Rucava

ID1073372
NosaukumsRucava
Citi nosaukumiPaurupe (Vēsturiskais)
VeidsVillage
AdreseRucava, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Platums56.15916824
Garums21.16194534
PrecizitāteKartēts precīzi
Apraksts

Lielciems, bijušais amatnieku un tirgotāju brīvciems. Rucava ir sens Kursas novads. Arheoloģiskie izrakumi Rucavā liecina, ka tā ir bijusi kuršu apdzīvota vieta jau 1. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. Agrā dzelzs laikmeta (2.–4. gs.) Mazkatužu kapulauka izrakumi apstiprina liecības par kuršiem kā jūras braucējiem, karotājiem un amatniekiem.

Par vietvārda Rucava izcelsmi un nozīmi ir izteikti vairāki pieņēmumi. Par tā senāko formu valodnieki uzskata vārdu Rukiava, taču šī vārda skaidrojumam, kā norāda vēsturnieks Muntis Auns, īpaša uzmanība nav pievērsta. Pēc valodnieka Ojāra Buša un Munta Auna domām, vārda nozīme ir saistāma vai nu ar miglu (lietuviešu: rūkas), vai, ticamāk, ar jēdzienu 'aizaugt' (rukt, sarukt).

Dokumentos pirmo reizi Rucavas vārds minēts 1253. gada 5. aprīlī, kad Duvzares zeme tika sadalīta starp Kurzemes bīskapiju un Vācu ordeni, ko parakstīja Kurzemes bīskaps Heinrihs no Licelburgas un Vācu ordeņa mestra vietnieks Livonijā Sainas Eberhards. Šajā un 1253. gada 20. jūlija dokumentā vietas apzīmējums Rutzowe ir identisks gan vācu, gan latīņu valodā rakstītajos tekstos. Saskaņā ar 1253. gada līgumu, Pape un Rucava tika atstātas Livonijas ordeņa pakļautībā. Gandrīz visā pastāvēšanas laikā Livonijas ordenis ļoti rūpējās par Livonijas-Prūsijas tirdzniecības un kara ceļa nostiprināšanu un drošību. Šis ceļš no Rīgas cauri Tukumam, Kandavai veda uz Kuldīgu, tad caur Aizputi, Durbi, Grobiņu un Rucavu, tālāk uz Klaipēdu un Prūsiju. Šim ceļam bija būtiska nozīme Rucavas novada ekonomiskajās norisēs un tas sekmēja amatnieku un tirgotāju brīvciema – Paurupes (tagadējais Rucavas centrs) izveidošanos.

Livonijas kara laikā toreizējo Grobiņas apgabalu, kurā ietilpa arī bijušās Duvzares teritorija šaipus Sventājas upei, ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1560. gada pavasarī ieķīlāja Prūsijas hercogam. 17. gs. sākumā Gotharda Ketlera jaunākais dēls Vilhelms Ketlers, apprecēdams Prūsijas hercoga meitu, pūrā ieguva Grobiņas apgabalu un pievienoja to Kurzemes hercogistei. Gandrīz pusgadsimtu Rucavas novads atradās Prūsijas hercogu pārvaldīšanā un aizsardzībā. Vēsturiskās liecības liecina par daudzpusīgiem sakariem ar Prūsijas hercogistes pilsētām, vācu tautības amatnieku un tirgotāju ierašanos Paurupes brīvciemā un vācu draudzes nodibināšanos.

Pēc Kurzemes atkalapvienošanās Grobiņas apgabalu pārveidoja par apriņķi un sadalīja iecirkņos. Katra apriņķa teritorijā zināma daļa bija t.s. domēnes – hercoga rīcībā esošais nekustamais īpašums, no kura apsaimniekošanas un citiem ienākumiem hercogs sedza valsts un galma izdevumus. Par šādu hercoga kroņa muižu kļuva arī Rucava, kas 17. gs. sākumā jau bija ievērojama apdzīvota vieta pēc tā laika mērogiem, fiksēta 1607. gadā Amsterdamā izdotajā ģeogrāfisko karšu atlanta kartē "Livonia, sive Liefland". Hercoga Jēkaba valdīšanas gados Rucava un tās apkārtne ir piedzīvojusi savu pirmo lielāko uzplaukumu. Paurupes brīvciema attīstībā ir atzīmēta mežniecība un krogi, tirgotāji un amatnieki, Papes mazosta.

