[Ieraksts ir no pārrakstītajām kasetēm, atskaņojumā jūtami pārrāvumi, intervētāja uzdotie jautājumi maz saglabājušies.]
0:06 (Kai jius saucet tuos vītys poši?)
0:11 Kruoslauka [teicēja nosaukumu lieto šādi, Kreslavkas viņai nav]. Vēl māte teikusi Baļ∙šije Unguri [Lielie Unguri]. Rauga noskaidrot, kas tas tāds — Baļ∙šije Unguri?
0:17 Intervētāja paskaidro, ka Krāslavas rajonā ir taida sola.
0:28 Jā, viņas māte viņiem ko tādu stāstījusi. Viņi pieci bērni mātei bijuši: Miška, Ninka, Gu∙nepa, Aņa, Broņa.
0:43 A tēte — cjurmā nūmyra. (Ā.) Trydcatj pyrmajā godā jū pajēme. Par ... jis bazneicā bie par kaidu to ... (Pīkolpuotuoju?) Nu. Vot. Jū pajēme. Bie taidi gody, ka zapreš∙šali Dīva lyugtīs. (Mhm.) Vot! I, vot, jū pajēme. Pasādynova. Treis gody puorsēdēja i nūmyra tī. (Uhu.) Ot! Nu a mama palyka, mes visi — kai lesinka (?‘nocirsti kociņi’). I dzeivovom. Kai pry∙šlosj, tai i dzeivovom.
1:27
1:29 Izgājusi pie krieva, arī viņai 5 bērni: Koļa, Gaļa, Taņa, Va∙lode, Saša. Div meitys.
2:04 Neesot te neviena, neviena paša, ar ko viņa savā mēlē varētu parunāt!
2:13 Agrāk dzīvojusi Ma∙ļinovkā, šeit ir Alga∙štyks. Tur it kā bijis [latgaliski runājošu], bet viņai nav nācies, jo izgājusi pie krieva, vīramāte krieviete.
2:25 Ar pateicību piemin vīramāti. Ļoti laba bijusi. Rauga viņas labuma pakāpi izsacīt vārdiem, bet neatrod piemērotus.
2:47 Ierauga, ka tiek ierakstīta, satraucas, bet tas tikai pa jokam.
2:53 Brīnās, ka intervētājas tādu tālu (tuoleimu) ceļu mērojušas. Interesējas, vai par to kāds maksājot, un jūtas pārsteigta, ka ne.
3:10 A je, a je, muni jius bērneni!... (Visi smejas.) Oi, oi, oi, oi. Itaidu pasauli braukt!...
3:27 Latvijā nav bijusi, taisījusies, bet tā arī nav aizbraukusi — māte nav laidusi, teikusi, ka, ja aizbrauks, tad tur arī paliks.
3:40 Braukusi tāda Aņa Sēneitīne, kas šeit dzīvojusi ar vīru (ar veiri). Kad tas paņemts uz cietumu, viņa, viena palikusi, devusies uz Latviju.
3:55 Gribējusi Gunefu ņemt līdzi, tikai ... mama napalaide (atkārto un nopūšas).
4:06 Viņas vecāki nu vīnys solys abi∙div. Grūti vajadzīgos vārdus jau esot atrast.
4:24 Muna mēleite kur to dzeivoj.
4:33 Atkal priecājas par atnācējām — meitinis jius munys!...
4:48 Ite jasj ar mamu staigalieju da bazneicai. Nu es veļ nalela beju. (Uhu.) Pomneju, ka bazneickungs padna∙sil kristeni bučuot, jasj bučovu j.. I, vot. Dīva jasj namuoku lyugtīs, toļka „Tāvs myusu” i „Sveicynuota”, i vsjo! (Uhu.) Kū mama izuicie, tys i palyka pi mani. (Uhu.) Ot! Vaira jasj ni∙kuo. Kristeitīs... Jasj sovus u∙nukus, jī ru.. ruskī bārni (Uhu.), a izuiceju pa latuski kristeitīs (smaida). (Uhu.) I muoka! (Apmierināta.)
