21.03.2020
* Neēst nepārtraukti. No stresa pamostas iekšējais kāmītis, un tad tiek grauzts un štopēts, grauzts un štopēts.
* Mūžam nav tā gribējies kaut kur klīst, ieklīst, vazāties kā tagad, kad nedrīkst un nevajag. Tad nu vakar tumsā klīdām par Mežciemu apļiem vien. Divatā rociņās sadevušies.
* Gribēt strādāt, ja tik ļoti ir pazudis dienas normālais ritms, motivācija. Pusmetrs visa kā labojama, pārlasāma, bet gribas tikai filmas par epidēmijām, fantastiku, krimiķus par sazvērestības teorijām. Pat mazais laukos, nu tik varētu raut un strādāt, bet produktivitāte kaitinoši zema.
* Nedusmoties, kad populisti uzdarbojas, kad citādi domājošie uzdarbojas, kad nedomājošie uzdarbojas. Nedusmoties uz tēvu pašizolācijā pie TV (nav slims, bet tūkstoš riska grupās un grib komentēt, un aizstāvēt tos konservatīvos, kas viņam patīk, bet man ļoti ļoti nē).
Starp citu, 5 gabali no 84 maniem skolēniem nedēļas laikā e-klasē tā arī nav ienākuši...
Īstenībā normāli gavēņa izaicinājumi. Cerams, ka ap Lieldienām būs vieglāk.
23.03.2020
Savējiem 84 susuriem visu saliku pusnaktī e-klasē. Materiālus gan gatavoju tieši 2 dienas ilgāk nekā parasti. Nodošanas termiņš - piektdienas vakars. Visi slepenie saziņas kanāli norādīti. Nav jau tagad visiem barā jākrīt e-klasē. Var arī pēcpusdienā.
Domāt, ka varēs visi sinhroni raut vaļā pēc normālā stundu saraksta - naivi. Un lieki.
Labāk lai noskrien sportā pāris km pa vienam laukā. Plaušai un bulciņslānim būs lielāks prieks!
24.03.2020.
Visgrūtāk ir nedomāt līdzi. Ziņām, tam, kas notiek pasaulē. Kas to būtu domājis, ka jāpriecājas, ka mēs dzīvojam tik skraji. Un turamies tik tālu viens no otra. Šonakt pirmo nakti sērgas laikā nenāca miegs. Pirms tam gan skolotāju, kuras reizē mammas, hroniskais "varu aizmigt jebkur". Un apokalipses sižeti.
Ir grūti manos Mežciema 30 kvadrātmetros trim cilvēkiem un vecam kaķim ar ambīcijām. Šodien evakuējos uz 30 hektāriem ar sliktu interneta segumu. Mans mazais cilvēks tur jau 5 dienas krauj malku, vizinās tačkā, dedzina zarus un staidzina omi pa mežiem.
Man pietrūkst manu skolēnu. Divdienu maratonu, kas veidoja nedēļas serdi. Man sevis par daudz. Bet labā ziņa, 7 cilvēki nedēļas darbu jau paveikuši 3 dienas pirms termiņa. Un katrs, kurš nesaprot, atrod veidu, kā BEZ KĻŪDĀM man uzrakstīt, pajautāt, precizēt.
Nākamnedēļ 2 klasēm integrēsim komerczinības ar latviešu valodu ne jau man nemīļajai Skolai2030 par godu, bet tāpēc, ka mokām viņus divatā jau kopš rudens. Ja jūs redzētu, dzirdētu, cik jēdzīgāk viņi analizē tekstu un drošāk runā (ar jēgu), priecātos kopā ar mani.
Bet vispār es jūtos kā šis nejēdzīgais koks pie "Rimi", piesieta ar striķiem pie pārāk drošiem balstiem. Un zari arī apšņakāti.
25.03.2020.
Šodien mums apokalipse pie dupša. Kāpjam kalnā, veļamies lejā. Staigājam kopā ar gulbjiem.
Baba gan atrada jaunu darbu. Līdz ar to mums dzīvesplanošana un bērna loģistika atkal būs ar kalendāru. Bet baba vēl jauna, babai niez nagi strādāt.