Rucavas nozīmīgumu pastiprināja hercogistes pasta ceļš jeb Jelgavas-Klaipēdas lielceļš, kas, sasniedzot Skrundu, tālāk virzījās caur Priekuli, Bārtu, Rucavu, Sventāju un Palangu. Rucavas novadu šķērsoja arī ceļš uz Liepāju gar jūru, no Sventājas caur Papi un tālāk uz Bernātiem. Hercoga Jēkaba laikā Rucavā, Paurupes ciemu ieskaitot, darbojās vadmalas austuve un veltuve, linu austuve, salpetra vārītava, krāsotava, dzintara virpotava, dažos avotos ir norādes, ka šeit darbojusies arī zvanu lietuve un šauteņu darbnīca. Rucavas vadmalas austuve darbojās apmēram no 1661. gada līdz 18. gadsimtam.

Rucavas salpetra vārītavai, tāpat kā citām, bija svarīga loma stikla un šaujamā pulvera ražošanā. Bez tam salpetris bija dārga eksportprece un deva labus ienākumus hercoga kasei. Krāsotavās ne tikai krāsoja audumus, bet arī izgatavoja visādas krāsas, gan pulverveida, gan eļļas krāsas veidā. Veltuves darbības laiks apmēram sakrīt ar austuves darbības periodu. Tās produkciju – tūbu izmantoja segu, zābaku, sedlu, cepuru ražošanā, kā arī citām vajadzībām. Par Paurupes linu austuvi ir zināms, ka tā strādāja līdz pat 18. gs. nogalei. Rucavā un Nīcā vairākās vietās pastāvēja arī dzintara virpotavas. Senās dzintara apstrādes tradīcijas vairākās paaudzēs piekopa Zvīnaiņu dzimta Rucavas pagasta Papes ciemā.

Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās laikā 1795. gadā Kurzemes hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai. Šajā laikā ap lielo Rucavas muižu atradās arī Kāķišķu, Meirišķu, Papes un Nidas muižas.

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes izbūvēja Liepājas-Rucavas (Paurupes) šaursliežu dzelzceļu (600 mm), lai nodrošinātu Bārtas un Rucavas mežu kokmateriālu ērtu pārvešanu uz Vāciju. Pēc tā pārbūves 1930. gadu sākumā (700 mm) un ritošā sastāva modernizēšanas tam bija liela nozīme pasažieru un kravas pārvadāšanā.

Latvijas valsts neatkarības periodā Rucava tika uzskatīta par vienu no pārtikušākajiem reģioniem Baltijā. Pape ar vairāk nekā 100 mājām bija lielākais zvejniekciems Kurzemes jūrmalā aiz Pāvilostas. Rucavas saimniecisko un sabiedrisko darbību tolaik sekmēja patērētāju kooperatīvs "Pašpalīdzība" (dibināts 1920. gadā) un vēl 16 biedrību un organizāciju darbība.

Otrā pasaules kara gados novads tika stipri izpostīts Kurzemes cietokšņa kauju laikā. Daudzi novada iedzīvotāji smagi cieta arī pēckara represijās, daļa pārcēlās uz dzīvi pilsētās. Rucavas pagasts ieguva pierobežas teritorijas statusu, līdz ar to iznīkstot vienam no galvenajiem vietējo iedzīvotāju nodarbošanās veidiem – zvejniecībai, ierastajai lauksaimnieciskai darbībai. Pēc Otrā pasaules kara likvidēja Liepājas-Rucavas dzelzceļu. Iedzīvotāju pārvietošana tālāk no militārajiem objektiem, brīvas sazināšanās un saiknes ar pārējo latviešu sabiedrību ierobežojumi (t.sk. iebraukšana teritorijā) veicināja pašreizējo Rucavas pagasta teritorijas reto apdzīvotību, t.sk. piekrastes ciematu situāciju.

Avots: http://www.rucava.lv/lv/vesture-un-simbolika/ [skat. 24.10.2023.]

EksistējošsEksistējoša
Pievienots1514908867
Atjaunots1698132678
Karte
Näitan 374 üksusest 1-20.
#NumberPierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LFK 13, 3450Place of hearing
2#LFK 13, 3451Place of hearing
3#LFK 13, 3452Place of hearing
4#LFK 13, 3453Place of hearing
5#LFK 13, 3454Place of hearing
6#LFK 13, 3455Place of hearing
7#LFK 13, 3456Place of hearing
8#LFK 13, 3457Place of hearing
9#LFK 13, 3458Place of hearing
10#LFK 13, 3459Place of hearing
11#LFK 13, 3460Place of hearing
12#LFK 13, 3461Place of hearing
13#LFK 13, 3462Place of hearing
14#LFK 13, 3463Place of hearing
15#LFK 13, 3464Place of hearing
16#LFK 13, 3465Place of hearing
17#LFK 13, 3466Place of hearing
18#LFK 13, 3467Place of hearing
19#LFK 13, 3468Place of hearing
20#LFK 13, 3469Place of hearing
Näitan 374 üksusest 1-20.
Näitan 100 üksusest 1-20.
#NimiNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsKirjeldus
 