5:23
5:26 Viņa mazbērnu prasmi [krustīties latviski] bieži pārbaudot.
5:53 Kruoslaukā? Ō-ō-ōi, kaida dzeive beja — nadūd, Dīveņ! Kolhozi tai laikā veidojušies, tad karš (vaidy) sācies.
6:06 Pieci gadi karš, visus kara gadus par zirgkopi strādājusi. Pie vīra izgājusi uz Maļinovku, tur padzīvojusi laiku, tur visi bērni dzimuši.
6:36 Bērni visi pie vietas. Koļa tepat pāri ceļam (šakur par celi) dzīvo. Gaļa tuvumā.
6:53 Bērni visi dzīvojot tepat (visi te).
7:08 Vīrabrālis, kurš Salbā dzīvo, un viņa sieva savus bērnus izmācīja skolā līdz 8 klasēm un sūtīja tālāk pa gorodim.
7:31 Viņas bērni mācījās tepat. Pēcāk dēli izgāja armiju. Lepojas, ka par visiem trim dēliem no armijas priekšniekiem pateicības rakstus saņēmusi.
8:23 (Kādu gabalu ieraksts ir bojāts. Skan ēšanas troksnis.)
9:12 Dzīvojusi krievu saimē, jo pie krieva (aiz russkuo) izgājusi. Vīramāte bija dievticīga, visas svētdienas svētījusi. Viņa arī — kopā ar vīramāti.
9:28 Dievs ir viens. Ticējusi un lūgusies gan pa sovai mēlei, gan krieviski (pa jūs mēlei). Mīlējusi viņu vīramāte, un viņa viņu arī, nevarot aizmirst.
9:47 Vīramātei trīs dēli bijuši. Visi precēti (ženeiti). Palikusi dzīvot ar Gunefu. Pirms tam padzīvojusi pie vecākā dēla ar vedeklu, tad kādu laiku jaunākā dēla ģimenē. Tur, kaut vedekla krieviete, ar viņu nav bijis iespējams dzīvot. Vedekla Salbā dzīvo ar savu Mihailu arī tagad.
Tiek runāts par uzvārdiem.
10:30 Ite gi muna fa∙mileja! (Nu, nu, nu...) Mamys. (Mamys.) Net, tētis! (Tētis.) Tētis, fa∙mileja muna Stašāns. (Aha. A kaidys veļ beja?) Misjūns. (Misjūns. Uhu.) Mamys bruoļs Misjūns beja, Osips. (Uhu. Klepo.) Vonogi beja, nu jī ni radņa. Plyučy — ite radņa bie myusu. Ot. Lat.. lat.. latgalīši ili latyšy, ili kai? Kai pa praviļnamu? Nu Latvijis atbraukuš, dzeivova Kruoslaukā Plyučy itī. Muns krystās, kai gi juo sauce? Pa ruski, Je∙gor (Uhu.), a pa latuski nazynu, kai ... perever∙nutj. Vo, vo, vo — Jurij, Jurka. (Neskaidra murmināšana, sazinoties intervētājiem.) A jou vysskas zaby∙vajetsa!...
11:41
11:44 Sūkstās, ka nav neviena, kas runātu — pa munai mēlei... Visi ruskī, arī viņa jau ruskuo...
11:52 Neesot te draudzeņu latyšku. Viena ir, pa∙ļačka. Vienuviet ar viņu ilgus gadus strādājušas Kruoslaukā un Ma∙ļinovkā — par da∙jarkom, jei i jasj. Esot uz kruķiem. Teicēja tāpēc ejot pie viņas — pasēžot, paspriežot. (Smejas.)
12:31 [Kā to draudzeni sauc?] Miha∙lina Padčika. Nu jei narunoj pa-pa∙ļacki, a runoj pa ruski.
12:43 Krieviski viņas runājot. Jei namuoka pa myus runuot, pa myusu mēlei.