Skolā tieši tas, ko biju gaidījusi - piezīmes, ka nevajag pārspīlēt ar apjomu. Hmm, kurš gan to teica 16.martā, a? Es gan uzdodu tieši tikpat, cik normālās dienās. Parasti viņi izlasa pilnu tekstu x, tad ir frontāls seminārs, tikai pēc tam teorijas jumtiņš. Man nepatīk dzirdēt atpakaļ savas domas, turklāt biogrāfiskās vai kultūrvēsturiskās metodes mērcē. Nu labi, kāds nejauši pārsakās, ka Edgars klenderēja bārā, ne krogū, un tas ir labs iemesls sarunai, kāpēc Kristīne nav sievietes ideāls. Jo paaudzēs mantota līdzatkarība noteikti nav parauga vērta.
26.03.2020.
Es tiešām priecātos, ja visi eksperti un par tādiem projektu pasludinātie piepludinātu fb ar labās prakses piemēriem vai tiešsaistēm uz tiem. Nevis gaidītu, ka mēs to meklējam jūsu mājaslapā vai vēl sazin kur. Īpaši akūti sākumskolai, pirms mammas kapitulē un pasludina streiku.
Kolēģi, nesūtīsim vecākiem un maziem ļaudīm instrukciju lapas! Labāk whatsapp iefilmēt īsas instrukcijas un UZDEVUMU risināšanas paraugus. Un nelieciet, lūdzu, darīt neko tādu, ko jau neesat kopā darījuši. Ja neveidojat konspektus, nerakstāt referātus, tagad nav īstais brīdis pirmo reizi pamēğināt. Un galvenais, uzdodiet tikai tik, cik operatīvi spējat labot. Jūsu komentārs pēc mēneša būs tikpat aktuāls kā leikoplasts mironim.
28.03.2020.
Man, strādājot skolā 0,7 slodzes šobrīd (un tas ir maz), ir 84 skolēni (16 kontaktstundas+ visādi papildpienākumi). Katrs no viņiem, ja vien nav murmulis klasiskais, iesūtīja 6 vai 7 lapas, ko man ir jāizlabo, jākomentē utt, lai mēs visi kopā varētu aiziet līdz smukam domrakstam un zināšanām par palīgvārdiem latviešu valodā :)Tātad pāri 504 lpp (ja indivīds nebija čakls), kas ir vai nu skenētas, vai fotografētas. Tātad, jāprintē, jālabo, jāskenē (vai jāfotografē) un jāsūta atpakaļ.
Labot šos tekstus kā attēlus būtu vienkārši zaudēt veselo saprātu. Turklāt es neesmu no tiem skolotājiem, kuri nabadziņus nokrauj ar nepaceļamu informācijas kaudzi. Visi teksti bija saturiski savstarpēji saistīti, teorijas lapas, tiešsaistes, konspekti - piesūtīti.
Ja mēs visi aptuveni šādā apjomā nedarbosimies, jūs paši, vecāki, sāksiet čīkstēt, ka bērniņš netiek aiz ausīm vilkts pie gaismas. Jo to, cik jaunieši ir motivēti, gan jau šonedēļ beidzot pamanījāt, vai ne?
Domāju, katram ir skaidrs, ka sērga līdz Lieldienām maģiski nebūs pārgājusi un šo režīmu nāksies vien turpināt vēl tikpat ilgi (ceru, ne ilgāk).
Ja kāds sāks sapņot par to, ka skolotāji neko nedara, viņiem jāsamazina alga (kā 2008./2009.m.g., turklāt to nekad pilnībā neatgriežot esošaja līmenī), kā to dažas būtnes jau sāk apspriest, varēs pa tiešo uzņemties manus pienākumus (vakanci). Jo neaizmirstiet, no septembra mums turklāt arī pilnīgi jauns saturs... dažuprāt, uzlabots, manuprāt, ja runā par latviešu valodu pamatskolā, tāds, lai līdz augstākajam līmenim vidusskolā nekad arī pēctecīgi nenonāktu.
