas daudzos simtos.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
1916: mobilizēts Krievija armijā, strādāja kā latviešu strēlnieku muzeja pārzinis, 1917: demobilizējās; 1918: nonāca Maskavā.

1919: atgriezās Rīgā; brīvprātīgi iestājās pulkveža Jāņa Baloža brigādes I. Rīgas apsardzības rotā, tad iecelts par Kara muzeja vadītāju (strādāja līdz 1920. gada janvārim). Lielākā daļa K. Strauberga vākto eksponātu līdz nav saglabājušies.

Dēls Andrejs Straubergs (1932–2012).

Par dzejas krājumu "Dienvidu skaņas" (1938)

"... dzejnieks Straubergs ir klasiskās mitoloģijas profesora un Grieķija un Roma ir viņa otra garīgā tēvija. Tai viņš arī veltījis savu dzejoļu krājumu "Dienvidu skaņas". Vairākas reizes viņš šīs zemes apceļojis un šie dzejoļi ir pa da|ai ceļojumu piezīmes, no kurām reizēm paceļas augšup harmoniskas antiskas vīzijas, bukolikas Virgīlija garā. Šiem dzejoļiem ir dažādi datumi un senākie ir no 1912. gada, tā tad divdesmitseši gadi atpakaļ. Un te nu novērojama, jo interesanta parādība, kas liecina, ka Straubergs mums darīšanas ar dzejnieku, kam dziļa un oriģināla iedvesma, kas pratis just un redzēt nevien patiesi, bet arī tāli, jo viņa vairāk nekā divus gadu desmitus atpakaļ rakstītie panti atstāj liela dzejiska svaiguma iespaidu. Un kas tas galvenāki – ir laikmetīgi. Kur te meklējams atrisinājums? Nekur citur, ka latviskas iedvesmes un antiskas erudīcijas saviļņojumā, kas nenomācot īpatnību ir iemācījusi dzejnieku nepadoties dažādām dvēseles lokalitātēm, dvēseles provinciālismam, bet kā uzgriezts viņu plašāks un dziļākos reģionos. Dzejnieka patiesā mēraukla ir gara augstuma, balta sniegs un ledū ietīta virsotne, no kuras lejup krīt runājoši strauti, lai pārvērstos mierīgi stāstošās upēs. [..] Kamēr daudzu citu divdesmit sešus gadus atpakaļ dzejoti panti ir zaudējuši savu nozīmi, Strauberga tā laika dzeja izskatās tāda pat it kā tā vakar būtu dzejota. [..] Dzejnieka Strauberga "Dienvidu skaņas" ieņem pavisam savādu vietu mūsu jaunākā dzejā. Nav še nekāda dzejiska spara forsēšanas, bet ir dzirdama no sākuma līdz galam labi nostādīta balss. Dzejnieks savā krājumā ievietojis arī dažas latiņu valodā rakstītas dzejas."

Virza, Edvarts. K. Strauberga "Dienvidu skaņas". Brīvā Zeme, 1938, 26. febr.

Par Kārļa Strauberga profesionālo darbību

"Latvijas neatkarības pirmā posma kultūras dzīvē Kārlis Straubergs nešaubīgi ir viena no centrālajām figūrām. Grūti atrast nozari, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar savu darbu, padomu vai paraugu. Kā zinātnieks, klasiķu tulkotājs, dzejnieks un publicists, Latvijas Universitātes administrators, Folkloras krātuves vadītājs, nozīmīgu kultūras iestāžu, arī Latvijas Valsts bibliotēkas organizētājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, viņš visu mūžu kalpojis savai tautai un valstij. [..] Profesors K. Straubergs piederēja pie nedaudzajiem latviešu 20. gs. pirmās puses enciklopēdiskās ievirzes zinātniekiem. [..] viens no daudzpusīgākajiem, vislabāk izglītotākajiem un ievērojamākajiem folkloristiem, kuru veikums ir nozīmīgs arī šodien. Profesora K. Strauberga nozīme latviešu kultūrvēsturē izceļama četros aspektos: vispirms antīkās literatūras pētniecībā un tulkošanā; otrkārt latviešu ieražu, mitoloģijas, demonoloģijas, folkloras vākšanā, glabāšanā, sistematizācijā un popularizēšanā; treškārt pedagogs, kas 25 gadus LU studentiem lasījis lekcijas, un ceturtkārt, talantīgs administrators un organizators, kurš piedalījies Valsts bibliotēkas, Valsts Vēstures arhīva, Mākslas muzeja un Etnogrāfijas muzeja, Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanā."

