Jūlijs Sproģis

Jūlijs Sproģis

Jūlijs Sproģis (25.09.1887. Jelgavā – 9.06.1972. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – komponists, vijolnieks, bargs mūzikas kritiķis. Mācījies Jelgavas Aleksandra skolā, kurā no pēdējās klases izslēgts par revolucionāriem uzskatiem. 1905. gadā tautā populārs bijis viņa komponētais Raiņa dzejolis "Lauztās priedes" un Jāņa Akurātera "Pagraba dzīvoklī drūmā". 1906. gadā viņš koncertējis ar saviem skaņdarbiem Rīgas Latviešu biedrībā, pēc gada komponējis savu pirmo simfoniju (pavisam esot četras). Vijoļspēli viņš mācījies Pēterburgā un ar Kultūras fonda atbalstu divas reizes pa pusgadam papildinājies Parīzē. Piedalījies Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās.
Jūlijs Sproģis bijis Zemnieku savienības biedrs un savdabis, kas vairāk draudzējies ar literātiem, māksliniekiem, bet nemaz ar mūziķiem. Viņa labākie draugi bija novadnieks Valdemārs Dambergs, Edvarts Virza, Viktors Eglītis, Teodors Zaļkalns, Valdemārs Tone, kas gleznojis viņa portretu un kuri visi jūsmojuši par viņa spēli un kompozīcijām. Kaut arī ļoti kritizēts, nekad nav atteicies no koncertdarbības, diriģēšanas, savu sacerējumu popularizēšanas.

Par viņa mūziku izteicies vēlākais profesors, folklorists Jēkabs Vītoliņš: "Sproģis ir inteliģents muziķis un interpretējamos darbos tuvu pieskaras stila problemiem, bet kā nav mākslas bez izjūtas un garīgas kultūras, tā šīs pēdējās īpašības pašas par sevi vien, bez pilnīgas technikas, arī nespēj atsegt visas mākslas darba potenciālās iespējamības. Sproģa kaut solidai spēles technikai trūkst vienas no vissvarīgākām īpašībām – intonācijas tīrības." (Ritums Nr. 5, 1924.)

Vairākus gadus ar LFK kā brīva līguma darbinieks, lai iegūtu pelnīto atlīdzību par pierakstītajām melodijām, sadarbojies Emilis Melngailis. 1933. gadā Izglītības ministrija atļāvusi pieņemt LFK mūzikas speciālistu. Kaut Sproģis nebija pierakstījis, ne apdarinājis nevienu tautasdziesmu, viņš uzsācis darbu LFK 1934. gada 1. aprīlī. Laikā no 1936. līdz 1938. gadam cittautu mūzikas folkloras pētīšanas nolūkos ar Kultūras fonda atbalstu apceļojis visu Rietumeiropu (Itāliju, Austriju, Vāciju, Ungāriju, Čehiju, Poliju,Spāniju, Holandi, Beļģiju, Franciju, Skandināviju). 1939. gadā kopā ar LFK vadītāju Kārli Straubergu pavadījis Alsungas, Bārtas, Nīcas, Rucavas dziedātājus, dancotājus un muzikantus uz 3. starptautisko tautas deju kongresu Zviedrijā. 1941. gadā Tautas izglītības komisārs Sproģi un vēl trīs no LFK (Almu Medni, Emmu Malkavu, Osvaldu Līdeku) ieceļ par zinātniskiem darbiniekiem, jo līdz tam vienīgajam zinātnieka statuss bijis LFK vadītājam. Kad Straubergs devies trimdā 1944. gadā, viņš uzticējis Sproģim LFK direktora posteni (1.12.1944. – 1.05.1945.)
Jūlijs Sproģis sakārtojis “Jāņu dziesmu melodijas”(1941) un “Senie mūzikas instrumenti” (1943; iznācis tikai signāleksemplārs).