Jebkuram skolotājam šādi strādāt ir daudz grūtāk nekā pirms tam. Jauno saturu, saņemot pieklājīgu atalgojumu, ekspertes vēl nav sadzejojušas līdz galam, strādājot pie materiāla jau ilgi. Mēs te jaunu saturu (drīzāk gan formu) pēkšņi radām nedēļas laikā, paralēli mājās, tāpat kā visi, esot mammas un tēvi. Tāpēc, lūdzu, bez vaimanāšanas. Jā, iesakot konkrētus uzlabojumus, nevis kā dīvāna skolotāju grupas mammas aktīvistes paspriežot, kur ņemt labākās veidlapas sūdzībām. Lai jums jaukas brīvdienas! Mums, skolotājiem, sākas tas divu dienu maratons, par kura esamību jums nekad nebija vēlmes aizdomāties.
--
Man kolēģi palūdza ieteikumus lasāmvielai rubrikā #paliecmājās.
1. Pārlasiet to grāmatu, ko lasījāt, kad viss BIJA LABI. Savu vasaras, rudens, mīlestības, politiskās veiksmes laikā lasīto grāmatu, nevis tikai ziņas, fb ierakstus, avīzes utt. Man tāda ir Vulfas "Deloveja kundze", ekstrēmākos gadījumos - Virzas "Straumēni". Ciest nevaru līdzenumus, bet tas līganais plūdums mani absolūti nomierina.
2.Ja jums nepieciešama motivācija, noteikti noderēs Albēra Kamī "Mēris" (lieliska sērgas grāmata, kas akcentē nepieciešamību gan pašizlolēties, gan cīnīties) vai, ja vēlaties pilnībā aizbēgt, Vonnegūta "Lopkautuve nr.5" - te ir viss no cilvēka trausluma līdz tam, kā mūsu nedrošība meklē patvērumu (pār)reālajā.
3. Grāmatu izstādē nopirku veselu kaudzi vēl neizģērbtu (plēvē) grāmatu. Tajā brīdī, kad man nebūs jālasa simtiem darba lapu elektroniski, pārlasīšu Rukšānes "Krieva āda" (man patika viņas "Ķīpsalas putni", patīk tas, cik nesamežģīti tiek atklāta cilvēka psiholoģija, romānu lasīju VKKF manuskripta stadijā); Manfeldes "Vilcēni" (grāmata par sarežģītajiem jauniešiem, Andras tik gardajā valodā), Ikstenas un Vīlipsona "Suņa dzīve" gaida, kad mājās tiks pārvests dēliņš, lasīsim skaļi priekšā.
03.04.2020.
Pēc garīga pacēluma 1.mācību nedēļā tāds apātisks niknums. Pat nezinu, uz ko. Iespējams, uz ataugušajiem matiem un netīro māju.
Jaunatnei vēl ne visiem līdz apziņai nonācis, ka šāda darba forma mūs gaida līdz mācību gada beigām, ka jāapdara gan iekrātie parādi, gan aktuālā darbu kaudze, kas, ņemot vērā skolas augsto prasību līmeni, nav maza pilnīgi noteikti. Vieni jauc šķūnīšus laukos, citi palīdz vecākiem ar darbiem (lieliski, protams, bet jāmācās to apvienot ar savu pamatuzdevumu-mācīšanos), citi vienkārši "nepamana" ierakstus e-klasē un skolotāja zvanus.
Par skolu runājot, TV saturs tiks piedāvāts 9.kl.un 12.kl.pamatpriekšmetos pēc Lieldienām arī. Ko noteikti viņiem derētu mācīt latviešu valodā, kolēģi un skolojamie?
05.04.2020.
Drīkst palielīšos? Spontānā ideja apvienot komerczinības ar valodu, izmantojot elevator pitch kā nosacītu tekstveides formu, mazliet adaptēta literatūrai, valodu un kultūras klasei pārtapa dziļās 3 minūšu runās par to, kas ir pazudušais dēls laikmetīgā izpratnē, kā Bībele, Blaumanis un mūsdienu pusaudzis sasaucas tajā, kā un cik būtiski ir nepazust. Biju tik ļoti sailgojusies pēc viņu balsīm, ka knapi mēģinu noturēties pie vērtēšanas lapas un kritērijiem. Prieks, ka valodas kļūdu pavisam nedaudz. Vēl lielāks prieks, ka viņi spēj tik saturīgi runāt.
Mazajiem ekonomistiem gan vēl jāaug savā radošumā, bet viņu uzdevums bija racionālāks - likt uzklausīt jauno topošo uzņēmēju, kurš ir uzčubinājis savu dižo pirmo produktu. Tur gan galvenais uzdevums - kā izsist no runas ārā garlaicīgu ofisa prezentāciju, kā pamodināt radošumu arī neradošam racionālam kalkulētājam.