Sārts, Ēriks. Profesors Kārlis Straubergs. Bibliotēku Pasaule, Nr. 27, 2004.

"Strauberga zinātniskās intereses vispirms bija pievērstas antīkai pasaulei. Viņš ir sarakstījis romiešu un grieķu literātūras vēstures un apcerējumus par šo tautu rakstniekiem, bet jo sevišķi nodarbojies ar Horatiju, kam veltīta arī viņa doktora disertācija. Straubergs devis labus grieķu un romiešu liriķu un vēlāko latīņu humānistu tulkojumus, kā arī apcerējis klasiskās kultūras ietekmi latv. literātūrā. No antīkās kultūras studijām izauga viņa interese par vispārīgo un latv. folkloru, kurai viņš pievērsās jau 1922. g., publicēdams periodikā apceres par mīlestības maģiju, buramiem vārdiem un latv. mitoloģiju vispār. Kā folkloras krātuves pārzinis Straubergs turpināja Kr. Barona nepabeigto darbu, organizēdams tautas dziesmu vākšanu un izdošanu. Arī trimdā kopš 1952. g. Straubergs rediģē un komentē jauno latviešu tautas dziesmu izdevumu, kas iznāk Kopenhāgenā Imantas apgādā. Tomēr viņu visvairāk interesē nevis aistētiskā, bet sakrālā folklora – ticējumi, zīlēšana, maģiskas izdarības un tautas paražas. Šai novadā Straubergs publicējis 2 sējumus buramo vārdu, pētījumus par raganām un vilkačiem, bet trimdā zviedru valodā vairākus apcerējumus par mūsu senču ticējumiem."

Šv. Kārlis Straubergam 65 gadi. Londonas Avīze, 1955, 17. jūn.

"Izcils folklorists, filologs un dzejnieks, kas paveica milža darbu, nenogurstoši krādams un pētīdams mūsu folkloras materiālus un Latvijas universitātē brīvības gados audzinādams jauno filologu saimi. [..] Kā katrs, kas pieķēries latviešu folklorai, Straubergs bija šai novadā līdumnieks, reizē materiālu vācējs un pētītājs, pamatspriedumu formulētājs un metožu meklētājs, un aiz viņa vēl ir palicis milzums darāma darba, kurā šobrīd pat neredzam līdzvērtīgu talcinieku."

Andrups, Jānis. Miris profesors Kārlis Straubergs. Londonas Avīze, 1962, 17. aug.

1938: oriģināldzejoļi publicēti krājumā "Dienvidu skaņas", kur veiksmīgi stilizējis antīkos motīvus un formu. Pārsvarā dzeja publicēta periodikā.

Vadīdams Rīgas Folkloras krātuvi, gādāja par latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar komentāriem, padarot Krišjāņa Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus.

Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas – antīko kultūru un latviešu folkloru. Skat.: Kārļa Strauberga folkloras vākums

1929: aizstāvēja LU disertāciju “Latīņu paraugu iespaids Horācija dzejā" un ieguva klasiskās filoloģijas doktora grādu.
Pētījumi par antīko pasauli izdoti grāmatās
"Romiešu literatūra" (1922, 1936).
"Antīkā pasaule" (1924)
"Vispārējās literatūras vēsture. 1. Grieķu eposs, lirika un drāma" (1925).

Kā zinātniskais stipendiāts strādāja Zviedrijas Tautas dzīves izpētes institūtā.
Zviedrijā aktīvi darbojās arī latviešu bēgļu organizācijās, neilgu laiku bija pirmā Zviedrijas latviešu laikraksta “Latvju Vārds" redkolēģijas loceklis.
No 1952: rediģēja un ar rakstiem komentējis Latviešu tautas dziesmu publicējumu 12 sējumos, ko izdeva apgāds “Imanta” Kopenhāgenā. Pēdējais darbs bija Marrige and Weddings in Latvian Folklore.

Pētījumi par latviešu folkloru
1939–1941: "Latviešu buramie vārdi".
1944: "Latviešu tautas paražas" (1).
1949: zviedru valodā "Lettisk folktro om de doda" ("Latviešu tautas ticējumi par mirušajiem").
Periodikā un krājumos publicēti vairāk nekā 100 rakstu: "Antīkās pasaules iespaids latviešu literatūrā" (krājumā "Latvieši", 2, 1932), "Latviešu tērps un viņa raksta ornāmentika" (turpat, 1, 1930), "Svētie meži un svētie koki" (Amerikas Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas "Rakstu krājums", 1957, 1), "Latviešu kultavietu vārdi" (krājumā "In honorem Endzelini", 1960), "Latvju sakrālā pasaule" (krājumā "Latvju kultūra", 1948) un citi.
Rakstījis apceres, komentārus, kā arī rediģējis vairākus nozīmīgus latviešu folkloras izdevumus: "Latviešu tautas dziesmas" (1–12, 1952–1956), "Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas" (1956) u. c. Kopā ar brāli Jāni Straubergu sar. plašu pētījumu par dzimto pagastu – "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (1939), kā arī apceri "Bērzmuiža un viņas vēsture" (1937, 1939 {2}).

