Par rogonom
Seņouk kulā kiule ar sprygulim. Pi rejis beja bišu ustabenis. Vīns nakti tur īleida i dūmoj – puorguliešu. A tūlaik rogonys skraidie (vacī taišņi tai stuostie) iz sapuļcis. Atskrie juos da tam kulam, izsāda iz tuo puļciņa (bišu stropa). Daudz pīguo rogonu. I nūskrieja da Kijevai ar visim puļcinim. Vīna soka: "Kaids maņ šudin gryuts zyrgs!" A cylvāks, gulādams puļcinī, dūmoj: "Te jau man i gols byus laikam." Nūbrauce juos iz Kijevu i nūguo iz sapuļci. A jis stuosta: "As izleidu nu puļciņa, puķu pīruovu i vēļ īleidu, kas na byus, a atpakaļ juoteik." Juos atguoja nu sapuļcis, skrieja atpakaļ, sastatie puļciņš pi tuo poša kula, kur stuovieja. Jis izleida reitā uorā i soka: "Es šūnakt beju Kijevā!" Citi soka: "Maloj." Jis paruodie puķis: jā, ir bejs, breinums visiem.