BET, ja man kāds liktu meklēt saikni starp komerczinībām un valodu, bet es to negribētu darīt, nekas no tā visa neizdotos. Racionālām vai neracionālām reformām jānāk nevis no augšas, bet no lejas, no pašu traki ar savu darbu apsēsto skolotāju puses. Un jā, es tā mazliet saudzēju savas acis, izlasot 84 lapas mazāk.
09.04.2020.
Neizturot telpisko distancēšanos no saviem 84 susuriem skolā, es iepinos trakā avantūrā. Respektīvi, skaties, kā mācu literatūru un valodu www.tavaklase.lv 12.klasei, bet nedaudz arī devītajiem jau 14.aprīlī. Tas ir sarežģītāk, nekā biju domājusi. Rāt kameru vai flirtēt ar kameru? Kā runāt nevis ar savējiem, bet vidējo latvieti, kurš nesaprot manus inside jokes?
Šis nu reiz bija tas Ineta Kristovska un Ilga Šuplinska izaicinājums arī tieši man, kurš, prātīgi izmantots, varētu būt laba materiālu krātuve pat tad, ja skolotāji čakli darbojas tikai pēc sava mācībdaļas svētītā darba plāna.
P.s. sērgas kontrole filmēšanas vietā kā operāciju zālē.
15.04.2020.
Eh, pat pie sērgas var pierast... Apokalipse kā rutīna, kurā novārtā ir vai nu pašas bērns, vai 84 skolasbērni, vai TVskola, lai gan tas ir izaicinoši un aizraujoši. Jau spēju ierakstīt 4 raidījumus pēc kārtas. Vienīgi laika sagatavot stundas tā, kā gribētos, īsti nav. Un tās zilās strīpas e-klasē... eh, katrai skolotājai vajag vai nu sievu (mājas apokaliptiskā bardakā), vai asistentu (labot darbus), vai vergu (kas dara/paspēj to visu pa apmaksāto darba laiku).
18.04.2020.
Caur ķiršu ziedu filtru Mežciems pat samērā smuks. Cita lieta, ka gribas iepļaukāt visus tos, kas savas vienreizuzvilktās plēves izmet 100m radiusā gar lielo "Rimi" vai ezeru.
Bez lielas pēcsērgas talkas pilsēta izskatās pēc Kijevas gar dzelzceļa sliedēm, ja brauc pa pilsētā uz apli braucoša vilciena maršrutu. Un tas nav kompliments.
21.04.2020.
Šis laiks no mums, sievietēm, mammām, skolotājām, veido titāna mežģīnes. Un nebūt ne tik skaistas, kādas prot radīt Viktorija Fomenko.
Kā skolotājai man visvairāk pietrūkst atgriezeniskās saites, seju, uz ko rezonēt. Tieši tāpēc iesaistījos tavaklase, jo tā varu būt klātesoša. 15.aprīlī raidīja manu 9.klases literatūru. Ar lielām bailēm runāju par tēmu, par ko šobrīd runāt ir vissarežģītāk. Vakarā piezvanīja Nora Ikstena, bet visvairāk mani aizkustinājā Anna no Jaungulbenes, kura mācās 8.klasē, un Elizabete no Ārlavas pag.(9.kl.), uzticot man savas pārdomas lieliskā, koptā latviešu valodā. Man, svešai skolotājai, kura taču neliks ne iesk., ne 10...
Ziniet, kāpēc daudzi no mums, skolotājiem, neiesaistās? Jo viņiem, tāpat kā man, ielaistas zilās strīpas, bērniņš vai paškritika. Vai viss kopā. Vai bailes, ka izmals tāpat kā jauno vēsturnieku, kuram sadeva, jāsaka gan nedaudz pelnīti, kritikas devu.
