#LFK 772, 377

375

No Vestienas muižas katru nakti braukuši divpadsmitos kungi, piebraukuši pie Kāla ezera, pie Vestienas baznīcas un tur ciemojušies ezerā, tad atkal aizbraukuši, to noskatījušies citi cilvēki.

376

Vestienas muiža kungs miris nelaika nāvē, tad nācis un spokojies muižā. Lopi gājuši prom, tad cilvēki, pēdīgi pašu lielmāti sācis mocīt, nedevis mieru. Tā ilgi to muižu postījis, pa staļiem ap lopiem gājis, bērnus žņaudzis, līdz tad nelicis lielmātei mieru un tad rakuši ārā, nocirtuši galvu, ielikuši starp kājām un tad aprakuši, neesot vairs rādījies no tās reizes.
dzirdēta no mātes, Ažas Zemītes

377

Vietalvas baznīcas mācītājs braucis pa lielceļu, kučeris bijis līdz. Redzot, no kapiem iznācis vesels bars miroņu. Mazi bērni satīti rullītēs vēlušies pa ceļu, citi balti satinušies. Licis kučieram apturēt. Skatos, ko darīs. Saiet baznīcā, un mācītājam neesot brīv naktī garām braukt, ja redz baznīcu vaļā, jāiet iekšā. Kā iegājis, aizkrīt durvis ciet. Viņš redz, laukā nu netiek, sācis skaitīt:
Palodes vārtus paceliet
Pasaules durvis atdariet
Tas goda kungs ir nākdams.
Kā tos vārdus izskaitījis, durvis atdarījušās un viņš izgājis laukā. Miroņus nav vairs redzējis, jo uz reizi tumšs palicis un durvis aizkritušas.
teicēja dzird. no tēva tēva M.Zemīša

378

Kā lietuvēnc Miķeli Zemīti jājis.
Viņš aizgājis uz riju gulēt. Krāsns kuroties, dūmi un šis guļot. Vienā naktī sakot, nevars gulēt, nekādā ziņā, lietuvenc neliekot mieru, kā apgulstas, spiežot nost, veļoties virsū. Tad negājis vairs tonakt tur gulēt.

379

Reizi viņš braucis no Grīvām uz savu māju - Zīdeņiem. Braucis gar upītes līci gar ---