12:54 Sēneitīne Aņa bieja — mamys pa∙druga. Mam.. Jei da mamai staigalē, ot. Kod jou mužyku pajēme, jei dzeivova divejūs, pi jūs bārnu nabieja. Ot. Jis beja sa∙požniks, šyva a∙butkus ļaudim. Ot. Jī dzeivova (nožagojas) labi. Kai jū pajēme, jei vīna padzeivova cik ta godu, nazynu, cik godu. Pa∙tom sobra∙lasj braukt da Latvijai. Nu j.. pi juos tī na∙verna so.. radņa, sovi jira. I, vot, gribē jei cīš mani pajimt. Jasj beju sa∙glasna, nu mama napalaide, mani. Tu, soka, tī izgaissi. (Smejas.)
13:40
13:44 Muosa Aņa braukalē da Latvijai. Tagad viņa dzīvo Kazahstānā. Broņa tī i Aņa tī dzeivoj. Aņa bieži braukājusi uz Latviju, gandrīz ik gadus.
14:50 Kādā reizē atbraukusi, stāstīja, kā laidies bēgt baznīckungs, uzzinājis, ka viņa ir no Sibīrijas, kas te pie radiem atbraukusi.
15:09 Pauž neizpratni, ka arī tā var būt — taču gramatnys cilvēks, cits viņa vietā būtu interesējies.
15:20 Kolektīva pasmiešanās par iespējamo domāšanu, ka Sibīrijā vieni lāči dzīvojot.
15:28 Arī gribēdams te lāci neatrastu. Kaut kur taigā dzīvojot.
15:42 Kā sākusi iet skolā Kruoslaukā, mācījušies latviski un krieviski, divās mēlēs bijis. Bet tad iznākusi kāda pavēle, latviski mācīties aizliegts.
16:02 Aizliedza, visas latviskās grāmatas no viņiem atņēma. Palikuši uz krievu mēles.
16:16 Bet tas viss jau ļoti sen, sen, sen bijis. [Rauga sarēķināt.] Ja viņa ir no 24. gada, tad tā latviskā mācīšanās bijusi ap... Kādi 6 gadi jāņemot, no 24. līdz 30. gadam. Tātad ap 1931.–32. gadu mācījusies skolā latgaliski.
16:53 Pārliecināta, ka tā bijis visās klasēs (vysumūs klasūs). Bija līdz 7 klasēm skola, un visās klasēs latviešu valoda mācīta. Tad kāda tur pavēle uznākusi, aizliedza un grāmatas izņēma, vai sadedzināja, vai kaut kur aizveda.
17:13 Jā, viņai vēl iznācis mācīties latviski. Visus burtus latviskos zinot.
17:23 Skolotāji arī bija latvieši. Direktors bijis Medniss, viņa sieva Valentina Augustovna. Savu skolotāju viņa mīlējusi, nav aizmirsusi, tikai vārdu aizmirsusi.
18:02 Jau aizmirsusi, visu aizmirsusi.
18:04 Kaby byut bejs kaids ciļvēceņš ar mani, dzei.. runovs by pa latuski, možet bytj i jasj i ni za∙byla. Nu nē, nav ni∙kuo, vīna poša, kū gi jasj? Vot. Ai (dziļa nopūta), mama myus daudz kū stuosteja par Latviji!... Kai jei tī dzeivova, kai jei tī lūpus ganeja, cyukys ganeja (smejas). (Nu a kuo jī brauce da šenīnei?) A tēte brauce iz šenīni, da Sibirem, ka te — voļnaja zem∙ļa! Skoļka hoš, stoļka i sej, i pa∙ši, i vsjo!... Vot.
18:50
19:04 Ap 20. gadiem tas, ja 31. viņu uz cietumu paņēma. Viņi, visi bērni, bija jau sadzimuši. [Rauga atcerēties visu dzimšanas gadus. Nedaudz putrojas, bet galā visus savelk kopā.] Vecākais brālis Miška (1919), Ņina (1922), tad viņa, Gunefa, (1924), Aņa (1927), Broņa (1931).