Visi dāsnie izglītības reformu projekti (gan skola 2030, gan misija) ir morāli izgāzušies, šobrīd neuzņemoties procesa līderību, nepiedāvajot savas brīnumzālītes mums, parastajām skolotājām ar titāna mežgīnēm un īgnu priekšniecību fonā. Tad nu maunam, kā mākam. Paralēli garīgi turot 9.un 12.klases svešu bērnu rokas, kuri nezina, kas tieši viņus sagaidīs eksāmenā, kuram kļūdainā infografikā piedāvā gan kombinētu saturu, gan trenēties pēc veciem paraugiem. Un bez trenēta parauga viņi spēj daudz mazāk, nekā mums šķiet. Īpaši pēc sūdīgās komunikācijas, kas saka "nebūs-būs-būs varbūt". Vai vajag?
24.04.2020.
Šī sērga ir lakmusa papīrītis, tāds eksprestests jebkurai sistēmai un tās izņēmumiem. Arī izglītības sistēmai kā visstabilākajam, konservatīvākajam un mazelastīgākajam sabiedrības posmam. Ko gan šis tests parāda?
1) Skolotāji (ikdienas, t.s.parastie, negodalgotie un vebināros neatrādītie) ir pārmaiņām gatavāki un reizē paškritiskāki, nekā domāts. Lai gan mums čakli mēģināja iestāstīt, ka citi zina labāk, ausi jākasa ar kreiso pēdu un jāsavieno sports un dzejas analīze, tieši eksperementiem visvairāk ir gatavi tie, kuri nemaz nedzenas iesaistīties reformēšanā un citiem dzīvot mācīšanā. Kur ir lielie reformatori? Vilks viņus zina.Visādā ziņā visvairāk trūkst publiski pieejamu misijas un skolas 2030 brīnumzālīšu. Daži kolēģi dāsni dalās, citi - tur savas sveces pūra lādē, nedod dievs, ka tās kāds kritizēs. Iespējams, šādu diskrētu necaurspīdību paredz viņu līgumi. Nu nevada šobrīd procesu un dzīvi nevienkāršo ne skolotājiem, ne vecākiem, ne skolēniem mērķtiecīgi vadīta neviena reformētāju un pasaules glābēju grupa. Pat norobežojas no savējiem, kuriem jaunības maksimālisms ļauj "skaistu putru savārīt" publiski TV, piem., vēsturē...
2) Skolēni, izrādās, nemaz nākamā gada pārmaiņām nav gatavi. Izrādās, bez atzīmēm (daudzu skolu kļūda neskaidras ministrijas komunikācijas dēļ pirmajās trīs mājsēdes nedēļās) slinkums vispār kustināt rociņas, kājiņas, kur nu vēl smadzenes. Skolotājs ap 10 rītā zvana, pusaugu dārgumiņš guļ. "Es nesaprotu, skolotājs vainīgs." Skolotājs vainīgs, jo nesakošļā, neieliek mutītē, neliek norīt jau gatavu informāciju. Jā, ir jādara vairāk, nekā bija ierasts. Kāpēc vairāk? Jo jādara pašam. Visas skaistās pašvadītās mācības kapitulē. Lielākā jēga šādai mācību mocību būšanai ir palīdzēšana infektologiem. Ja bērns aizņemts "skolā", vismaz apzinīgākā daļa nebizinē apkārt. Un ko iesākt ar kādiem kadriem 5 katrā klasē, kuri uz nv reaģē kā mirušie uz homeopātiju? No motivācijas virspusības izriet nākamais punkts - mēs mācāmies kam? Eksāmeniem?
3) Esmu pret balsu vākšanu eksāmenu atcelšanai. Kāpēc? Jo tas ir populisms. Parādiem man kaut vienu, kurš vēlas eksāmenus kā tādus, ja vien nav apsēsts ar paškritiku un pārprastu taisnīgumu! Un tomēr nedrīkst atcelt CE. Jo nevar salīdzināt mazskaitlīgas vidusskolas sekmīgumu un valsts ģimnāziju sekmīgumu. Nu nav 7 vienādi labi abās skolā, jo atšķiras vērtēšanas nolikumi. 4 ir 50% vai 33% no paveiktā darba. Un man žēl, ja skolēni noticēs tagad sadāvinātajām atzīmēm, ja eksāmenu atcels.
