Teika par Kristīni
Reiz dzīvojuse kāda ragana vārdā Kristīne. Viņai bijis vīrs vārdā Dauguls. Viņš zinājis, ka viņa sieva ragana. Viņš nogājis pie sava kaimiņa un teicis, lai nedod viņa sievai dzert, bet, ja viņš došot, tad viņam govis nosprāgšot. Kādā karstā dienā viņa sieva atnākuse pie kamiņa un prasījuse dzert, bet viņš nedevis. Tagad viņa gājuse mājā un viņai bijušas govis nosprāgušas. Nu viņai nebijis piena. Viņa sākuse iet pa citu kūtīm un slaukt govis. Pienu viņa pārnesuse mājās un salējuse spainīšos. Katrā spainītī ielikuse vienu rupuci un tad nolikuse pagrabā. Kad krējums bijis sakrājies, tad viņa situse sviestu. Reiz viņa aizveduse sviestu uz Rīgu un gribējuse pārdot, bet gadījies kāds vecītis. Viņš paņēmis sviesta spainīti rokā un uzvilcis krustu. Tanīs vietās, kur bijis griezums, sakrājušies asins pilieni. Ta varējuši pazīt raganu sviestu.