Dig2-Pardaugavas-stasti-a0021
00:00:00–00:04:35
Vineta Romane ir folkloras kopas “Laiksne” dalībniece no 1993. gada. Stāsta par folkloras kopas “Laiksne” kļūšanu par Iļģuciema kultūras centra kolektīvu, par “Laiksnes” rašanos. Reizi vai divas gadā “Laiksne” piedalās kultūras centra rīkotajos gadskārtu svētkos. Kultūras centrs atbalsta, dodot tērpus, telpas koncertiem, instrumentus pirkuši. Mēģinājumi kultūras centrā nenotiek, jo izdevīgāk tiktie Rīgas centrā.
00:04:36–00:11:09
Piedalīšanās Iļģuciema kultūras centra rīkotajos gadskārtu svētkos – Miķeļos, Jāņos, Lieldienās. “Laiksnes” iesakņojumus izmanto tautas deju ansambļi. Iļģuciema kultūras centra veidota gadskārtu svētku video sērija, kurā “Laiksne” veidojusi video par Lieldienām. Jāņu pasākumi notikuši Nordeķu parkā, ne Jāņu datumos, bet kā ielīgošana pirms tam. Otrajās Lieldienās Iļģuciema kultūras centra pagalmā notiek pasākums.
00:11:10–00:19:01
Kultūras centrs kontrolē vai notiek mēģinājumi, ir jāziņo, ja tie tiek atcelti. Festivālā “Baltica” un citos pasākumos izmanto nosaukumu Rīgas folkloras kopa “Laiksne”. Folkloras kopas veido repertuāru atbilstoši savam reģionam, bet Rīga ir ļoti kosmopolīta un tas, ka “Laiksne” ir piesaistīta Iļģuciemam, nekādi neietekmē ne repertuāru, ne tērpus. Par folkloras kopu piederību kultūras centriem, augstskolām un citām institūcijām. Katru mēnesi kultūras centram jāatskaitās par padarīto.
00:19:02–00:22:27
“Laiksnes” repertuāra veidošana – tipisks folkloras kustības produkts svarīgāk bija apzināties nacionālo pašapziņu. Dzied to, kas patīk. Kāda noklausās kaseti, nodungo mēģinājumā un tad to visas mācās. No viena dziedātāja interpretācija par to ko atceras tiek veidota dziesma, pamaina notis, jo tā smukāk skan. Pēdējos gados vairāk pievērš uzmanību notīm, izloksnei. Folkloras kustībai raksturīgi, ka grupas mācās viena no otras. Kladītē ierakstīts – “Skandinieku dziesma” un ceļo no vienas kladītes uz otru, šajā ceļā transformējas. Galvenais, lai smuki. Sākumā kā politiska kustība, svarīgi, ka vispār dziedi folkloru.
00:22:28–00:28:58
Folkloras kustībā repertuāru ietekmēja “Iļģi”. Ilga ieviesa brīvdomāšanas garu. “Laiksne” neapzināti ir ietekmējusies no “Iļģiem”. “Laiksnei” spēcīgas koklētājas. Mēģinājušas arī tautas balsī dziedāt. Pie Zanes Šmites mācījušās dziedāt “tautas balsī”. Repertuāru ietekmē gadskārtas, esošajam gadalaikam atbilstošas dziesmas, kāzu dziesmas ir daudz repertuārā. Bijusi viena ekspedīcija, Baiba Indriksone intervējusi Lidiju Jansoni no suitiem par kāzu tradīcijām. “Laiksnei” ir savs rokraksts kāzu tradīcijās, pamats ņemts no suitu mičošanas.
00:28:59–00:33:58
“Baltica” skates uz kurām ir noteikta tēma un tad tām jāgatavo repertuārs. Liels uzsvars festivālā ir tieši uz tematiku repertuāra izvēlē. Vineta ir no Jēkabpils, tāpēc arī “Laiksnē” izvēlas dziedāt Sēlijas rotāšanas, Baiba ir no Aizputes, tāpēc virza Kurzemes dziesmu repertuāru, katrs nāk ar interesi par savu reģionu. “Laiksne” draudzējās ar Armandu Kociņu, kurš bija savācis dažādus materiālus un dalījās ar savu dziesmu materiālu. “Laiksnes” repertuāra pārsvarā bija dziesmas no Latgales, kuras ir ļoti melodiskas – Kārsavas, Aulejas, Margaritas Šakinas dziedātās dziesmas, grupas “Klinču” repertuārs. Katra atsevišķa dalībniece kļūst par teicēju pārējai grupai, jo ienes kādas sev mīļas, iepriekš dziedātas dziesmas.