1Ķērsta AndrejevaResidence
2Zelma Atte
  • lüpsja
  • folk performer
Participation in organisations
3Alfrēds Balčus1922Birth time/place
4J. BaslersResidence
5Juris Bebris
  • tõlkija
  • dirigent
  • author
  • educator
  • public employee
  • editor
1881 - 1887Working place

Šēnberga vācu proģimnāzija, krievu valodas, matemātikas un dziedāšanas skolotājs

6Katrīne BergmaneResidence
7Anna Bēta
  • pensionär
  • käsitööline
  • folk performer
1923Birth time/place
Education
8Katrīna Bidiņa2005Residence
9Jānis Bidiņš2005Residence
10Miķelis BidiņšResidence
11Margrieta Birzniece1911Birth time/place
12Miķelis Brizga
  • folk performer
Residence
13Anna BukaResidence
14Anna BūkaResidence
15Mārģieta BūkaResidence
16Anna CinkusResidence
17Ārija Dēklaus1935Birth time/place
18Alvīne Madliene DiedišķeResidence
19Emma Drille
  • õpetaja
  • tõlkija
  • educator
  • editor
1925 - 1940Working placeSkolotāja
20Anna Dumpe
  • folk performer
1868Birth time/placeRucavas "Dumpjos"
Näitan 100 üksusest 1-20.
Näitan 16 üksusest 1-16.
#PisipiltNumberNimetusAastaAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Skew barn in Rucava1045-4890aSkew barn in Rucava1931Emilis MelngailisAttēlsPlace
2Rucava Secondary School19610111Rucava Secondary School1961AttēlsPlace
3Professor Jānis Alberts Jansons and folklore informant Margrieta Šlesere19610113Professor Jānis Alberts Jansons and folklore informant Margrieta Šlesere1961AttēlsPlace
4Visiting Rucava folklore informants19610119Visiting Rucava folklore informants1961AttēlsPlace
5Folklorist Jānis Alberts Jansons and folklore informants19610120Folklorist Jānis Alberts Jansons and folklore informants1961AttēlsPlace
6The folklore informants from Rucava village19610121The folklore informants from Rucava village1961AttēlsPlace
7The folklore informant Anna Cinkus and folklorist Jānis Alberts Jansons19610122The folklore informant Anna Cinkus and folklorist Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
8The folklore informant Anna Korna19610123The folklore informant Anna Korna1961AttēlsPlace
9The folklore informant Margarieta Šlesere and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1955-3780The folklore informant Margarieta Šlesere and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
10The folklore informants Anna Korna, Anna Kleina and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1955-3806The folklore informants Anna Korna, Anna Kleina and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
11Folk performer Margrieta Ozola and folklorist Jānis Alberts Jansons1955-3838Folk performer Margrieta Ozola and folklorist Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
12Folk singer Jānis Slēžis and folklorist Jānis Alberts Jansons1955-3856Folk singer Jānis Slēžis and folklorist Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
13The folklore informants Jānis Vilkaulis, Anna Vilkaule, Katrīne Grabovska and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1955-3869The folklore informants Jānis Vilkaulis, Anna Vilkaule, Katrīne Grabovska and folklore researcher Jānis Alberts Jansons1961AttēlsPlace
14Visiting folk performer Katrīne Grabovska in Rucava parish0009Visiting folk performer Katrīne Grabovska in Rucava parish1990AttēlsPlace
15Folk performer Jānis Slēže in Rucava parish0019Folk performer Jānis Slēže in Rucava parish1991AttēlsPlace
16Kristapa Šēnberga kapa piemineklis447Kristapa Šēnberga kapa piemineklis2018AttēlsPlace
Näitan 16 üksusest 1-16.
Näitan 5 üksusest 1-5.
#Nimetus@@@@Organizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Miemju pamatskolaSchools and pre-schoolsLocation
2Rucava Ethnographic Ensemble GroupLocation
3Rucavas kultūras namsCulture centersLocation
4Rucavas pamatskolaSchools and pre-schoolsLocation
5Rucavas Kristapa Šēnberga privātskolaSchools and pre-schools1852 - 1901Location
Näitan 5 üksusest 1-5.
Näitan 1 üksusest 1-1.
#NimetusPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Vecos balsus vācot1925
Mentioned in text
Bet uz Rigu pārceļami butu pat tik lieli objekti, kā Rucavas būdiņas ar irkotām korēm;
Apbraukājot savas Rucavas, kas saucās Soikkola
Näitan 1 üksusest 1-1.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.