20:06 Tik tas viss taču sen, sen, sensen. (Jou gi ite seņ, seņ, pra∙seņ.)
20:15 Prāto, vai brālis maz dzīvs vēl, Tu∙imā dzīvojis. Oņte jau miris [pusbrālis]. Ņinka dzīva vēl.
20:30 Arī Broņa ar Aņu ir dzīvas. Kaut kur Kazah∙stanā dzīvojot. Broņas mužiks viņas uz turieni aizveda, bet tad pats nomira, viņas palika tur.
20:52 Kad māte gājusi pie tēva, viņam jau bija bijusi sieva, tikai tā nomira. Palika puika Puovuleņš. Tagad viņš arī jau miris. Salbā dzīvoja, viņa bērēs bijusi.
21:18 Īsadzeivuot bie švokai. Tī gi beja, kod jasj, ot, suoku pomneit, da školai staigalieju, zynu, ka bie leli na∙logi. Vot. Plany vy∙saidi bieja tī. Ešli tu tur gūvi, značit pīnu vāk nosuot zda∙vatj, tur vystu, — ūlys vāk vest, zda∙vatj, cyuku tur, — škuru vāk sni∙matj. Nadeve ni svylynuot — sni∙matj, zda∙vatj! Vot. I ... a vušku tur, toža — š.. vylnu vajag zda∙vatj. Cik tī i bie, jou nazynu, nu uškys, nu golvys zda∙vatj ituos vylnys. Oi, bie. Deļ sevi ni∙kuo navarāja sabra∙zitj — i ni sasprāst, ni izaust, ni ... I nūpierkt nabie par kū — naudys nabie. Vot. Nabie nu kuranis ni zara∙botatj, ni kai, vot. Dzeivovom, kai pryha∙dilase. Nadūd, Dīveņ, ni∙kod taidys dzeivis n∙ikam — kai mes augom i dzeivovom!...
22:37
22:44 Skoloties sanācis maz, vajadzējis strādāt. Nepieticis jaudas mātei viņus skolot. Īmu da školai, pa∙ka sylts, snīga nav. Kai snīgs izkreit, tai i jasj sela. Tā arī dzīvojuši. Trīs klases ar pūlēm pabeigusi.
23:14 Veikalā (laukā) preces bijušas, bet nebijis naudas, par ko pirkt. Un iespēju tikt pie naudas arī nekādu.
23:34 Daīt pavasars. Zīmu koj kai puorsēd. Pavasars daīt, buļbis pasādynojim duorzā, da teirumym nadeve sādynuot. Ot. Jou āst nav kuo bie. Dzeivovom iz zuolis. Staigalējem mes ar Ninku, sa∙rankys* kai ka∙pali. Nūīmom da mežam, pa cālam maisam pīkašam, — nedeli dzeivojim. Vot. Ziņ taidys sa∙rankys? (Nazynu, kas tei par zuoleiti.) (Teicēja smejas.) (Oi sakneitis, kas tuos ira?) Da, sakneitis taidys. I jei kai buļbeite tī, toļka ... kai tev rasska∙zatj? Mama juos izmozgoj labi, nūnas da upei. Razluš∙čyt, izmozgoj labi, atnas, pa ... Kai ... Veļ gūs pi myusu nabie. Bie nu myusu gūvi, kai tāvu pajēme, i pryšli, api∙sali, gūvi ata∙brali nu myusu. Mes palykom sav∙sem. Ot, tai vot. Ni∙kuo nabeja. Tai i dzeivovom. Nu zagt nastaigalējom!
24:54
24:59 Mama myus cīš, cīš kūdynova par itū, ka ni∙kur najaite! Dzeivojte! Kai jir, tai i dzeivojit! Grūti mātei klājies, kamēr viņi paaugušies. Rauga atcerēties, kurā gadā māte mirusi. Volodjam, kurš 60. gadā dzimis, kādi divi gadiņi bijuši. (Pāriet uz krievu valodu, atminēdamās, kā viņš vecaimātei ēst prasījis.)
