#LFK 32, 4176

Fail
#LFK 32, 4176
Tekstistuse lisajaSandis Laime
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2020-08-01 19:59:27
Uuendatud2020-08-01 20:13:05
Tekstistus

4175

Zūru pagastā dzīvojusi kāda vecene – bure, iesaukta par Puņķeni, jo viņa uz piena podiem atstājusi savus spļaudēkļus. Laidusies arī pa gaisu. Reiz gani, to starpā arī stāstītājas māte, salaiduši govis kopā. Govis gulējušas, te gani ierauga – ragana garu asti, dzirksteles mesdama, laižas gar govīm. Puikas iesaukušies – āre, kur vecā Punķene skrien, un nu tik ņēmušies saukt: “Dore, Jūle, Grieta” u.t.t., kamēr īsto vārdu nosaukuši un vecene nokritusi. Šie nu pieiet klāt, redz, vecenei no mutes izskrien pelīte, staigā gar kājām, nāks uz muti atpakaļ, bet nevar vairs to atrast. Puikas nu ņem veco murcīt: “Ko guli, veca maita, vai neiesi prom!” Kad nu pele beidzot muti atradusi, vecene uzcēlusies, nožāvājusies un aizgājusi.

4176

Mājās, kur stāstītājas māte bijusi par ganu, uz piena podiem bieži atrasti spļaudekļi. Beigās nosprieduši, ka vainīga bure – Puņķene. Nu samācījuši ganu meiteni, sauktu Mazlīzi (jo bijusi arī otra meita Līze), lai dara tā: ieliek spļaudekļus pastalā, aizvelk ačgārni uz mežu, pakar krūmā un lai sit ar rīksti lupatās. Meitene tā izdara. Tikko aiziet mājā, ta Puņķene arī klāt sapampušu vaigu. Šī lūdzas, lai dodot padzerties vai putru iestrēbt. Meitene jau samācīta nedod vis dzert, bet saka, lai tik iet mājā un nenāk šiem piena podus apspļaudīt. Nu Puņķene tā krietni paskatījusies uz šo un aizgājusi arī. No tās dienas Mazlīzei nelaime – katru nakti slapja gulta. Puiši zobojas – “Nu Mazlīze bijusi atkal jūrā, tīkli izžauti uz sētas.” Tā nekur glābties. Aizgājusi pie mātes. Tā tad dabūjusi kādu veceni, kas kautko tur savārījusi un meitene palikusi atkal vesela.

4177

Vasaras vakarā rāmā laikā varot kapsētā virs kapa redzēt miglainu tēlu - mironi, kā viņš kapā guļ. Bet līdz ko uzpūš vējš, tā pazūd.
Tektsista teksti
Ava

Mājās, kur stāstītājas māte bijusi par ganu, uz piena podiem bieži atrasti spļaudekļi. Beigās nosprieduši, ka vainīga bure - Puņķene. Nu samācījuši ganu meiteni, sauktu Mazlīzi (jo bijusi arī otra meita Līze), lai dara tā: ieliek spļaudekļus pastalā, aizvelk ačgārni uz mežu, pakar krūmā un lai sit ar rīksti lupatās. Meitene tā izdara. Tikko aiziet mājās, tā Puņķene arī klāt sapampušu vaigu. Šī lūdzas, lai dodot padzerties vai putru iestrēbt. Meitene jau samācīta - nedod vis dzert, bet saka, lai tik iet mājā un nenāk šiem piena podus apspļaudīt. Nu Puņķene tā krietni paskatījusies uz šo un aizgājusi arī. No tās dienas Mazlīzei nelaime - katru nakti slapja gulta. Puiši zobojas: "Nu Mazlīze bijusi atkal jūrā, tīkli izžauti uz sētas." Tā nekur glābties. Aizgājusi pie mātes. Tā tad dabūjusi kādu veceni, kas kaut ko tur savārījusi, un meitene palikusi atkal vesela.

Kartes leģenda





Näitan 2 üksusest 1-2.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Ventspils
(Ventspils)
1936Place and time of recordingCity
2Zūru pagasts
(Vārves pagasts, Ventspils novads)
(Nav norādīts)Place of hearingParish

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs