Alfrēds Goba

Alfrēds Goba (1889–1972) – bibliotekārs, literatūras vēsturnieks, kritiķis un kultūrvēsturnieks. 20. gadsimta 20. un 30. gados publicējis vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par latviešu literatūru. Sarakstījis grāmatas "Juris Neikens" (1926), "Jēkabs Zvaigznīte" (1927), "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā" (1929), "Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti", "Auseklis un latvietības avōti"un "Kronvaldu Atis un tēvuzemes mīlestības avoti" (visas 1934. gadā) un citas. Alfrēda Gobas darbos rūpīgs rakstnieku biogrāfijas izklāsts, balstīts vēstuļu un citos arhīva materiālos, daiļrades apskatos uzsvērta nacionālās vienotības idejas un tautiskuma nozīme rakstnieku darbu tapšanā un arī to vērtējumā. Sarakstījis literatūrvēstures grāmatu skolām "Latviešu rakstnieki" (1926), līdzautors Alberta Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926). Sastādījši Jura Neikena, Jēkaba Zvaigznītes, Krišjāņa Barona, Doku Ata, Jura Alunāna, Antona Austriņa, Persieša un citu rakstus sējumus. Mūža nogalē rakstījis atmiņas, kā arī vācis arī citu kultūras darbinieku atmiņas, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sējumos), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sējumos) un citus.

Dzimis saimnieka ģimenē.

Ar grāmatām sācis darboties 19 gadu vecumā, kad arī rodas mudinājums, turpināt izglītību Rīgā un Maskavā. Pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Krieviju; bēgļu gaitas aizveda līdz pat Kaukāzam, dzīvojis un strādājis Baku.
1918: atgriežas Latvijā, kopš 1923: dzīvoja Rīgā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1915: pirmā publikācija – raksts "Ētiskas problēmas latviešu rakstniecībā" krājumā "Brīvas balsis". 

20. gadsimta 20. un 30. gados publicējis vairāk nekā 1000 rakstu un recenziju par latviešu literatūru. 

GRĀMATĀS IZDOTIE LITERATŪRVĒSTURISKIE DARBI UN MONOGRĀFIJAS

1926: Juris Neikens.
1927: Jēkabs Zvaigznīte.
1929: Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā.
1934: Kronvalda Atis un tēvuzemes mīlestības avoti.
1934: Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti.
1934: Auseklis un latvietības avoti.
1936: Kronvalda Atis dzīvē un darbā; kopā ar Kārli Kārkliņu.
1937: Kronvalda Atis latvisma atmodas vēsturē, ar ps. Aldis Goba.

Rakstnieku biogrāfiju izklāsts balstīts uz vēstuļu un citis materiālu citējumos, daiļrades apskatos akcentēta nacionālās vienotības ideja un tautiskuma nozīme rakstnieku darba tapšanā un vērtējumā.

CITI DARBI

1926, 1934: Latviešu rakstnieki: literatūrvēstures grāmata skolām.
1931: Palīgs latviešu literatūras eksāmenos, ar ps. A. Vīksna.

Līdzautors Alberta Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926), ar šifru xx sniedzis tajā īsus apskatus par vairāk nekā 360 personām.

SASTĀDĪTIE IZDEVUMI

1924: Neikens, Juris. Raksti.
1924: Neikens, Juris. Dzejoļi.
1924: Zvaigznīte, Jēkabs. Kopoti raksti.
1925: Mālberģis, Fridrihs. Raksti (kopā ar Jāni Misiņu).
1926: Gulbis, Jānis. Vētras atbalss: izlase.
1928: Doku Atis. Raksti (1–2).
1928: Barons, Krišjānis. Raksti.
1929–1933: Alunāns, Juris. Kopoti raksti (1–3).
1929–1934: Austriņš, Antons. Kopoti raksti (1–8).
1930–1937: Pērsietis. Kopoti raksti (1–2).
1934: Kronvalds, Atis. Vēstules.
1936–1937: Kronvalds, Atis. Kopoti raksti (1-2).
1937: Kronvalds, Atis. Rakstu izlase.
1938: Trasuns, Francis. Dzīve un darbi: izlase (kopā ar Albertu Sprūdžu). 

CITAS GRĀMATAS

1933: Latgale.
1933: Dievturu svētrunas..."
1934: Kā radās un kā izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas, ar ps. Antons Svarāns.
1935: Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā, ar ps. Antons Svarāns.
1935: Latvju tautas gods.
1936: Vakarēšana.
1936: Mācība dievturu bērniem mājā un pirmskolā.
1938: Latviešu dievestības mācība.

Visiem šiem izdevumiem rakstījis biogrāfiskās apceres, vairākus arī rediģējis un komentējis

Pēc 1945. gada izdotas vairākas grāmatas: Kārļa Miesnieka "Mana dzīve un darbs mākslā" (1959), Alfrēda Amtmaņa-Briedīša "Pretim saulei" (1963). 

Almanahos "Latviešu tēlotāja māksla" publicējis apceres par Kārli Miesnieku, Aleksandru Štrālu, Voldemāru Zeltiņu. 

Mūža nogalē rakstījis savas un vācis arī citu kultūras darbinieku atmiņas, ko nodevis tolaik Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sējumos), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sējumos par apmēram 900 personām), "Latviešu mākslas vēsture" (6 sējumos), "Latviešu prātnieki" (4 sējumos par 99 personām) un citus izdevumus.