26:00 Atkal pasūkstās, ka nav neviena, ar ko varētu runāt.
26:22 Me∙šanka viņa esot valodā.
26:30 Stāsta atkal, kur latgalieši dzīvojuši. Ma∙ļinovkā — uz pusēm. Arī te, kad atbraukusi, bijuši latgalieši. Re, svuoča ceļam pāri (car celi) dzīvo! Latviete, bet nerunā latviski. Ne reizi nav raudzījusi ar viņu latviski runāt.
26:55 Šaubās, vai runātu latviski arī ar intervētājiem, ne reizes nav dzirdēta citādi, kā tikai krieviski.
27:02 [Salbā] nevienu latvieti nezinot. Ja bijis kāds, varbūt nav atzinies. Drīzāk, ja arī kāds bijis, izbraucis.
27:27 Dzirdējusi, ka tur ir latvieši, bet ne reizes tur nav bijusi.No turienes braukuši uz šejieni, bet viņi nerunāja latviski, tikai krieviski. No tās Vicebkas.
27:47 Paziņkārojas, kas mums šo visu, par ko iztaujājam, stāstījis.
27:53 Izsaka varbūtību, ka mēs pēc visa ko uzrakstīšot. Vai viņai ko atsūtīšot?
28:13 Intervētāji apsola.
28:20 Laipni piekrīt dot savu adresi.
28:37 Bijusi viņai Kruoslaukā draudzene — Lena Krumpāna. Latyška. Kaut kur arī tagad dzīvojot. Bet sākusi dzert. Tā Gunefa viņu vairs par draudzeni neuzskatot. Nemīlot dzērājus.
29:12 Ar svuoču tas pats esot. Tāpēc neejot pie viņas. Iznākot, uz soliņa viņa sēžot, arī teicēja sēžot (siežļu), tā pasēžot abas, bet nesatiekoties. Jo tā — dzerot.
29:38 Uz jautājumu, vai te daudzi dzerot, tikai nošausminās. Vecis, kuruos peņseju palu∙čajet, čutni vysys dzer!
29:56 Viņai pensija neliela. Augustā kādu procentu solot pielikt. Saņemot viņas mājinieki, viņa par to daudz neinteresējoties. Viņi saņem, viņi arī tērē, viņa nemaisoties. Ko varot, to vēl pastrādājot. Pāriet uz krievu valodu, atstāstīdama, ko pa TV rādot.
30:50 Intervētāja atgādina, ka jārunā latgaliski, izdabū vārda “kašeļ” tulkojumu — kuoss. Krieviski varot visur, bet latgaliski maz kur.
31:07 Teicēja aizbildinās, ka latgaliski jau švokai sanākot.
31:23 Pi myusu, ot, mes kai Kruoslaukā dzeivovom, pi myusu tī ustoba bieja taida. Hotj jei ni važna, nu ustoba sjorav∙no, dzeivovom gi mes jimā. Pierteņa bieja, duorzeņš. Pogrobeņš beja. Zīm tī buļbis bērom. Nu ni zīm, a rudiņā. A ... A vaira kas tī? Staikys bieja, ka kod...
31:51
31:52 Izstāsta par gadījumu, kā ar viņu kolhoza vadība negodīgi izdarījusies.
31:52 Jasj dareju kal∙hozā. Maņ premeju, ja ... par ... kad kaņu∙šyla, premeju īdeve. Bie pri∙jehavši nu ra∙jona, palna∙močenais. Sa∙braņni sa∙brali. I vydelili maņ dvuhgada∙voloju tjolku. (A latviski kai tys byutu?) A ... pa latuski — kai gi te pereves∙ci? (Smejas.) Ni saabra∙žu. (Kab saprostumem.) Nu. Ai. Diveju godu teleicu. (Vo!) Vo. (Cyta runa.) Da. I, kod tys palna∙močenais nūbrauce, maņ predse∙dateļs kal∙hoza i živa.. i jitei — zaa∙tehniks, ženščyna by∙la, beja, vydelili maņ tjoločku nu kletkys. Na∙verna, diveju mienišu. I jasj nūbrauču, ka∙šolkā jū pagru∙zila itū teleni i atvežu da sātai. I kur jū buozt? Staikā jei sasaļs. Mozeņa. Ustobā īnesem. I da pavasaram turājom ustobā. A pavasarā jou izvedjom mes jū vuorā. Jei vosoru puorstaigalē pi myusu, a ... i pa∙krylase. Mes jū bereg∙li, partū ka jei vīna. Sīns bie pi myusu pīpļauts, sīns bie zaleņš, lobs, kačistvenais. I, vot, jei vosor pa∙krylasj. Iz ūtrys vosorys jei myms jou pīnu deve. (Uhu.) Vot, tai i raz∙žilise mes.
