Uldis Krasts

Uldis Krasts (1943–2022) – dzejnieks un atdzejotājs. Dzimis Ventspilī lībiešu zvejnieka ģimenē. Strādājis par celtnieku, zāģētavas strādnieku, melioratoru, bibliotekāru, žurnālistu, skolu teātru režisoru. 1983. gadā izdevis debijas dzejoļu krājumu "Melodijas uz zāģa". Ulda Krasta dzejā vienojušās romantisma liriskās strāvas ar reālistiskām žanra gleznām, izskan sāpe par lībiešu tautas likteni. Apmēram 100 Krasta dzejoļi izmantoti kā dziesmu teksti. Dzejoļi tulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, lībiešu un esperanto valodā. Sarakstījis ap 20 lugu skolu teātriem, no kurām gandrīz visas iestudētas, daudzas no tām – autora režijā. Uldis Krasts publicējis humoreskas, arī tāmnieku izloksnē, kā arī pievērsies atdzejošanai no lībiešu un krievu valodas.

Dzimis lībiešu zvejnieka ģimenē. Lībiskā apziņu viņā pamodinājis Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertmeistara un pedagoga Dzintara Kļaviņa veidotais muzikālais uzvedums "Līvu zeme – Dzintarzeme" (1956).

ULDIS KRASTS UN LĪBIEŠU KULTŪRA

 "Nezinu, vai Uldis vēsturiski dokumentālo vēstījumu ir pabeidzis. Neesmu redzējusi to grāmatas formātā. Taču dzejnieks Uldis Krasts, kurš, kā stāsta, ir dzimis Ventspilī lībiešu zvejnieka ģimenē, sevi ir tik pamatīgi ierakstījis mūsdienu lībiešu kultūrā, ka viens rakstu darbs uz priekšu vai atpakaļ neko neiztaisa. Ja kāds nezina, Uldis ir tas, kurš latviskoja lielāko daļu lībiešu dzejnieku darbu izlasē “Es viltīgs par tevi, menca”. Uldim pieder himniskie dzejoļi par plīvojošajiem sieviešu lakatiem, “kad lībieši laivās pret apvārsni iet”, par zābakiem un vainu, ko “nododam tālāk mēs dēlu un mazdēlu mūžiem”, un par to, ka “kopā ejam nosalt mēs un salīt”. Un Uldis ir tas, kurš deviņdesmito gadu beigās, kad Līvu savienība par savu niknāko ienaidnieku uzskatīja “Lībiešu krastu”, ironizēja un smēja par pasaules glupību."

Blumberga Gundega. Sveiciens Uldim Krastam 70. dzimšanas dienā. Livones.net, 25.03.2013.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MELODIJAS UZ ZĀĢA" (1983)

"Debitanta Ulda Krasta vārds presē reizumis pavīd jau ilgus gadus, un arī krājums ir liecība, ka autors ilgi, neatlaidīgi strādājis, izmēģinādamies gan romantisma liriskās strāvas poētikā (kur par “skolotāju” ņemtas O. Vācieša jaunības laika vārsmas un kuru intonācijas var samanīt tādos dzejoļos kā “Sirmi mākoņi pāri mums iet”, “Rūgtenzaļu kadiķzaru”, “Pretvējš”, vēl šur tur), gan pievērsdamies reālistiskām žanra gleznām. Bet, ja grāmatas sakārtojums likts kā liecība nākotnes perspektīvai un solījumiem, tad iznāk — U. Krasts sava stila un dzejnieka rokraksta meklējumos sakās iet grūtāko, latviešu dzejas tradīcijā retāk īsti talantīgi un konsekventi kopto reālisma ceļu."

Kubuliņa Anda. Likteņus izlemj dvēseles atsaucība un darbs, nevis valsis. Padomju Jaunatne, 31.05.1984. Nr. 105.

"Ir vēl viena patiesa, dzīves īstenību izteicoša stīga Ulda Krasta melodijās, tie ir saulainām krāsām tvertie “Rīts Piltenē” un “Pēdējā vasaras balle”, skarbie un traģiskie "Pēc kara", "Šūpļa dziesma", "Balāde par vilkiem" un "Muzejā". Šajos dzejojos autoram izdevies nobalansēt uz smalkā asmens, pa kuru staigā patiesība un māksla.
Taču tiklīdz autors cenšas par vari kļūt dziļš, dramatisks un dzejisks, tā rodas situācija, kurai pietrūkst emocionālā un faktu seguma."

Līvena Laima. Kā skan melodijas uz zāģa? Literatūra un Māksla, 23.03.1984. Nr. 12.

1963: 9. maijā laikrakstā "Padomju Venta" publicēts dzejolis "Lai sapņi dzīvo!".
Laikrakstā "Līvli" publicējis humoreskas tāmnieku izloksnē.
Apmēram 100 autora dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem (Valters Kaminskis, Edmunds Goldšteins, Ģederts Ramans, Raimonds Pauls, Arvīds Žilinskis u. c.).

DZEJOĻU KRĀJUMS

1983: Melodijas uz zāģa

ULDA KRASTA DZEJA KOPKRĀJUMOS

1978: Acis

2001: Dzejas diena 2001

2011: Kui sūolõbõd līvlizt / Kā iznirst lībieši

ATDZEJOJUMI

No lībiešu valodas

1998: Es viltīgāks par tevi, menca! (Kopā ar Hariju Skuju u. c., grāmatā arī Krasta dzejoļi; teksts lībiešu un latviešu valodā).

2020: Kōrli Stalte. Rikāz rānda / Kārlis Stalte. Bagātā jūrmala (Kopā ar Ingu Ābeli, Baibu Dambergu, Kirilu Ēci u. c.).

No krievu valodas

1981: Martinovs, Leonīds. Zaļais stars (arī sastādītājs un priekšvārda autors). Rīga: Liesma.

1983: Simonovs, Konstantīns. Gaidi mani (kopā ar citiem). Rīga: Liesma.
1988: Nadsons, Semjons. Kaut arfa salauzta... (kopā ar Māru Misiņu; arī sastādītājs un priekšvārda autors). Rīga: Liesma.

LUGAS

1992: Vella dzīšana (lugas skolu teātriem)

1998: Kā Garausis, lielais dējējs, olas dēja (Rūķu Lieldienas, īslugas bērniem)

1998: Reiz mežā (Ziemassvētku dāvana, īslugas bērniem)

Sarakstījis ap 20 lugu skolu teātriem, gandrīz visas iestudētas, daudzas – autora režijā.

Proza

2002: Es i ventiš, tu i ventiš, viš i ventiš... (atmiņu grāmatas fragmenti. Karogs, Nr. 4)

REDAKTORS

2021: Lūžkilā (albums, ventiņu izloksnes redaktors un dzejoļa “Sindi kilā” autors)