4) Es esmu pret VISC un citu organizāciju infografikām ar sintakses kļūdām, kur vēl nav pateikts: a) kad beidzas mācību gads 9.un 12.klasei, jo īsais mācību gads taču ir tikai eksāmenu dēļ, b) kā savstarpēji salīdzināmi 3h un 50 min gari 9.kl.eksāmeni, c) kāpēc teikt, lai trenējas pēc vecajiem eksāmeniem, ja šiem būs cita forma, d) kāpēc maldināt sabiedrību, ka eksāmenam var sagatavot 2 mēn.laikā, ka tas, vai pieejama tehnoloģija, kaut ko vispār maina. Nekas pa 8 ned.nemainās bez, piedodiet, dresūras. Valodu noteikti šādā termiņā nevar ne iemācīt, ne aizmirst.
Ko darīt? 9.un 12.kl.pagarināt mācību gadu, lai vai nu trenējas eksāmenam, vai glābj savas nemotivētās atzīmes. Atcelt 9.kl.eksāmenu, jo laukos tāpat vidusskolā uzņems jebkuru, kurš vēl elpo (lai tik neaizslēdz skolu), bet lielās ģimnāzijas tāpat eksaminēs pa savam. Izvērtēt tikai eksāmenu garumu 12.kl., bet ne formu. Jo arī viņi trenējušies lekt šķēršļiem pāri pēc parauga. kas, velns parāvis, ir paplašinātais viedoklis? Saīsināta argumentētā eseja? Catlakisms?
Ko vēl iesākt? Nečīkstēt un neklausīties vecākos vaimanātājos, skolotājos ģībt gribētājos un pilnīgi noteikti saprast, mīļie skolu beidzēji, ka jūs mācāties sev, ne mammai, partijai vai valstsgribām par prieku.
15.05.2020.
Es ceru, ka IZM un VISC pietiks prāta uzrakstīt instrukcijā, ka eksāmena kārtotājiem masku vajag gaitenī, pulcējoties barā uz eksāmenu, nevis 10 cilvēkiem 32 cilv.domātā klasē eksāmena laikā. Jo pretējā gadījumā būs ne tikai kritušie un ģībušie.
Man maska izraisa stresu kā tāda. Kombinācijā ar matemātiku 3 stundas klasēs, kas jau normālos laikos ir bezgaisa akvāriji, ir sadisms, nevis rūpes.
Nu kā var 2 mēnešus runāt, ka masku nevajag, bet tad likt to vilkt eksāmenā!
P.s.Vai kāds, lūdzu, varētu paskaidrot pensionāriem busā, ka maskas ir viņu dēļ? Ka vienu masku visi dienu zem zoda valkāt, ja nu iekāpj kontrole, vai zem deguna, vai ieņurcītu kabatā ir neveselīgāk, nekā vispār neko nevilkt?
Pēc pus h autobusā man sāk pazust gramatika...
27.05.2020.
Arī es tikko izliku atzīmes 10 nedēļas nesajustiem cilvēkiem.
4 vai 5 reizes katrs man iesūtīja video vai audio atbildi (tikpat laika aiziet klausoties un komentējot, cik ierakstot, tātad 4-5 reizes garāka labošana nekā drukātam tekstam), izlasījām kopā 2 Blaumaņa lugas, 3 Upīša un 6 Ezeriņa noveles (domraksts, 3 dl, 1 whatsapp runa uz 3-15 min atkarībā no čakluma, 1 pd uz vidēji 2 drukātām lapām, uzd lapas lat .val.neskaitīju). Novadīju arī 18 stundas www.tavaklase.lv (tātad 18 tēmas ;)), 2/3 bija saistītas ari ar uzd 10.kl.(stundas gan bija 12.kl.). Vēl vadīju 14 zpd 10.klasei sākuma stadijā (tātad, kas tas par draņķi, kā to raksta, ak, eksistē atsauces, ak, rakstiem ir arī autori...), kā arī komentēju zpd runu 84 cilvēkiem. Katram atsevišķi.
Un vēl Ventam Eduardam ir 2.5 gadi. Un nebija dārziņa.
Mēs, skolotāji, neko nedarījām. Tikai vecāki... vajag tikai tehnoloģijas utt.
Es ienīstu tehnoloģijas. Man riebjas powerpointi. No vebināriem man gribas vemt.
Links
05.06.2020.
Ko jūs darāt piektdienas vakarā? Es, piemēram, devos uz Daugavpili, lai dotos uz Aglonu, lai rīt vadītu nodarbības DU organizētos kursos. A te ir tā... un fonā dzird no katedrāles attālu dziedājumu ierakstu.