00:33:59–00:40:12
Dziesmas mācījās no ierakstiem, notīm, bet nav tā, ka gāja meklēt arhīvā. Mode folkloras kustībā mainās. Tagad ir svarīgāk turēties pie avota, ja maini kaut ko, tad skaidri arī norādi, ka tas ir paša pārveidots. Liela daļa grupu arī nemainās. Pāriešana uz “Saucējām” mainīja skatījumu uz to kā jāveido materiāls. Vairākas dziesmas tiek dziedātas kokļu pavadījumā, izdomā, kuras dziesmas skaistāk izklausītos ar instrumentālo pavadījumu. Pēdējos gados ir tā, ka iepriekš tiek aranžēts, bet līdz tam mēģinājuma procesā izdomāja kam nepieciešams pielikt instrumentālu pavadījumu.
00:40:13–00:45:36
Vineta sākusi dziedāt Jēkabpils grupa “Klinči”, kuru vadīja Iveta Tāle. Nolēmusi pievienoties “Klinčiem”, jo 1988. gada “Balticā” dzirdējusi, kā Doma laukumā viņi dzied dziesmu “Saule pina vainadziņu”. “Klinču” repertuāru veidoja dziesmas, kuras bija ierakstītas pie teicējiem, arhīvu materiāli, kurus meklēja Latviešu folkloras krātuvē. Grupa dziedāja sava reģiona dziesmas. “Divējāda saule tek” ir bēru dziesma, kuru izpildīja “Klinči” pieliekot vārdus par sauli un tā ir aizgājusi folkloras kustība, arī kļuvusi par kora dziesmu. Rotāšanas folkloristu vidē cirkulēja ar Ivetas salikumu. “Saule pina vanadziņu” ir apdziedāšanas dziesma, Iveta pielika saules vārdus, bet arī sākumā tika melodija nepareizi dziedāta, jo nepareizi atšifrēja pierakstu. Arī tagad vēl daži kļūdaini dzied.
00:45:37–00:51:02
1992. gadā Vineta mācījās Medicīnas akadēmijā, kur redzēja sludinājumu, ka folkloras grupa meklē dalībniekus. Tā bija “Laiksne”. Notika noklausīšanās un intervētāji nozuda. Uz īsu brīdi “Laiksne” bija aicinājuši Iveta Tāli vadīt un viņa arī uzaicināja Vinetu. 2003. gadā nodibinājās “Saucējas” un tajā pašā gadā arī Vineta pievienojās. “Klinči” arī dziedāja dziesmas ar pavadījumu, iekļāvās vispārējā folkloras kustībā. “Saucējas” bija radikālas, kuras neko nearanžēja.
00:51:03–00:56:06
“Laiksne” parasti skatēs saņem labus rezultātus. Folkloras kopu paliek arvien vairāk. Agrāk, 1991. gadā, festivāls “Baltica” bijis daudz iespaidīgāks. Visu nakti dziedājuši un dejojuši. “Baltica” festivālos paliek arvien vairāk dalībnieku, tas kļūst izšķīdis.
00:56:07–01:00:21
Nekad nav bijusi Jāņos Rīgā, lai gan vīrs spēlē Dzegužkalnā. “Iļģi” spēlē Jāņos Dzegužkalnā, bet nesvin Rīgā, nospēlē un brauc uz citām svinēšanas vietām. “Laiksnei” ir bijušas pirmsjāņu spēles gan privātajos pasākumos, gan Krastmalā 20. vai 21. jūnijā, bet ne pašos Jāņos. Folkloristiem ir skaidrs, ka īsti Jāņi ir laukos un Jāņi Rīgā ir pilsētnieku un nelatviešu padarīšana.
01:00:22–01:07:10
No 2016. gada strādā Pārdaugavā Rīgas Stradiņa Universitātē. Patīk Pārdaugavas zaļums, RSU kampusa veidošana.