Tulkojis
1919: Eshila "Saistītais Prometejs".
1922: "Grieķu lirika".
1924–1936: Horācija "Dzejas" (1–3, 1924–1936)
1928: Plauta "Dvīņi" (1928)
1948: Vergilija "Georgikas un bukolikas" (1948) un citus darbus.

Dalība organizācijās un sabiedriskā rosme

No 1934: Kultūras fonda Tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
1938: kļuva par Valsts vēsturiskā muzeja kolēģijas locekli, Vēstures institūta valdes locekli un saimniecības pārzini.
No 1939: darbojās Profesiju kameras un Valsts kultūras padomē, Profesiju kameras zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, vadīja Valsts kultūras padomes Latviešu dzīvesziņas komisiju; Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas biedrs un vadītājs, Filologu biedrības priekšsēdētāja biedrs un bibliotekārs, vadīja Rīgas Latviešu biedrības nacionālās kultūras nodaļas biroju.

Apbalvojumi

Par nopelniem Tēvzemes labā un Latvijas zinātnes attīstībā, kā arī tautu kultūras saišu stiprināšanā, profesors apbalvots ar Atbrīvošanas cīņu 10 un 20 gadu jubilejas medaļām, Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
1929: Polonia Restituta III šķiras ordenis.
1937: III šķiru Corona d 'ltalia ordenis.
1938: Sv. Silvestra III šķiras ordenis.
1935, 1937: Kultūras fonda godalga.
1952: Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda balva.

Archives of Latvian Folklore
Latvijas literatūra

Birth time/place	14.06.1890 Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads Dzimis Lielstraģos.
Residence	Miera iela, Rīga Miera iela, Rīga 15-2 Rīga Rīga Karlīnes 13-2
Education	1897 – 1901 Lancenieki Primary School Lanciņu skola "Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 1901 – 1903 Jelgavas Aleksandra skola Dobeles iela 43, Jelgava Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001 1903 – 1909 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Mācības beidza ar zelta medaļu. 1909 – 1916 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Studēja Vēstures un filoloģijas fakultātes klasiskās filoloģijas nodaļā; studijas beidza ar zelta medaļu par darbu "Grieķu kapu uzraksti". 1912 – 1916 Maskava Moscow, Russia Studēja vienlaikus arī Maskavas Arheoloģijas institūtā, kuru absolvēja iegūstot arheologa diplomu.
Working place	Maskava Moscow, Russia Strādājis vairākas skolās. The Archives of Latvian Folklore Rīga Rīga 1916 – 1917 Strādājis latviešu strēlnieku muzejā. 1916 Rīga Rīga Jaundibinātā Latviešu strēlnieku muzeja vadītājs. 1918 – 1920 Rīga Rīga Kara muzeja vadītājs. 1919 – 1922 Rīga Rīga Izglītības ministrijā Arhīvu un bibliotēku nodaļas vadītājs. 17.09.1919 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 Apstiprināts par mācībspēku. 1920. gada 24. janvārī kļuva par štata docentu klasiskajā filoloģijā. No 1925. gada LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes sekretārs. 1925-1929: piedalījās LU Padomē, vairāku Universitātes un Izglītības ministrijas komisiju loceklis. 1929. gada 23. martā ievēlēts par profesoru klasiskajā filoloģijā. 1940. gada pavasara-1943: LU prorektors studentu lietās. 1924 Rīga Rīga Izglītības ministrs Voldemāra Zāmuēla Ministru kabinetā, kur, turpinot izglītības reformas, pieņēma vairākus svarīgus lēmumus par skolotāju un augstskolu pasniedzēju darba algām, samazināja vispārizglītojošo, aroda un vidusskolu skolotāju stundu slodzi nedēļā no 30 uz 27 stundām, izveidoja skolu virsvaldi, noteica naudas sodu vecākiem, kuri nesūta savus bērnus skolā. 1929 The Archives of Latvian Folklore Rīga Rīga Krātuves pārzinis. 1933 – 1937 Rīga Rīga K. Barona Tautas augstskolas direktors.
Participation in organisations	Studentu korporācija "Fraternitas Livonica" Rīga Rīga Goda biedrs. Kopa "Fraternitas artium" Biedrs (brālis)
Service	Dienējis strēlnieka rezerves bataljonā. Latvian Army 1916 Mobilizēts Krievijas armijā un darbojies latviešu strēlnieku rezerves pulka štābā Valmierā.
Emigrated	1944 Zviedrija Sweden Vasaras beigās ar ģimeni bēgļu laivā devās uz Zviedriju.
Travelled	1917 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Vasarā piedalījies pirmajās skolotāju kongresā, kur apspriests jautājums par augstskolu veidošanos.
Place/time of death	10.08.1962 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden
Buried	1990 Džūkstes kapi "Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 1990. gadā pārapbedīts Džūkstes kapos.
Apbalvojumi	1929 The Order of Three Stars III šķira Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu. 1937 Kultūras fonda prēmija Zinātne Prēmija piešķirta par grāmatu "Romiešu literatūra". 1952 Kultūras fonda prēmija

