Marija Bērziņa

Nimi
Marija Bērziņa
Dzimtais vārds
Anna Šķēre
Pseidonīms
Mare Bērziņa
Papildu vārdi
Anna Dauge (prec); Hanyzewska
Saiknes
Kopsavilkums

Marija Bērziņa (īstajā vārdā Anna Dauge-Šķēris, 1906–1986) – rakstniece, advokāte. Pēc studijām LU Tiesību zinātņu fakultātē strādājusi par Rīgas kredītbankas pilnvaroto un par zvērinātu advokāti. Pēc 2. pasaules kara nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Ar pseidonīmu Māre Bērziņa publicējusi stāstus jaunatnei "Ģirts Tekumeklētājs" (1938) un "Ar burām uz ziemeļiem" (1940). Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss". Pastāstu krājuma "Mazā dzīvība" (1985), romāna ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987), grāmatu "Baltās mājas noveles" (1988) un "Mūslaiku leģendas" (1989) autore. Bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgs pētījums "Kristus māte" (1991).

Personiska informācija

Dzimusi lauksaimnieka ģimenē, tēvs Miķelis, māte Marija (dz. Krastiņa).

Katoļticīga, pēc laulībām pāriet luterticībā.

1. pasaules kara laikā, 1916. gadā kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.

1918. gada rudenī atgriezusies Latvijā.

1937. gadā precējusies ar Latvijas armijas pulkvedi-leitnantu Kārli Daugi (1896–1976).

Pēc 2. pasaules kara: nonākusi Polijā, kur strādājusi par valodu skolotāju, līdztekus nodarbodamās ar rakstniecību. Lai izvairītos no izsūtīšanas, slēgusi fiktīvu laulību un pieņēmusi uzvārdu Hanyzewska.
Citātu galerija
"Pastāstu krājumā "Mazā dzīvība" (1985) uz cilvēku fona tēlota daba – svarīgākā un ievērības cienīgākā mūsu pasaules sastāvdaļa. Nozīmīgs romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem "Zelta caune" (1987, sarakstīts 1947), kurā dzīvi atainota Skolotāju institūta vide."

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Profesionālā darbība
1926: jau Skolotāju institūtā mācoties, tulkojusi R. Rolāna darbu "Mikelandželo", ko pieņēma izdošanai A. Gulbja apgāds, bet neizdeva.
Ar pseidonīmu Māre Bērziņa (par pseidonīmu izraudzīts tēvamātes vārds) publicēti stāsti jaunatnei.
Polijā dzīvojot, publicējusi rakstus par pedagoģiju Polijas presē un reliģiski filozofiskas ievirzes darbus ASV iznākošajā katoļu izdevumā "Dzimtenes Balss"

1933. gadā beigusi tieslietu studijas Latvijas Universitātē, pēc tam strādājusi zv. advokātu birojos.

No 1940. gada zvērināta advokāte.

1941. gadā Padomju okupācijas laikā atskaitīta no Advokatūras kolēģijas.

1941. gadā vācu okupācijas laikā ieskaitīta advokatūras sastāvā.


Stāsti jaunatnei

"Ģirts Tekumeklētājs" (1938)
"Ar burām uz ziemeļiem" (1940)

Proza

"Mazā dzīvība" (pastāstu krājums) (1985)
"Zelta caune" (romāns ar autobiogrāfiskiem motīviem) (1987, sarakstīts 1947)
"Baltās mājas noveles" (1988, sarakstīts 1941–44)
"Mūslaiku leģendas" (1989).

Citi

"Kristus māte" (bībeles un teoloģiskās literatūras studijās balstīts apjomīgais pētījums) (1991).
Manuskriptā palikusi dzimtas hronika "Mūsu dzīve" un dzejoļu krājums "Metafizika pantos".
Birth time/place19.04.1906
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads
Dzimtās mājas – Skaistkalnes pagasta "Šķēri".
Residence1917 – 1918
Maskava
Moscow, Russia
Education1917 – 1918
Solņečnogorskas augstākā tautskola
Solņečnogorska
Solnechnogorsk, Moscow Oblast, Russia

1919 – 1922
Skaistkalne 6-year Primary School
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads

1922 – 1927
Riga Teachers Institute
Rīga
Rīga

1927 – 1933
Faculty of Economics and Law, University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050

Pabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

Working placenezināms – 1927 (Kuupäev on ligikaudne)
Rīga
Rīga

mājskolotāja


1928 – 1930
Rīgas Latviešu labdarības biedrība
Rīga
Rīga

Latviešu labdarības biedrības bērnudārza vadītāja


1930 – 1931
Rīga
Rīga

sekretāre zv. advokātu F. Lacka un V. Rešanska birojos


1931 – 1932
Rīgas Nepilngadīgo cietums
Tērbatas iela 69, Rīga
Tērbatas iela 69, Rīga, LV-1001

rakstvede


1933 – 1935
Rīga
Rīga

Zv. advokāta Anša Petrēvica sekretāre, no 1934. gada palīdze


1935 – 1940
Latvijas Kredītbanka
Rīga
Rīga

Tieslietu daļas vadītāja.


01.05.1940 – 1941
Rīga
Rīga

Zvērināta advokāte


1941 – 1941
Latvijas Banka
Rīga
Rīga

Centrālajā nodaļā


1945 (Kuupäev on ligikaudne)
Polija
Poland
Strādājusi par valodu skolotāju.
Emigrated1916 – 1918
Krievija
Russia

1944 (Kuupäev on ligikaudne)
Polija
Poland
Place/time of death30.06.1986
Polija
Poland

Kartes leģenda













Näitan 8 üksusest 1-8.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Skaistkalne
(Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads)
19.04.1906 - 1922EducationVillage
2Maskava
(Moscow, Russia)
1917 - 1918ResidenceCity
3Polija
(Poland)
30.06.1986Working placeCountry
4Krievija
(Russia)
1916 - 1918EmigratedCountry
5Rīga
(Rīga)
1922 - 1927Working placeCity
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1927 - 1933EducationBuilding, house
7Solņečnogorska
(Solnechnogorsk, Moscow Oblast, Russia)
1917 - 1918EducationCity
8Tērbatas iela 69, Rīga
(Tērbatas iela 69, Rīga, LV-1001)
1931 - 1932Working placeBuilding, house

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more