33:51
33:56 Vēl dolgi bijuši kolhozā. Brāļiem Miškai un Puovulam par darbu izrakstīja miltus, māte no tiem cepa maizi, bet tas, izrādījies, ir uz parāda. Viņai to nācies atstrādāt, ko arī darījusi. Kā kļuvusi par zirgkopi, tā visus parādus atmaksājusi un vēl telīti nopelnījusi.
34:38 Ļaudis mudinājuši rakstīt tam pārvaldniekam (rokst jam gruomotu!), sūdzēties, ka viņai ne divgadīga tele, bet teliņš iedots, tomēr viņas ar māti nolēmušas neko nemeklēt. Izaudzējušas to teliņu!
35:03 A sīns bie pi myusu pi... pi duorza. (Aha.) Vot. Taida zuole, vot, vacī duorzy, tī že pyrejis* aug — pa vacom pašņom! Sa∙sedi kru∙gom kod dzeivova, pa∙tom jī nūbrauce. I ... i zems itei pusta∙vala, i mes tai ža pi sātys pļuovjom i s... kaļtējom, i stogā lykom. Senavalā. Deļ zīmys. (Mhm.) Vot. Cik godu tī dzeivovom, i tik godu pļuovjom. Kolnā na.. navaidzē īt, pi sā.. pi pošys sātys (Uhu.) pļuovjom. Ar izkaptjom — Ninka, jasj. Aņa ar Broni napļuove, juos namuoka. (Uhu. Jaunuokys.) Mes ar Ninku. (Nu kai vacuoka...) Mama toža napļuove, mama vaidēja, jei bie navasala. Vot.
35:53
36:06 Nesavākt visa vairs — kā tikai nav bijis!... Viņai jau 81. gads, kā tik visa nav pieredzēts, pārdzīvots!...
36:31 Savus bērnus stingrībā audzinājusi. Stāsta par mazbērniem, līdz skolas vecumam tie bieži pie viņas uzturējušies, audzinājusi kā savus. Ne dzer, ne kaujas viņi. 3 dēli, pie Volodjkas divi, pie Saškas divi, pie Koļas viens dēls un 2 meitas, jau lielas, pie vīra izgājušas. Pie Gaļas — 5 bērni: 4 dēli un viena meita. Arī visi lieli jau, Gaļa pati pensijā. Taņai dēls un meita, arī abi precēti ļaudis jau.
38:15 Kā kādi svētki (svādinis), Jaunais gods, visi šurp sabraucot. Pasēdim drupeiti (apmierināti smaida).
38:28 Mīlot viņa tos mazos ļoti. Vakar Vi∙taļka ar Pavļiku bijis, mazajam tik otrs gadiņš, bet skraidelē un tāds runātīgs... Palielās, ka [uz intervijas brīdi] viņai ir 14 mazbērni un 11 mazmazbērni, bagāta. Turpina uzskaitīt mazmazbērnus.