Kolekcijas	9
Vienības	Collector(929) Submitter(3985)
Darbi	Author(29) Editor(3) Author of the comment(1) Person of reception(22)
Attēli	Person in photo(20)

Kartes leģenda

Birth time/place:

Residence:

Place/time of death:

Emigrated:

Buried:

Education:

Working place:

Travelled:

Participation in organisations:

Näitan 66 üksusest 1-66.

#	Koht	Kuupäev	Tüüp	Vietas tips

1	Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)	14.06.1890	Birth time/place	Village
2	Miera iela, Rīga (Miera iela, Rīga)	(Nav norādīts)	Residence	Street
3	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Residence	City
4	Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden)	10.08.1962	Place/time of death	City
5	Zviedrija (Sweden)	1944	Emigrated	Country
6	Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	1990	Buried	Cemetery
7	Lanciņu skola ("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	1897 - 1901	Education	Building, house
8	Dobeles iela 43, Jelgava (Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)	1901 - 1903	Education	Building, house
9	Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)	1903 - 1909	Education	Building, house
10	Maskava (Moscow, Russia)	1912 - 1916	Education	City
11	Maskava (Moscow, Russia)	1909 - 1916	Education	City
12	Rīga (Rīga)	1916	Working place	City
13	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
14	Rīga (Rīga)	1918 - 1920	Working place	City
15	Rīga (Rīga)	1919 - 1922	Working place	City
16	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)	17.09.1919	Working place	Building, house
17	Rīga (Rīga)	1924	Working place	City
18	Rīga (Rīga)	1929	Working place	City
19	Rīga (Rīga)	1933 - 1937	Working place	City
20	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Working place	City
21	Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia)	1917	Travelled	City
22	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
23	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
24	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
25	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
26	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
27	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
28	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
29	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
30	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
31	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
32	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
33	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
34	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
35	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
36	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
37	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
38	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
39	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
40	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Participation in organisations	City
41	Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)	(Nav norādīts)	Birth time/place	Village
42	Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)	(Nav norādīts)	Birth time/place	Village
43	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
44	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
45	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
46	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
47	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
48	Maskava (Moscow, Russia)	(Nav norādīts)	Working place	City
49	Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden)	(Nav norādīts)	Place/time of death	City
50	Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden)	(Nav norādīts)	Place/time of death	City
51	Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia)	(Nav norādīts)	Travelled	City
52	Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia)	(Nav norādīts)	Travelled	City
53	Zviedrija (Sweden)	(Nav norādīts)	Emigrated	Country
54	Zviedrija (Sweden)	(Nav norādīts)	Emigrated	Country
55	Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	(Nav norādīts)	Buried	Cemetery
56	Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	(Nav norādīts)	Buried	Cemetery
57	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)	(Nav norādīts)	Working place	Building, house
58	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)	(Nav norādīts)	Working place	Building, house
59	Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)	(Nav norādīts)	Education	Building, house
60	Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)	(Nav norādīts)	Education	Building, house
61	Dobeles iela 43, Jelgava (Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)	(Nav norādīts)	Education	Building, house
62	Dobeles iela 43, Jelgava (Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)	(Nav norādīts)	Education	Building, house
63	Miera iela, Rīga (Miera iela, Rīga)	(Nav norādīts)	Residence	Street
64	Miera iela, Rīga (Miera iela, Rīga)	(Nav norādīts)	Residence	Street
65	Lanciņu skola ("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	(Nav norādīts)	Education	Building, house
66	Lanciņu skola ("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	(Nav norādīts)	Education	Building, house