39:58 Mama stuosteja, ka tī ituo nav! Esli pi kuo cyukys, tak gonūs dzan, pastuhs gona. (Nu, nu, nu, nu.) Ot! Tī lūpy pa uļneicu nastaigalēja. (Nastaigalēja.) Ot! A te, fu! (Piekrītoši smiekli.) Tabu∙ny parit — i cyukys, i teli, oi! Reitā pra∙sņosse ili gļaneš lūgā (Klātesošie smejas.) — kas? Cyuku tabuns īt. (Ha-ha-ha.) (Jou i syt pi lūga kurs vepreits, pareizi? (Smiekli.)) O-o-oi! Cytu aili i paguļu, pasaverūs lūgā — cyukys īt, tfu! (Smiekli.) Ni∙kuo loba nasaradz, toļka ituos cyukys. (Smiekli.)
40:43
40:50 Viņas mazdēls Petjka Vācijā dzīvojot. Atbraucis pērnvasar ciemos un fotografē cūku, kas pa ielu iet. Viņa sarājusi, šis smejoties — parādīšot Vācijā, kā te cūkas dzīvo. Sarājusi, ka vai tad jau aizmirsis, ka pats vēl nesen šādi dzīvojis?! Smējies.
41:43 Agrāk citādi bijis, jo lopu tik daudz nav turējuši. Pavisam citāda dzīve. Cūku arī nebijis tik daudz: divas, trīs, lielākais, sešas. Govs parasti viena. Tagad, cik gribi, tik turi. Kaimiņiene 5 govis turot.
41:33 Pie viņām divas govis — Taņas un viņas. Esot jau kā viņu, jo viņi to govi baro, slauc, tīra. Viņa jau neko nevarot — rūkys suop.
42:50 Ka saimnieces gods vēl paturēts — paspriež.
43:25 Tēvs Minusinskā, cjurmā. Mama Kruoslaukā paglobuota.
43:45 (Pāriet uz krievu valodu.) Pārrunā, ka tūlīt braukšot uz Kruoslauku, vedīšot skolotājas dēls. Teicēja ir skeptiska, neko tur neatradīšot. Ne kādu mūru vairs, ne citu materiālu liecību. Bijusi arī viņa necik sen tur, Koļa savadājis. Pie upes apstājušies. Vīrieši sākuši makšķerēt, vēlāk zivju zupu vārījuši, bet viņa pa savām vecajām taciņām staigājusi...
44:50 Kāds no malas (acīmredzot skolotāja) ierunājas, atgādinot, ka Kreslavkas baznīca pārvesta šurp un tagad tā esot viņu klubs. Pārrunā visu kopā, bet krieviski. Intervētāji saka, ka noteikti apskatīšoties, nofotografēšot.
45:20 Teicēja atceras, ka gājusi baznīcā — Kruoslaukā, bērnībā.
45:30 (Skolotāja par savu vīramāti, kas visu saprotot, ko mēs runājot, bet pati vairs nevarot parunāt latviski. Viņas māte vēl labi runājusi — skolotāja atceroties to.)
45:40 Piemin Kudiņu, kurš tagad Latvijā dzīvojot. Tas stāstījis atbraucējām par Kruoslauku. Gunefa apstiprina: „Da, beja Kruoslaukā Kūdeni!...”
46:02 Kādā valodā teicēja domājot, kad uz tā soliņa sēžot? Atbild: „Ka∙nešna, russkuo!...”
Brīdis ar filozofiskākām pārdomām.
46:30 Kaida dzeivoj, tai i runoj, tai i taida volūda iz mēlis stuovli.
46:45 A puoteri to muni pa latyski...
46:59 „Tāvs myusu, kotrys esi debesīs, svēteits lai tūp tavs vuords, lai atnuok tova vaļa, lai nūteik kai debesīs, tai aridzan vierson zemis. Myusu dīniškas maizes dūd myms šudiņ, kai mes atlaižam sovim poruodnīkim, un na∙īved, bet at∙pestej myms nu ļauna. Amyn.”
47:16
47:18 Iesāk arī „Sveicynuota esi tu Marija” latgaliski, bet izbeidzas kasete...
* Piebilde par augu nosaukumiem: pyrejis ‘vārpatas’, sa∙rankys ‘liliju dzimtas daudzgadīgs augs’, kam sakne kā kartupelim.